Zemas procentu likmes noguldījumiem rosina meklēt alternatīvus uzkrājumu veidus

Izveidots .

Termiņnoguldījumi un beztermiņa noguldījumi veido lielāko daļu no mājsaimniecību finanšu aktīviem. Saskaņā ar SEB bankas datiem, iedzīvotāju noguldījumi Igaunijā veido 65 procentus, Latvijā - 63 procentus un Lietuvā - 76 procentus no visiem mājsaimniecību finanšu aktīviem, kas tiek turēti finanšu iestādēs atvērtos kontos.

SEB bankas Lietuvā ģimenes finanšu eksperte Julita Varanauskiene: "Termiņnoguldījumus un beztermiņa noguldījumus uzskata par apgrozāmiem līdzekļiem, tomēr abiem šiem noguldījumu veidiem ir atšķirīgs mērķis. Termiņnoguldījumus parasti uzskata par uzkrājumu instrumentu, un to mērķis ir uzkrāt līdzekļus, t. i., uz noteiktu laiku, lai saglabātu uzkrājumus un iegūtu procentus. Savukārt beztermiņa noguldījumu mērķis parasti ir tēriņi īstermiņā, un procenti, ko maksā par šā veida noguldījumiem, parasti ir zemāki vai arī netiek maksāti vispār, kā tas ir vērojams pēdējā periodā."

Pirmajā pusgadā termiņnoguldījumu vērtība visās trīs valstīs samazinājās: Igaunijā par 5,3 procentiem, Latvijā par 5 procentiem, un Lietuvā par 3,4 procentiem, savukārt beztermiņa noguldījumu vērtība pieauga attiecīgi par 11 procentiem, 7 procentiem un 2,3 procentiem.

SEB bankas Lietuvā ģimenes finanšu eksperte Julita Varanauskiene: "Galvenie iemesli, kāpēc termiņnoguldījumu apjoms ir samazinājies, ir zemās procentu likmes, kas nav rosinājušas līdzekļu pārnešanu no beztermiņa noguldījumiem (un bezprocentu noguldījumiem) uz termiņnoguldījumiem, kā arī nākotnes perspektīvu uzlabošanās, kā rezultātā samazinājās motivācija uzkrāt līdzekļus "nebaltai dienai"."

Tomēr ir paredzams, ka lielākā daļa mājsaimniecību turpinās uzkrāt savus līdzekļus tādā pašā veidā kā līdz šim, proti, noguldot tos kontos (biežāk beztermiņa noguldījumu, nevis termiņnoguldījumu veidā) vai uzkrājot skaidrā naudā. Tas pats būtu sakāms par mājsaimniecībām, kurām joprojām nav uzkrājumu - tām galvenā prioritāte būtu jāpiešķir šādiem tradicionālajiem uzkrājumu un noguldījumu instrumentiem. Svarīgs faktors, kas nosaka mājsaimniecību izvēli, ir izglītotība finanšu jomā un informētība par sarežģītākiem finanšu produktiem. Šajā jomā vēl joprojām ir daudz darāmā, lai uzlabotu mājsaimniecību finansiālās zināšanas.

 

Autors: Kristīne Martinsone

Foto: Flickr.com

Drukāt