ĪSUMĀ:
- Kazāks iecelts uz otro 5 gadu termiņu pēc kārtas.
- Amatā Kazāks ievēlēts arī ar Saeimas opozīcijas atbalstu.
- Latvijas Bankas prezidenta meklējumi šoreiz bija ilgi un politiķu samocīti.
- Kazāka prioritātes: drošība, pakalpojumu pieejamība, ekonomikas izaugsme.
- Kazāks sola aktīvāku un prasīgāku darbu.
- Debatēs deputāti pārmeta par klupieniem kandidātu meklēšanas procesā.
Šis būs Kazāka otrais piecu gadu termiņš Latvijas Bankas prezidenta amatā pēc kārtas. Uz pirmo termiņu viņš amatā tika ievēlēts 2019. gada 12. decembrī, par viņu toreiz nobalsoja 76 deputāti.
Likums "Par Latvijas Banku" noteic, ka bankas prezidentu ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Kazāku uz Latvijas Bankas prezidenta amatu virzīja deputāti no opozīcijā esošā "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības, kā arī politiķi no divām koalīciju veidojošajām partijām – "Jaunās Vienotības" un "Progresīvajiem".
Līdz ar to Kazāks amatā iecelts gan ar opozīcijas, gan koalīcijas politiķu balsīm.
Šoreiz Kazāks bija vienīgais kandidāts uz šo amatu. Kazāku balsojumā atbalstīja koalīcijas politiķi: "Jaunās Vienotības" un "Progresīvo" deputāti, kā arī daļa Zaļo un Zemnieku savienības deputātu, kas par balsojumu izšķīrās vien vēlēšanu dienā. Tāpat Kazāku atbalstīja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības deputāti un lielākā daļa "Apvienotā saraksta" parlamentāriešu.
Kazāka pirmais pilnvaru termiņš beidzās pērnā gada 21. decembrī. Aptuveni mēnesi pirms šī datuma valdošās koalīcijas politiķi uzsāka nākamā Latvijas Bankas prezidenta meklējumus.
Nākamā Latvijas Bankas prezidenta meklējumi – ilgi un politiķu samocīti
Līdz šim Latvijas Bankas prezidentu ievēlēšana noritēja samērā gludi, bet šoreiz tas izvērtās garākā epopejā, koalīcijai nespējot vienoties par kopīgu kandidātu un uzjundījot sarunas par valdības stabilitāti un koalīcijas spēju strādāt.
Sākotnēji bija plānots, ka Saeimai par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem jābalso 2024. gada 19. decembrī. Toreiz amatam bija izvirzīti trīs kandidāti – "Stabilitātei!" virzītais kandidāts Pāvels Kuzmins, koalīcijas partijas Zaļo un Zemnieku savienības virzītais finanšu institūcijas "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un divu pārējo koalīcijas partiju – "Jaunās Vienotības" un "Progresīvo" – atbalstītais toreizējais Latvijas Bankas prezidents Kazāks.
Bet dienu pirms balsojuma koalīcija paziņoja par savu virzīto kandidātu atsaukšanu. Nākamajā dienā Saeimas sēdē vairāki koalīcijas deputāti atsauca savus parakstus par Kazāka un Bērziņa kandidatūrām, līdz ar to par katru vairs nebija nepieciešamo vismaz 10 deputātu parakstu izvirzīšanai un par viņiem balsojums vairs nebija iespējams. Savukārt vienīgā palikušā kandidāta Kuzmina kandidatūra tika noraidīta.
Par centrālās bankas prezidenta pienākumu izpildītāju uz laiku iecēla bankas prezidenta vietnieku Māri Kāli.
Koalīcijas partijas apņēmās meklēt vienotu kandidātu, tomēr tas neizdevās, jo neilgi pirms oficiālās Latvijas Bankas padomes locekles Santas Purgailes kandidatūras izziņošanas par atbalstu viņai pārdomāja Zaļo un Zemnieku savienība.
Rezultātā uz nākamo termiņu tika izvirzīts tikai viens kandidāts – Kazāks, kuru virzīja gan Saeimas opozīcijas frakcijas, gan divi no trim koalīciju veidojošajiem politiskajiem spēkiem.
Par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu izraudzīšanos kritiski izteikušies gan opozīcijas politiķi, gan daļa sabiedrības. Pats Kazāks norādījis, ka politiķu nespēja vienoties par kandidātu nav nākusi par labu Latvijas Bankai.
Savukārt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pēc samocītā kandidāta izraudzīšanās procesa secinājis, ka pašreiz Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu un citu valsts augstāko amatpersonu izvirzīšanas procesā ir "strukturālās problēmas", tāpēc procedūra būtu jāmaina, uzticot kandidātu nominēšanu nevis Saeimas deputātiem, bet kādam "no malas". Rinkēvičs uzskata, ka centrālās bankas vadītāju varētu virzīt Valsts prezidents.
Kazāka prioritātes – drošība, pakalpojumu pieejamība, ekonomikas izaugsme
Pats Kazāks iepriekš atzina, ka pirmie darāmie darbi, atgriežoties Latvijas Bankas prezidenta amatā, būs skaidrot centrālās bankas pilnvaras sadarbības partneriem un šo sadarbību uzlabot.
"Pirmkārt, daudziem sadarbības partneriem nav zināms, kāds tad ir Latvijas Bankas mandāts, līdz ar to Latvijas Bankas atbildība ir jānodefinē un skaidri jāpārrunā. Otra lieta, ko varēja ļoti skaidri redzēt, ir tas, ka turpmāk šai sadarbībai jābūt krietni ciešākai un daudzos gadījumos arī uzstājīgākai, lai to rezultātu aizvestu līdz galam. Daudzos gadījumos ir bijis tā, ka mēs nākam ar idejām, dodam izvēles, bet Latvijas Banka nav tā, kas to var nodrošināt, jo mēs neesam izpildvara," sacījis Kazāks.
Vienlaikus Kazāks uzsvēris trīs galvenos blokus, kuros jāstrādā, – drošība, finanšu pakalpojumu pieejamība, ekonomikas izaugsmes veicināšana.
Proti, Kazāks norādījis, ka jāstrādā ar visu, kas saistīts ar drošību, – maksājumiem, cenu stabilitāti, zemu inflāciju un finanšu sektora drošību, kā arī noturību pret krīzēm. Tāpat Kazāks uzskata, ka Latvijas Bankai jāstrādā finanšu pakalpojumu pieejamības uzlabošanā, tostarp reģionos, lai tie būtu lētāki. Arī straujākas ekonomikas izaugsmes veicināšana ir starp Kazāka prioritātēm.
Pēc Saeimas balsojuma Kazāks atzina, ka divu trešdaļu Saeimas vai 67 deputātu atbalstošs balsojums norāda uz pietiekami plašu uzticības mandātu.
Kazāks solīja aktīvāku un prasīgāku darbu.
"Turpmākajos piecos gados temps un jauda būs lielāka. Diskusiju laikā redzējām, ka sadarbība jāpadara krietni stiprāka, asāka. Jācenšas tās lietas ne tikai iedot kā ieteikumus, bet arī uzspiest, lai risinājumi notiek nevis tiek nolikti plauktos. Es tiešām mudinātu sadarbības partnerus strādāt kopīga mērķa labā. Latvijas Banka ir viena neatkarīga institūcija, tā nav daļa no izpildvaras. Līdz ar to bankai mandāts tiešām ir skaidrs – tā ir cenu stabilitāte. Pārējais ir papildus, un te ir svarīgi, ka pārējās institūcijas dara savu darbu, lai ir cieša sazobe, un tad arī valstij ieguvumi būs krietni ātrāki un lielāki," pauda Kazāks.
Debatēs pārmet klupienus kandidātu meklēšanas procesā
Saeimas debatēs pirms balsojuma vairākkārt pieminēja gan klupienus kandidātu meklēšanā, gan Latvijas Bankas prezidenta izraudzīšanas kārtības maiņu. Tāpat Kazāku atbalstošie deputāti uzsvēra nepieciešamību centrālās bankas vadībā saglabāt stabilitāti.
Parlamentārietis Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts") sacīja: "Mūsu valsts drošības risku nenoteiktības un ģeopolitiskā negaisa apstākļos stabila, praktiski un politiski neatkarīga, mērķtiecīga un arī ambicioza Latvijas Bankas vadības izraudzīšanās ir kritiski nozīmīga šobrīd Latvijai."
Savukārt "Progresīvo" Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs sacīja: "Latvijas Banka ir cienīta un novērtēta institūcija ne tikai vietēji, bet arī starptautiski, un es uzskatu, ka tas ir galvenokārt Kazāka kunga nopelns."
Pret Kazāku bija deputāti no "Latvija pirmajā vietā un "Stabilitātei!", kuri no tribīnes nosodīja ne tikai samocīto bankas prezidenta izraudzīšanās procesu, bet arī Kazāka līdzšinējo darbību.
Saeimas deputāte Linda Liepiņa ("Latvija pirmajā vietā") sacīja: "Šīs šausmas, ko mēs esam vērojuši ap šo amatu, ir tik lielas, ka diez vai labākie vispār jebkad gribētu pretendēt uz jebkādu amatu. Tas, cik ļoti jūs esat pazemojuši kandidātus, kurus jūs izvirzījāt, kuriem jūs paspiedāt roku, kurus jūs uzmetāt."
Bet "Stabilitātei!" Saeimas frakcijas vadītājs Aleksejs Rosļikovs pauda: "Bet jūs saprotat, ka tieši konkrēts cilvēks ir vainīgs pie tā, ka mūsu jaunās ģimenes šodien nevar saņemt nedz kredītu, nedz kaut kādu atbalstu, lai nopirktu sev pirmo mājokli."
Avots: lsm.lv