Jaunais Būvniecības likums

Kā norādīts jaunā likumprojekta anotācijā, tas sagatavots ar mērķi radīt mūsdienīgu būvniecības procesa tiesisko regulējumu, kas gan harmonizētu nacionālos un Eiropas Savienības tiesību aktus, gan veicinātu būvniecības nozares attīstību, sekmējot sabiedrības iespējas līdzdarboties lēmumu pieņemšanā. Plānots piesaistīt vietējos un ārvalstu investorus, vienkāršojot un saīsinot būvniecības administratīvo procesu.

Jaunais likums nosaka un precizē būvniecības ieceres, projektēšanas, būvniecības atbildības, kontroles, būvspeciālistu sertificēšanas un būvatļauju izsniegšanas kārtību, būvkomersantu klasifikāciju un valsts pārvaldes institūciju kompetenci būvniecības jomā.

Likums nosaka šādus būvniecībā ievērojamus principus, kas saistoši gan būvniecības dalībniekiem, gan valsts un pašvaldības institūcijām:

1) arhitektoniskās kvalitātes princips (dabas un pilsētas ainavas identitāte organiski jāiekļauj kultūrvidē; būves projektē, līdzsvarojot būvniecības funkcionālos, estētiskos, sociālos, kultūrvēsturiskos, tehnoloģiskos un ekonomiskos aspektus, kā arī pasūtītāja un sabiedrības intereses);

2) inženiertehniskās kvalitātes princips (būves inženiertehniskajam risinājumam jābūt lietošanai drošam);

3) atklātības princips (sabiedrība tiek informēta par paredzamo būvniecību, saistībā ar to pieņemtajiem lēmumiem);

4) ilgtspējīgas būvniecības princips (būvniecības procesā tiek radīta kvalitatīva dzīves vide pašreizējām un nākamajām paaudzēm);

5) vides pieejamības princips (būvniecības procesā tiek veidota vide, kurā ikviena persona var ērti pārvietoties).

Tiesību aktā paredzēts, ka administratīvais akts par būvniecības ieceres realizēšanas atļauju tiek pieņemts būvniecības procesa sākumā, nevis noslēguma fāzē, kā tas bijis līdz šim; lēmums par būvatļauju tiks pieņemts viena mēneša laikā no ieceres iesnieguma iesniegšanas dienas.

Likums noteic būvkomersantu klasifikāciju, kas nozīmē, ka, lai pretendētu uz tādu būvdarbu veikšanu, ko finansē valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienība, būvkomersantam jāsaņem klasifikācijas dokuments. Klasifikācija tiek veikta, izvērtējot būvkomersantu finansiāli ekonomiskos rādītājus, tehniskos kritēriju un profesionālo pieredzi.

Tāpat likumā noteikts, ka turpmāk būvspeciālistu sertifikāts būs bez termiņa, nosakot prasību par profesionālās kvalifikācijas regulāru paaugstināšanu (salīdzinājumam — pašlaik būvprakses vai arhitekta prakses sertifikātus piešķir uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus). Tāpat noteikts pārejas periods personām, kurām līdz likuma spēkā stāšanās dienai būs pastāvīgās prakses tiesības, bet nebūs likumā noteiktās izglītības.

Likums reglamentē būvuzņēmēja un būvdarbu veicēja pienākumu apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai, veselībai un mantai; ja būvdarbu veikšanai nepieciešama būvatļauja, būvdarbu veicēja civiltiesiskā atbildība aprošināma uz visu būvdarbu norises laiku.

Paredzēts, ka tiks izveidota Būvniecības informācijas sistēma, tai aptverot būvniecības procesam un tā kontrolei nepieciešamo informāciju un dokumentus, nodrošinot informācijas apriti starp publiskās pārvaldes, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī sabiedrības iesaisti būvniecības procesā.

Sagatavoja juriste Elīna Kurme