Vēja enerģija Igaunijā pāriet brīvā tirgus zonā

Šomēnes pirmais Igaunijas atjaunojamās vēja elektroenerģijas ražošanas parks kļuvis par pilnvērtīgu un konkurētspējīgu brīvā tirgus dalībnieku. Igauņu ražotāja "4Energia" vēja parks Virtsu I, noslēdzoties 12 gadu valsts atbalsta periodam, turpina darbu un nodrošina videi draudzīgu vietējo, atjaunojamo enerģiju par konkurētspējīgu cenu.

"Igaunija sāk ievākt augļus plānveida un konsekventai atjaunojamo energoresursu politikai, kas realizēta kopš valsts neatkarības atgūšanas. Tuvāko 3 gadu laikā Igaunijā daudziem vēja parkiem valsts atbalsts noslēgsies, attiecīgi sabiedrības līdzmaksājums konkrētajiem atjaunojamās enerģijas ražotājiem beigsies, bet ieguvumi paliks. Valsts un sabiedrība, pateicoties pārdomātai politikai, ir samazinājusi atkarību no importētajiem energoresursiem un nodrošinājusi pilnībā atjaunojamu resursu ražotnes, pie tam par ļoti zemu cenu. Šos ilgtermiņa augļus turpinās baudīt arī Igaunijas rūpniecības uzņēmumi, jo vēja elektrostacijas spēj piedāvāt līdzvērtīgu cenu Daugavas lielajās hidroelektrostacijās ražotajai enerģijai", saka Toms Nāburgs, Vēja elektroenerģijas ražotāju savienības valdes loceklis.

Dati liecina, ka kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir tālu priekšā Latvijai - abās vēja elektroenerģijas parku jauda joprojām ir aptuveni 5 reizes lielāka. Piemēram, Lietuvā līdz 2015.gada beigām plānots izbūvēt 500MW vēja enerģijas jaudas, salīdzinājumam Latvijā patlaban ir 60MW.

"Diemžēl esam atpalikuši ne tikai kvantitātē. Arī valsts ilgtermiņa un īstermiņa nostādnēs attiecībā uz vēja enerģiju vērojama krasa viedokļu un politikas maiņa līdz ar valdības sastāviem. Latvijā izmantojam ne vairāk kā 5% no dabas dotā vēja enerģijas potenciāla," saka T.Nāburgs, papildinot: "Kopš 2011.gada 26.maija LR Ekonomikas ministrija (EM) nav organizējusi konkursus par tiesību iegūšanu pārdot vēja elektrostacijās saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Patlaban caur varas gaiteņiem ceļo EM izstrādātais "Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2014.līdz 2020.gadam" projekts. Tas paredz, ka līdz 2016.gada 1.janvārim noteiktais valsts moratorijs, kura laikā neizsniedz jaunas tiesības saņemt valsts atbalstu, tiks pagarināts vismaz vēl uz gadu. Attiecīgi nozares attīstība pašā saknē politiski tiek ierobežota, lai gan ilgtermiņa rīcības plānos, kas ir saskaņoti ar Eiropas Komisiju (EK) tai ir bijis paredzēts atbalsts."

T.Nāburgs arī atzīmē, ka "Latvija atšķirībā no Igaunijas ne tikai nebauda pārdomātas atjaunojamo energoresursu politikas rezultātus, bet arī riskē ar soda naudas maksājumiem no budžeta līdzekļiem par atjaunojamo energoresursu apjoma mērķu nesasniegšanu līdz 2020.gadam. Pie tam tieši vēja enerģija ir lētākais veids kā tos sasniegt."

Š.g. oktobra vidū EK starpziņojumā par enerģijas izmaksām un subsīdijām 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs vēlreiz uzskatāmi atspoguļots, ka vēja elektroenerģija ir vislētākā (http://ec.europa.eu/energy/gas_electricity/internal_market_en.htm). Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ES kontekstā un arī globāli vēja enerģijas izmantošana pēdējos gados strauji attīstījusies. Šajā periodā ES valstīs visvairāk izbūvētas tieši vēja elektrostacijas, kas veido aptuveni 40% no jaunizbūvētu staciju apjoma.

Biedrība Vēja elektroenerģijas ražotāju savienība (VERS) ir izveidota, apvienojoties Baltijā lielākajiem vēja elektroenerģijas ražotājiem. Tās mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu, efektīvu, uz tirgus principiem balstītu un pārskatāmu vēja elektroenerģijas ražošanu, sniegt profesionālu atbalstu valsts un pašvaldības institūcijām atjaunojamās elektroenerģijas politikas jomā, kā arī veicināt sabiedrības informētību par atjaunojamās elektroenerģijas potenciālu un attīstības iespējām Latvijā.

 

Autors: Evita Bille

Foto: lvportals.lv