Latvijai ES ir jārūpējas par konkurētspēju, uzņēmējdarbību un sadarbību

Pēc desmit gadu pieredzes Eiropas Savienībā Latvijas uzņēmējiem un darba devējiem ir izveidojies savs skatījums par to, kas ir nepieciešams Eiropas Savienībā kopumā un arī Latvijas attīstībai: konkurētspējas stiprināšana, uzņēmējdarbības attīstība, administratīvā un regulatīvā sloga mazināšana, kā arī spēja sadarboties gan valdības un uzņēmēju līmenī, gan arī valstu starpā.

28.aprīlī, atzīmējot Latvijas dalības Eiropas Savienībā desmito gadadienu, Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) notika apaļā galda diskusiju par Latvijas uzņēmēju pieredzi Eiropas Savienības Vienotajā tirgū "Latvija Eiropas Savienības Vienotajā tirgū - 10. Kāda ir Latvijas uzņēmumu iegūtā pieredze un prasmes?". Diskusijā piedalījās uzņēmēji, valsts sektora pārstāvji, kā arī Eiropas Parlamenta deputātu kandidāti.

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: "10 gadus atpakaļ mēs - visi Latvijas iedzīvotāji - pievienojāmies Eiropas Savienībai. Dalība Eiropas Savienībai deva mums unikālu iespēju attīstīt ekonomiku, uzlabot uzņēmējdarbības vidi un palielināt savu konkurētspēju un tā rezultātā uzlabot dzīves līmeni. Par Latvijas sasniegto liecina arī Latvijas vieta starptautiskā uzņēmējdarbības vides novērtējuma reitingā DOING BUSINESS, kur Latvija 2014.gadā ieņem augsto 24.vietu starp 189 pasaules valstīm. Novērtējumā starp ES dalībvalstīm Latvija šobrīd atrodas augstajā 9.vietā. Tieši Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir bijusi viens no virzošajiem spēkiem uzņēmējdarbības vides regulējuma uzlabošanā."

LDDK ģenerāldirektorē Līga Meņģelsone: " Desmit gadus atpakaļ Latvija ir kļuvusi par atvērtu ekonomiku un ir palielinājusi savu tirdzniecību ar ES dalībvalstīm, sekmīgi izmantojot savu ģeogrāfisko un politisko stāvokli. Latvijas eksports uz ES-15 valstīm ir pieaudzis 1.8 reizes un uz ES-25 valstīm - 2.8 reizes, kas, neapšaubāmi liecina par mūsu uzņēmēju konkurētspēju un Latviju kā par stabilu un uzticamu ekonomiskās un politiskās sadarbības partneri. Nākošam periodam Eiropas Parlamenta deputātiem, kas pārstāves mūsu valsti ir jāveicina inovāciju attīstību, izglītība sistēmas kvalitātes celšanu, pārdomātu nodokļu politiku un darba tirgus efektivitāti, sekmējot sadarbību starp darba ņēmējiem un darba devējiem. "

Mārtiņš Lācis AS "Latvijas Finieris": Mūsu virzība uz Eiropas tirgu bija viens no galvenajiem mērķiem vēl pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Kļūstot par ES dalībvalsti mēs esam tikai ieguvuši - blīvā preču kustība, atcelti muitas tarifi, kā arī uzlabojās mūsu reputācija pasaulē esot ES uzņēmumam. Izjūtam pozitīvu ietekmi no brīvās darba spēka kustības, kas atvieglo uzņēmumam specialistu pieņemšanu darba jebkurā ES dalībvalstī. Izaicinājums ES tirgū ir darbinieku atalgojuma līmenis, kuru var risināt ar darba produktivitātes paaugstināšanu."

SIA "NP Foods" valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis arī atzīmēja darba spēka brīvas kustības pozitīvo ietekmi, kas liek mums būt efektīvakiem. Rolands Gulbis uzsvēra, ka Latvijai kā ES dalībvalstij nākamajā periodā ir jādomā kā samazināt administratīvo slogu un kā labāk pārstāvēt ES ārējās attiecībās.

SIA "Latraps" ģenerāldirektors Edgars Ruža: "Neskatoties uz dažām nepilnībām ES lauksaimniecības politikā, piemēram, tiešmaksājumu apjoms un mērķis, lauksaimniecība Latvijā līdz ar iestāšanos ES ir attīstījusies milzīgos tempos. Salīdzinājumā ar 2004.gadu, kad eksports bija 100 tūkstoši tonnas graudu, tad 2012.gadā esam pārsnieguši 1 milj. tonnu. Latvijai ir ļoti liela kapacitāti kā lauksaimniecībā, tā arī citīs jomās. Latvijai ir nopietnāk jāpievēršas atjaunojamo energoresursu politikai, lai tā ne tikai sekmētu zaļāku vidi, bet arī būtu ekonomiski pamatota un sniegtu enerģētisko neatkarību".

SIA LURSOFT valdes locekle Daiga Kiopa: " 60% no Latvijas importa tiek novirzīts eksporta attīstībai. Būtiski arī turpmāk rūpēties par investīciju kvalitāti Latvijā".

SIA "Jelgavas tipogrāfija" valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis: " Uzņēmējiem ir pozitīva dalības ES tirgū pieredze. 60 % no nozares pašlaik tiek eksportēti uz ES valstīm. Tie, kas ir aktīvi ES, ir konkurētspējīgi. Turpmāk ir nepieciešams ieguldīt inovācijās, izglītības sistēmā, lai mums būtu radoši cilvēki, gatavi ar savu inovatīvo domāšanu radīt un sadarboties ar kaimiņvalstīm, jo īpaši Ziemeļvalstīm."

Arī AS " UPB" valdes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns atzīmēja, ka Latvijai ir jāattīsta spēja sadarboties visos līmeņos, kā uzņēmējdarbībā, tā arī valdības līmenī. Pīlēns norādīja, ka šīs spējas ir jāattīsta pašmāju procesos, ieguldot izglītībā, inovācijas un sekmējot eksportspēju. "Mēs savā uzņēmējdarbībā uzreiz orientējamies uz Eiropas Savienības valstu tirgiem, kuri pēc iestāšanās ES kļuva daudz pieejamāki," atzīmēja U. Pīlēns.

AS "Grindeks" pārstāve Linda Litiņa akcentēja, ka dalība ES ir nodrošinājusi farmācijas jomas likumdošanas sakārtošanu Latvijā, nodrošinot vieglāku pieeju citiem pasaules tirgiem, kuru likumdošana ir pieskaņota ES. Litiņa noradīja, ka problēma joprojām ir saistīta ar Latvijas un citu ES-10 valstu reputāciju, kuras tiek vērtētas zemāk par ES-15 valstīm. " Lai mēs varētu eksportēt ārpus ES, faktiski mūsu produkcijai ir jābūt piereģistrētai kādā no "vecajām " ES dalībvalstīm" , teica L.Litiņa.

Biedrības "Latvijas Auto" prezidents Valdis Trēziņš: "Pateicoties Latvijai iestāšanai ES un robežu atvēršanai ir atvieglojusi nozares darbību, kā rezultātā auto kravu pārvadājumu apjomi nozarē ir pieauguši vairākas reizes. Problēma ir tajā, ka šajā jomai ir ļoti daudz ierobežojumi un standarti, kas ir saistītas ar bažām par vides piesārņojumu." AS Severstaļlat pārstāve Olga Ņesterova arī pievērsa uzmanību tam, ka līdz ar dalību ES uzņēmumam ir izdevies paplašināt mājas tirgu no Baltijas valstīm uz citā ES valstīm. Problemātiska ir profesionāļu, īpaši, inžinieru trūkums.

 

Autors: Latvijas Darba devēju konfederācija

Foto: kasjauns.lv