Pieņemot likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" grozījumus, Latvijai draud virkne starptautisku tiesvedību

Latvijas lauksaimniecības attīstības padome (LLAP) vērsusies Eiropas Komisijā (EK) par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem likuma grozījumiem saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi, jo tie būtiski ierobežos Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) pilsoņu tiesības Latvijā veikt uzņēmējdarbību, kā arī brīvi rīkoties ar savu īpašumu. Plānotie likuma grozījumi ir pretrunā ar ES brīvā tirgus tiesībām, jo mākslīgi "aizvērs" lauksaimniecībā izmantojamo zemju tirgu un kropļos konkurenci.

LLAP vēstule adresēta EK prezidentam Žozē Manuelam Barrozu, Eirokomisāram lauksaimniecībā un lauku attīstībā Dacianam Ciološam, Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāram Mišelam Barnjē, kā arī EK pārstāvniecības Latvijā vadītājai Innai Šteinbukai. Padome uzsver, ka Latvija var piedzīvot virkni starptautisko un vietējā mēroga tiesvedību jautājumos par īpašumtiesību autonomiju. Turklāt, ja Latvijā tiks pieņemts lēmums par zemes iegādes moratorija ārvalstu pircējiem pagarināšanu, Latvijai var draudēt miljonos mērāmas soda sankcijas.

Jāuzsver, ka Zemkopības ministrijas virzītie grozījumi "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" nelabvēlīgi ietekmēs, pirmkārt, vietējos iedzīvotājus, kuriem turpmāk zemes iegāde un pārdošana tiks būtiski apgrūtināta. Biedrība uzskata, ka šobrīd grozījumos iekļautās izmaiņas ir nepārdomātas, turklāt tās neveicinās galveno mērķi - Latvijā sekmēt efektīvu lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanu un šīs tautsaimniecības nozares attīstību.

"Ja nozares politikas īstenotājs grib cīnīties pret "dīvānu zemniekiem", kā arī panākt, ka zeme patiešām tiek izmantota lauksaimniecībā, tad tirgus ierobežošana nav pareizais risinājums. Slinkiem zemes īpašniekiem nav nacionalitātes, līdz ar to tirgus slēgšana ir absurda un tā nesasniegs mērķi saistībā ar lauksaimnieciskās ražošanas attīstību Latvijā. Zemes izmantošanas kontrolei jāpiemēro pavisam citi līdzekļi," informē Latvijas lauksaimniecības attīstības padomes valdes loceklis Armands Broks.

Referendums – populistiska ideja bez juridiska pamatojuma

LLAP informējusi EK par publiskajā telpā izskanējušajiem, populistiskajiem priekšlikumiem spert radikālus soļus un atkārtoti Latvijā pagarināt zemes iegādes moratoriju ārzemniekiem līdz 2020.gadam, lai gan Latvija pēc iestāšanās ES ir jau izmantojusi savas vienreizējās tiesības atcelt zemes tirgus liberalizāciju, pārejas periodu pagarinot līdz 2014.gada 1.maijam. A.Broks:

"Latvijai vairs nav juridiska pamata šo termiņu pagarināt. To neievērojot, Latvija var nonākt tādā pašā situācijā kā Bulgārija, kurai jau draudēja miljoniem eiro liela soda nauda no ES. Tomēr būtiskākais šajos grozījumos ir tas, ka tiks ierobežota īpašumtiesību autonomija ikvienam zemes īpašniekam Latvijā. Šie grozījumi skars ikvienu."

Grozījumi nelabvēlīgi ietekmēs arī vietējos lauksaimniekus

Zemkopības ministrijas virzītie grozījumi ir pretrunā ar ES brīvā tirgus tiesībām. ES veicina kapitāla, cilvēkresursu un zināšanu apriti starp ES dalībvalstīm, turpretī Latvija šobrīd klaji nostājas pret šīm ES vērtībām un to ievērošanu.

Kā viens no ierobežojumiem ir grozījumos iekļautais punkts par izglītību un pieredzi. Likuma grozījumu autori cer panākt, ka darījumus ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi varēs veikt persona, kura pēdējos trīs gadus guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas Latvijā un kurai ir Latvijā iegūta izglītība lauksaimniecībā.

A.Broks: "Faktiski Zemkopības ministrija pasaka, ka laukos turpmāk varēs strādāt un attīstīties tikai šaurs loks turīgu Latvijas lielražotāju, kuriem būs radīti labvēlīgi bezkonkurences apstākļi. Citiem durvis būs slēgtas, jo vai nu nebūs izglītības, vai praktiskas pieredzes, vai kapitāla. Tā vietā, lai strādātu pie praktiskiem risinājumiem, kā veicināt aktivitāti laukos un zemju mērķtiecīgu apstrādi, ministrija plāno būtiski ierobežot iedzīvotāju neatkarību brīvi rīkoties ar savu īpašumu. Būtisku apjomu izcīnīto ES fondu līdzekļu nākamajā periodā ministrija plāno tērēt jauna administratīvā aparāta uzturēšanai un apšaubāmai zemju apsaimniekošanas struktūras izveidei, tā vietā, lai šos līdzekļus novirzītu zemju īpašniekiem un apsaimniekotājiem reālu darbu izpildei vai efektīvu apmācību programmu izveidei lauksaimnieciskajā ražošanā."

Viņš norāda, ka ierobežojums par lauksaimniecības izglītību un pieredzi smagi ietekmēs virkni vietējo iedzīvotāju. Arī tos, kuri vēlas Latvijā atgriezties no emigrācijas un kuri ir pietiekami uzņēmīgi, lai no pilsētām pārceltos uz laukiem un ieguldītu savu uzņēmēja garu un, iespējams, attīstītu lauku saimniecības. Ja grozījumi tiks pieņemti, arī šiem cilvēkiem savas uzņēmējdarbības uzsākšana uz lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kas lielāka par minimālo, likumā noteikto hektāru skaitu, būs liegta.

Padome vēstulē EK arī norāda, ka zemes izmantošanu lauksaimnieciskajai ražošanai un ražošanas aktivitāti būtu iespējams regulēt ar pietiekoši vienkāršiem rīkiem, piemēram, ar atbalsta saņemšanas nosacījumiem vai izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas kārtībā, nevis ar ierobežojumiem, kas skar lauksaimniecības zemju ieguvējus, šķirojot tos pēc pilsonības. Tieši tāpēc biedrībai ir bažas, ka šobrīd nepārdomātie grozījumi ir kādas konkrētas Latvijas grupas lobijs, kuras interesēs ir dabiskā tirgus piedāvājuma un pieprasījuma izjaukšana un ierobežošana, ES fondu līdzekļu netieša rezervēšana, nevis nozares attīstība. Paralēli tam, ka Latvijā saglabājas negatīvi demogrāfiskie rādītāji, loģisks ir jautājums, vai mēs fiziski būsim spējīgi vairot lauksaimniecisko ražošanu jeb tikai paplašināt un stiprināt esošo.

Par padomi

Latvijas lauksaimniecības attīstības padome apvieno uzņēmējus, kuri Latvijā nodarbojas un attīsta lauksaimniecisko ražošanu.

Par plānotajiem grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"

Pašlaik notiek darbs pie grozījumiem likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos". Viens no priekšlikumiem grozījumu kontekstā paredz atcelt pašreiz spēkā esošo normu, ka ar 2014. gada 1. maiju ES dalībvalstu pilsoņi un ES dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas zemi varēs iegūt īpašumā ar tādiem pašiem noteikumiem kā Latvijas pilsoņi, Latvijas valsts un pašvaldības, kā arī uzņēmumi. Tiek pausti populistiski viedokļi par moratorija pagarinājumu līdz 2020. gadam, kas ir pretrunā ar ES normām, un šādi aizliegumi Latvijai var draudēt ar iespaidīgām soda sankcijām. Līdzīgs precedents jau piedzīvots Bulgārijā, kas saņēmusi nepārprotamu brīdinājumu no ES.

Papildus likumā tiek virzīta virkne grozījumu, kas paredz būtisku ierobežojumu kā ārvalstniekiem, tā vietējiem iedzīvotājiem gadījumā, ja no 2014. gada 1. maija zemes tirgus ārvalstniekiem Latvijā tomēr tiks atvērts. Piemēram, Zemkopības ministrija kā likuma autors virza normu par vairāku pakāpju pirmpirkuma tiesību ieviešanu zemes pārdošanas procesā, kas visticamāk novedīs pie papildus administratīvā sloga un tiesvedību procesiem. Diezgan dīvains ir piedāvājums pirmpirkuma tiesības piešķirt lauksaimniecības zemes īpašniekiem, kuri atrodas 50 km attālumā no iegādājamās zemes, t.i. 100 km diametrā. Šī norma nav saistīta ar mērķi izveidot efektīvas un konsolidētas saimniecības. Likuma grozījumos paredzēti arī ierobežojumi, kas attiecas uz profesionālo pieredzi un izglītību personai, kura vēlēsies veikt darījumus ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi - darījumus ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi varēs veikt persona, kura pēdējos trīs gadus guvusi ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas tieši Latvijā un kurai ir Latvijā iegūta izglītība lauksaimniecībā.

 

Lai nepieļautu grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", parakstiet petīciju!!! PETĪCIJA ŠEIT

 

Autors: Latvijas lauksaimniecības attīstības padome

Foto: LOSP