2013.gadā kokapstrādes nozarē spēcīga eksporta izaugsme

Pateicoties iepriekš uzlabotajai ražotāju konkurētspējai un eksporta tirgu diversifikācijai, Latvijas preču eksporta izaugsme 2013.gadā saglabājās pozitīva. Pagājušajā gadā eksporta vērtība kopumā palielinājās par 1,5%, kas, ņemot vērā 2012.gadā sasniegto augsto preču eksporta līmeni, vājo ārējo pieprasījumu un problēmas metāla nozarē, vērtējams kā labs sniegums. Turklāt jāatzīmē, ka, izslēdzot metalurģijas nozares problēmu un graudaugu bāzes efekta ietekmi, eksporta vērtības pieaugums būtu tuvu 6%.

Neskatoties uz iepriekš prognozēto izaugsmes tempu samazināšanos, spēcīga izaugsme saglabājās kokapstrādes nozarē. Tās eksporta vērtība 2013. gadā palielinājās par 10,1%. Jāatzīmē, ka 2013.gadā strauji audzis arī kokmateriālu imports (+25,8%), liecinot, ka joprojām aktuāla ir izejmateriālu pieejamības problēma un trūkstošais izejmateriālu daudzums aizvien vairāk ir ticis kompensēts ar ievestiem izejmateriāliem. Vienlaikus dati par rūpniecības izlaidi liecina, ka izlaides apjomu pieaugums 2013.gadā ir bijis lēnāks nekā apgrozījuma un eksporta vērtības pieaugums, ko visticamāk ir noteicis pievienotās vērtības kāpums nozarē.

Kopumā 2013.gads ir bijis veiksmīgs pārtikas un lauksaimniecības nozarei, kuras eksporta vērtība saglabājās 2012.gada līmenī. Pērnā gada nogalē izaugsmes tempu samazināšanos noteica būtiski mazāks graudaugu eksports, kas 2012.gada beigās salīdzinoši augsto cenu un labās ražas dēļ ievērojami pieauga. Tajā pašā laikā par vairāk nekā 15% pieauga gaļas, piena, zivju izstrādājumu un citu preču eksporta vērtība, tādējādi pilnībā kompensējot kritumu graudaugu eksportā.

Savukārt lielākā negatīvā ietekme 2013.gadā bija metāla un tā izstrādājumu, kā arī satiksmes līdzekļu eksportam. To eksports bija attiecīgi par 22,0% un 27,1% mazāks nekā 2012.gadā. Metālu eksporta samazināšanos noteica A/S „Liepājas metalurgs” darbības pārtraukšana, savukārt satiksmes līdzekļu eksporta kritumu, visticamāk, noteica reeksporta samazināšanās, par ko liecina būtiskais satiksmes līdzekļu importa samazinājums. Vienlaikus labus izaugsmes rādītājus ir uzrādījušas salīdzinoši mazākas nozares, piemēram, papīra un poligrāfijas izstrādājumu, mehānismu un elektroiekārtu, tekstilizstrādājumu, būvniecības izstrādājumu, kuru eksports 2013. gadā ir audzis par vairāk nekā 10%, daļēji kompensējot kritumu metāla un satiksmes līdzekļu eksportā un veicinot eksporta portfeļa diversifikāciju.

Importa apjomi faktiskajās cenās decembrī saruka lēnāk nekā eksporta apjomi, tomēr arī importa samazinājums bija vērojams teju visās preču grupās. Imports decembrī salīdzinājumā ar novembri samazinājās par 4,3% un bija par 0,9% lielāks nekā 2012.gada decembrī. Kopumā importa apjomi faktiskajās cenās 2013.gadā bija par 0,2% mazāki nekā 2012.gadā. 2013.gadā zemākus importa pieauguma tempus galvenokārt noteica zemā investīciju aktivitāte, jo, neskatoties uz stabilo patēriņa pieaugumu, importa apjomi bija zemāki nekā 2012.gadā. Tomēr visticamāk, ka līdz ar lielāku investīciju aktivitāti, importa pieauguma tempi 2014.gadā kļūs pozitīvi.

Sagaidāms, ka 2014.gadā eksporta izaugsmes tempi atkal kļūs straujāki un pozitīva eksporta gada izaugsme varētu atgriezties jau šā gada pirmajā pusē. Eiropas Komisijas apkopotie ražotāju un patērētāju noskaņojuma rādītāji liecina, ka arī 2014.gada sākumā uzņēmēju un patērētāju noskaņojums Eiropas Savienībā ir turpinājis uzlaboties. Savukārt ārējā pieprasījuma atjaunošanās būs viens no galvenajiem faktoriem, kas noteiks investīciju apjomu pieaugumu, kas nepieciešams eksporta potenciāla paaugstināšanai. Pretējā gadījumā, ņemot vērā, ka jaudu noslodzes ir tuvu vēsturiskajam maksimumam, investīciju trūkums var radīt situāciju, ka, pieaugot ārējam pieprasījumam, ražotājiem var trūkt kapacitātes ražošanas apjomu palielināšanai.

 

Autors: Lelde Grīnvalde

Foto: TvNet.lv