Dažādu žanru mūzikas festivālus šovasar plāno apmeklēt piektā daļa iedzīvotāju
Piektā daļa jeb 21% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem šovasar plāno apmeklēt vismaz vienu no Latvijā organizētajiem dažāda žanra mūzikas festivāliem, vēsta jaunākais "LaIPA Mūzikas patēriņa indekss".
Pēc aptaujas datiem, pieci populārākie festivālu galamērķi ir "LMT Summer Sound", "Positivus", "Laba daba", "Piena svētki" un Senās mūzikas festivāls.
No visiem aptaujātajiem, kas šovasar plāno doties uz kādu no festivāliem, lielākā daļa jeb 27% priekšroku dos "LMT Summer Sound", 22% iecerējuši doties uz "Positivus", 16% izvēlējušies festivālu "Laba daba", 14% plāno atpūsties "Piena svētkos", bet uz Senās mūzikas festivālu ceļu mēros 12% aptaujāto. Iecienīti potenciālo apmeklētāju vidū ir arī tādi festivāli kā "Saulkrasti Jazz" (11%) un "Rīgas ritmi" - šos festivālus plāno apmeklēt attiecīgi 11% un 9% aptaujāto.
Lielā mērā iedzīvotāju mūzikas festivālu izvēli nosaka tajā pārstāvētais mūzikas žanrs, kas ir būtisks 60% apmeklētāju. 53% norādījuši, ka viņiem svarīgi ir izpildītāji, 50% - pasākuma apmeklējumam nepieciešamās izmaksas. Mazāk svarīgi aspekti šīs izvēles izdarīšanas brīdī ir festivāla atmosfēra un noskaņa - 44%, draugu un paziņu ieteikumi - 23%, kā arī papildu aktivitātes un izklaides iespējas pasākumā - 21%.
Lielākā daļa jeb 40% aptaujāto iedzīvotāju, kas šovasar plāno festivālos piedalīties, ir vecumā no 40 līdz 55 gadiem, 39% ir 18 līdz 29 gadus veci, bet 21% jeb piektā daļa - 30 līdz 39 gadus veci. Savukārt no tiem, kuri šovasar neplāno apmeklēt festivālus, 27% ir vecumā no 18 līdz 29 gadiem, 30% vecumā no 30 līdz 39 gadiem un 43% vecumā no 40 līdz 45 gadiem.
"Faktiski visās trijās vecuma grupā festivāla apmeklētāju un neapmeklētāju skaits ir gandrīz līdzvērtīgs. Tas liecina, ka vecums nebūt nav primārais faktors, kas nosaka cilvēku vēlmi apmeklēt mūzikas festivālus, kā to ir pieņemts uzskatīt," stāsta biedrības "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība" (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.
Būtiskākie iedzīvotāju paustie iemesli neapmeklēt mūzikas festivālus ir finansiāli apsvērumi un nepatika pret šāda veida pasākumiem un to atmosfēru - tā ir norādījuši attiecīgi 36% un 30% respondentu. Daudz retāk jeb 8% iedzīvotāju ir minējuši, ka nedodas uz festivāliem, jo viņus neapmierina festivālā piedāvātās mūzikas repertuārs, 6% norādījuši, ka neapmeklē festivālus, jo tajos nav pārstāvēts viņu iecienītais mūzikas žanrs, bet 4% uz festivāliem nedodas ģimenes apstākļu dēļ. Vien 3% norādījuši, ka priekšroku dod citiem izklaides veidiem, kamēr 2% minējuši laika trūkumu. Tikai 1% iedzīvotāju par iemeslu norādījis savas dzīvesvietas atrašanos pārāk tālu no festivālu norises vietas un nepatiku pret masu pasākumiem kopumā.
Tāpat iedzīvotāji atzinuši arī patīkamas fona mūzikas nozīmi pasākumos. Vairāk nekā pusei jeb 57% fona mūzika palīdz uzturēt pasākuma noskaņu. Savukārt 49% iedzīvotāju norādījuši, ka tā rosina pozitīvas emocijas, pacilātu noskaņojumu, bet gandrīz piektā daļa jeb 18% - ka fona mūzika dod stimulu ilgāk uzturēties pasākumā. Tikai 15% iedzīvotāju norādījuši, ka nepievērš uzmanību fona mūzikai, kamēr vien 7% uzskata, ka fona mūzikai nav būtiskas nozīmes un tā var pasākumos arī neskanēt.
Aptauja tika teikta šī gada jūnijā, un tajā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
Pētījumu "LaIPA Mūzikas patēriņa indekss" ik ceturksni veido biedrība LaIPA sadarbībā ar pētījumu kompāniju "TNS", aptaujājot ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18-55 gadiem. Tajā tiek pētīts Latvijas iedzīvotāju mūzikas patēriņš, iedzīvotāju attieksme pret mūzikas izmantošanas tiesiskajiem aspektiem un mūzikas ietekme uz iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Pētījuma jautājumi ir sadalīti divās daļās - regulārie jautājumi, kas attiecas uz iedzīvotāju mūzikas patēriņu un viedokli par mūzikas radītāju tiesību ievērošanu, un mainīgā jautājumu daļa, kuras mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuālajiem notikumiem mūzikas nozarē.
Kā norāda LaIPA konsultante Kristīne Rasnača, ja festivālā plānots atskaņot mūzikas ierakstus pasākumos, tad legālai mūzikas izmantošanai ir jāsaņem mūzikas autoru, izpildītāju un producentu kolektīvā atļauja. Tātad ir jābūt gan "Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības" (LaIPA) atļaujai, gan Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības" (AKKA/LAA) licencei, lai tiesību īpašnieki saņemtu tiem pienākošos atlīdzību.
(c) LETA
Foto: NRA