Vispārējās valdības budžeta deficīts pērn pieaudzis līdz 1% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2018. gadā bija 295,4 miljoni eiro jeb 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds – 10,6 miljardi eiro jeb 35,9% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai apkopotie provizoriskie rezultāti.
Salīdzinājumā ar Valsts kases operatīvajiem naudas plūsmas datiem, kas par 2018. gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 215,1 miljoni eiro, CSP aprēķinātais budžeta deficīts atbilstoši EKS 2010 metodoloģijai ir par 80,3 miljoniem eiro jeb 0,3 procentpunktiem no IKP lielāks.
Būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu:
- korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) – 156,6 milj. eiro jeb 0,5% no IKP;
- Dienvidu tilta būvniecības izdevumu korekcija (Rīgas domes dati) – 26,8 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai (Valsts kases dati) – 21,2 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) – 19,5 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- noguldījumu garantijas fonda bilance (Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati) 18,5 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) – 8 milj. eiro jeb 0,03% no IKP.
Vienlaikus ir veiktas arī korekcijas ar negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu:
- korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) – 130,2 milj. eiro jeb 0,4% no IKP;
- ieņēmumu no Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanas korekcija (Valsts kases dati) – 81 milj. eiro jeb 0,3% no IKP;
- uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (CSP dati) – 50,7 milj. eiro jeb 0,2% no IKP;
- vērtspapīru prēmijas korekcija emisijas gadā, lai nodrošinātu prēmijas atzīšanu ieņēmumos nākamajos gados līdz vērtspapīru dzēšanai (Valsts kases dati) – 44,2 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- korekcija par 2. līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) – 22,9 milj. eiro jeb 0,1% no IKP;
- korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) – 5,5 milj. eiro jeb 0,02% no IKP.
Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, samazinājās par 0,2 miljardiem eiro jeb 1,8% un bija 10,6 miljardi eiro.
2019. gada aprīļa notifikācijas aprēķinos izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Valsts sociālās, apdrošināšanas aģentūras, CSP, Rīgas domes, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras un ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati. Vispārējās valdības sektorā ietilpst visas valsts un pašvaldību budžeta iestādes, sociālās apdrošināšanas fonds un pēc EKS 2010 valdības sektora veidošanas kritērijiem atlasīti valsts un pašvaldību finansēti un kontrolēti komersanti.
Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas (EK) Nr. 479/2009 prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijai divas reizes gadā – līdz 1. aprīlim un 1. oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, t.i., plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3,0% un valdības parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60,0%.