Latvijā atgriežas Boļševisma režīms

Jau zināms, ka Saeima 2017.gada 23.martā ieviesa būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes tirdzniecībā pieņemot grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kurš ierobežo ārvalstniekus iegādāties lauksaimniecības zemi Latvijā.
 
Likums paredz, ka zemi var iegūt īpašumā fiziskas un juridiskas personas, kuras ir saņēmušas Savienības pilsoņa reģistrācijas apliecību un dokumentu par valsts valodas zināšanām vismaz atbilstoši B līmeņa 2. pakāpei, ja tās ir citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, Eiropas Ekonomikas zonas valstu vai Šveices Konfederācijas pilsoņi.
 
Eiropas Komisija (EK) pret šādiem regulējumiem ir iebildusi un iesākusi pārkāpuma procesu, jo Eiropas Savienības valstīs šādi ierobežojumi nav pieņemami.
 
Pēc Eiropas Komisijas uzskatiem, šis likums ne tikai pārkāpj Eiropas Savienības valstu kompetenci un ir diskriminējošs akts attiecībā pret pārējiem Eiropas valstu iedzīvotājiem, bet arī vietējo Latvijas valsts iedzīvotāju attīstības degradēšana un ievešana Boļševisma režīmā.
 
Kā skaidro EK, aizliegums vietējiem iedzīvotājiem pārdot zemi brīvajā tirgū Eiropas robežās sagraus Latvijas ekonomiku un novedīs iedzīvotājus līdz nabadzībai. Zemnieki būs spiesti pārdot savu zemi tikai vietējiem iedzīvotājiem par daudz zemāku cenu nekā tas būtu iespējams.
 
Skaidrs, ka situācija Latvijas zemes pārdošanas darījumos ir graujoša, un pastāv ļoti maza iespēja atrast potenciālu pircēju, kuram būtu līdzekļi, lai iegādātos zemi pat par šī brīža Latvijas īpašumu tirgus cenu. Savukārt valdība šai situācijai ir atradusi alternatīvu risinājumu - pārdot zemi valsts atbalsta finanšu institūcijai ALTUM par valsts piedāvāto minimālo cenu. Sādu rīcību varētu nosaukt par īpašumu nacionalizēšanu.
 

Dotajā brīdī nav informācijas par EK pārkāpuma procesa virzību tālāk, taču šī gada jūlijā tika saņemta informācija par to, ka procesu šobrīd bloķē Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Drukāt