Eiropa nav gatava vienotai transporta biļetei; Latvijā nemākulīgi muļļājas

Lai arī Eiropas Parlaments jūlija sākumā izskatīja iespējas iesviest integrētu biļeti visā Eiropas Savienībā dažādiem transporta veidiem, šī ideja tiek pretrunīgi vērtēta, un ne tikai Latvijā, kur vēl līdz šim nav izdevies pat ieviest vienotu vilcienu un autobusu biļeti, lai gan par to tiek runāts jau sen. Kā galvenie traucējošie faktori tiek minēti vairāki. Piemēram, Eiropā būs sarežģīti veidot savstarpējo norēķinu sistēmu, turklāt patlaban transporta sistēmu integrācija Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs atrodas dažādās attīstības pakāpēs. Bez vainas neesot arī transporta kompānijas, kuras savā starpā nespējot vienoties par kopsaucēju. Latvijas situācija vispār tiek raksturota skarbi – šajā jomā daudzas lietas ir nemākulīgi nomuļļātas.

Integrētās sabiedriskā transporta biļetes entuziasti Eiropas Parlamentā (EP) jūlija sākumā pauda pārliecību, ka būtiski jāuzlabo situācija, lai būtu pieejama informācija par multimodāliem maršrutiem un biļešu pārdošanas pakalpojumi visā ES. Kā argumenti par labu šim variantam tiek minēti ES pilsoņu, kā arī viesu no trešajām valstīm mobilitāte, kas attīstītu tūrisma nozari un līdz ar to arī ekonomiku. Tāpat tiek skaidrots, ka šādi vieglāk stimulēt eiropiešus pariet no personiskā transporta uz sabiedrisko, kā arī izmantot tādas alternatīvas kā velosipēdu noma, "novieto un brauc" sistēmu vai vieglo automašīnu koplietošanu. Tas arī ļautu izvairīties no sastrēgumiem, jo īpaši lielajās pilsētās. Iespēja izvēlēties vienotu biļeti arī palīdzēšot labāk integrēt transporta veidus un sekmēt pastāvošās infrastruktūras efektīvāku izmantošanu, kas esot absolūti nepieciešams, jo 2012. gadā 72,2 % ceļotāju izmantoja vieglās automašīnas, turpretī autobusus izmantoja 8,2 % ceļotāju, bet dzelzceļu — 6,5 % ceļotāju.

Kā ilgtermiņa mērķis tiek izvirzīta pilnīgas informācijas piedāvāšana visā ES par publisko un privāto uzņēmumu ceļojumu piedāvājumiem gaisa, dzelzceļa, ūdens transportā un autotransportā. Pasažieriem, pamatojoties uz izsmeļošu informāciju, vajadzētu būt iespējai tiešsaistē rezervēt un apmaksāt viņu individuālajam vajadzībām pielāgotu ērtāko un ātrāko, un no saimnieciskā viedokļa izdevīgāko maršruta izvēlni, un ceļot tikai ar vienu biļeti. Briselē tiek secināts, ka patlaban šāda visaptveroša informācija vēl nav pieejama. Pirms varēšot uzsākt integrētās biļetes ieviešanu, kas viena maršruta ietvaros derīga visiem izmantojamiem transportlīdzekļiem, esot jānodrošina nediskriminējoša un vienlīdzīga piekļuve pilnīgai informācijai. Tiek gan arī secināts, ka integrētas biļetes ieviešana esot saistīta ar lielām izmaksām un tehniskiem šķēršļiem, un tālab pasākumi tās ieviešanai nedrīkstot izraisīt situāciju, ka biļetes cena vienā transportlīdzeklī palielinās tik lielā mērā, ka šis transportlīdzeklis kļūst patērētājiem nepievilcīgs. Kā viens no risinājumiem tiek minēta konsekventa ārējo izmaksu apvienošana. Tikai tādā veidā tiktu nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi visu transportlīdzekļu starpā.

Pašreizējos portālos tiek piedāvāta tikai ierobežota transportlīdzekļu izvēle, kura izriet no komerclīgumiem. Turklāt piedāvājumi bieži vien ir ierobežoti reģionālā vai valsts mērogā, un tādējādi tie nav piemēroti tieši pārrobežu maršrutu atvieglošanai. Kā viens no risinājumiem tiek minēta visu transporta nozares tirgus dalībnieku piespiešana izpaust noteiktu datu kopumu, kas ietver informāciju, kas nepieciešama, lai varētu izvēlētie rentablāko un ātrāko savienojumu, vienlaicīgi negatīvi neietekmējot tirgus dalībnieku komerciālās intereses.

Beigu beigās arī Eiropas Parlamentā tiek secināts, ka galvenā problēma ir tā, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju rīcībā bieži vien nav valsts līmeņa kustības grafika, jo transporta uzņēmumu apvienībām ir reģionāla struktūra. Tāpēc tiek paredzēts, ka pirmajā posmā reģionālos kustību grafikus savstarpēji savienotu valsts līmeņa kustības grafika ietvaros, lai otrajā posmā paredzētu pārrobežu tīkla izveidošanu.

Transporta sistēmu integrācija ES dalībvalstīs atrodas dažādās attīstības pakāpēs

Transporta nozares eksperts Tālis Linkaits norāda, ka Eiropas Parlamentā izskatītā rekomendācija par dažādu transporta veidu integrētas biļešu sistēmas ieviešanu visā ES parāda kopējo tendenci Eiropā - veidot vienotu tirgu transporta jomā, veicināt pārrobežu pārvadājumus un ieviest klientam ērtus risinājumus. Vienlaikus viņš gan atzīmē, Eiropas Parlaments ir pieņēmis tikai rezolūciju, kurai ir rekomendējošs raksturs. Sākotnēji katrai valstij pašai ir jārūpējas par sava sabiedriskā transporta tīkla ciešāku koordinēšanu un integrēšanu. Eksperts uzsver, ka transporta sistēmu integrācija ES dalībvalstīs atrodas dažādās attīstības pakāpēs. Ziemeļvalstīs, Vācijā un citur Rietumeiropā jau pašlaik ir izveidoti integrēti risinājumi dažādu sabiedriskā transporta veidu salāgošanai, vienotai biļešu tirdzniecībai. Tiek attīstīti arī lokāli risinājumi pilsētu vai reģionu ietvaros, ir daudzas privāto pārvadātāju iniciatīvas savietot, piemēram, dzelzceļa un aviobiļešu pārdošanu.

Tikmēr Latvija vienotas sabiedriskā transporta sistēmas izveidošanu esot būtiski iekavējusi. Linkaits uzskata, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu likums jau kopš 2008.gada uzliek par pienākumu valstij veidot, uzturēt un attīstīt vienotu sabiedriskā transporta sistēmu. "Diemžēl valsts institūcijām ilgus gadus sabiedriskā transporta politikas veidošana nav bijusi prioritāte un daudzas lietas ir nemākulīgi nomuļļātas. Vilcienu iepirkumi ir tikai šā procesa redzamākā daļa. Tikpat nemākulīgi ir tikušas veidotas informācijas sistēmas, attīstīts vienotas sabiedriskā transporta biļetes projekts, dažādu transporta veidu maršrutu salāgošana ir notikusi ļoti ierobežotā apjomā. Vienīgais pozitīvais sasniegums ir lēmums no 2017.gada veidot modernu bezmaksas braucēju - invalīdu, bāreņu, represēto personu - biļešu sistēmu, bet arī te jāredz, vai tiešām pieņemtie lēmumi tiks īstenoti," secina eksperts.

Viņš skaidro, ka transporta rīcībpolitikas dokumentu līmenī Latvijā atzīstot, ka integrēta transporta sistēma, arī biļešu tirdzniecība būtu valstij ekonomiski izdevīgāka un pasažierim ērtāka, tomēr praksē dažādu lobiju spiediens un iesaistīto organizāciju profesionālā kapacitāte neesot ļāvusi šajā jomā panākt kaut vai kaimiņvalstis.

Linkaits uzskata, ka Eiropas Parlamenta rezolūcija norāda uz visas ES līmenī risināmiem jautājumiem saistībā ar integrētajām biļetēm: pasažieru tiesībām kavējumu vai braucienu atcelšanas gadījumos, vienotiem pārvadātāju datu apmaiņas principiem. Viņš secina, ka labā ziņa Latvijas pasažieriem varētu būt rezolūcijā ietvertais norādījums: ja dalībvalstis līdz 2020.gadam kavēsies ar integrētas sistēmas izveidošanu, šo jautājumu var pārņemt Eiropas Komisija. Tas varētu būt stimuls Latvijai tomēr mēģināt sakārtot savu transporta sistēmu.

Transporta kompānijas savā starpā nespēj vienoties par kopsaucēju

Arī EP deputāts no Latvijas Roberts Zīle uzsver - "lai gan iniciatīva ir visumā apsveicama, tās virzība nav bijusi ļoti sekmīga". Viņš skaidro, ka transporta kompānijas savā starpā nespēj vienoties par kopsaucēju, un arī no ES Padomes puses nav bijusi liela entuziasma šā jautājumā. Arī EP ziņojumā esot norādīts, ka neskatoties uz to, ka Komisija integrētas biļetes definē kā dažādu transporta veidu apvienošanu vienā biļetē, šo definīciju ne vienmēr tāda pašā veidā izprot arī uzņēmumi, un tikai daži pakalpojumu sniedzēji cenšas piedāvāt savietojamas biļetes, un tas kavējot turpmāku attīstību šajā jomā.

Zīle uzsver, ka Eiropas Komisija, lai arī ir atbalstoša, nav šo jautājumu centusies virzīt ar tādu sparu, kā citus. Esot bijuši vairāki tā saucamie pilotprojektu mēģinājumi, kad Komisija cenšas virzīt uz priekšu iniciatīvas par interneta platformu izstrādi šādu integrētu biļešu iegādei. "Tomēr te jāsaka, ka Eiropas Komisijas iniciatīvu iespējas ir visai ierobežotas. Pašiem tirgus dalībniekiem būtu jāuzsāk attiecīgas iniciatīvas un pakalpojumi, jo tehnoloģijas attīstās ātri, bet attiecīgajiem tirgus dalībniekiem arī ir jāspēj vienoties par IT sistēmu savstarpēju izmantojamību, un tas līdz šim ir izrādījies problemātiski," secina deputāts.

Kas attiecoties uz Baltijas valstīm, Zīle ir skeptisks, ka izdosies ieviest ko līdzīgu integrētai biļetei. "Kā esmu jau iepriekš paudis, pat dzelzceļa jomā vien trīs Baltijas valstis ir slikti integrētas. Tā igauņu lokomotīves nevar droši kursēt Latvijas pusē. Tajā pašā laikā katra valsts individuāli ir lieliski integrēta ar Krieviju un citām bijušajām Padomju Savienības valstīm. Citiem vārdiem, esam lieliski integrēti austrumu, ne rietumu virzienā. Arī ar citiem transporta veidiem situācija nav daudz labāka," uzsver deputāts.

Latvijā neviens transporta kompānijām neliedz vienoties par šādu vai līdzīgu vienotu biļešu programmu jau tagad. Līdz šim panāktais diemžēl esot bijis maznozīmīgs. "Kā zinām, e-talons joprojām derīgs tikai "Rīgas satiksmes" nodrošinātajam transportam. Plānotā sadarbība ar "Pasažieru vilciens" savukārt neesot izvērtusies ilglaicīga. Pat ar e-talonu varot norēķināties par braucieniem vilcienā tikai Rīgas robežās.

Kā pozitīvu piemēru Zīle Šveices valstij piederošo dzelzceļa kompāniju "SBB", kas nodrošinot ne tikai dzelzceļa pakalpojumus, bet arī auto īri un vēl virkni citu risinājumu. Līdz ar to klients varot "izveidot sev tīkamu un labi integrētu ceļojumu, vienalga kāds ir tā garums un mērķis".

Būs sarežģīti veidot savstarpējo norēķinu sistēmu

Satiksmes ministrija (SM), komentējot integrētās biļetes idejas aktualizāciju Briselē, atzīst, ka, lai arī EP ir nācis klajā ar rezolūciju, kas aicina Eiropas Komisiju veikt virkni pasākumu, tomēr šobrīd Padomes darba kārtībā neesot šāda priekšlikuma. Tāpat arī Luksemburgas prezidentūra nav plānojusi darbu pie šī jautājuma. Kā uzsver SM, ja Eiropas Komisija nāks klajā ar šādu priekšlikumu, tas tiks vērtēts, tomēr esot jāņem vērā arī tādi faktori kā paredzamie būtiskie finansiālie ieguldījumi; atšķirības starp dalībvalstīm, kā arī fakts, ka risinājumi būs tehniski sarežģīti.

Avio sektorā, piemēram, biļešu cenu lielā mērā ietekmējot konkurences situācija un aviokompānijas stratēģiskie un taktiskie apsvērumi. SM skaidro, ka saskaņā ar spēkā esošo ES regulējumu aviokompānija ir tiesīga katrā atsevišķā gadījumā brīvi noteikt pakalpojuma cenu. Pieņemot, ka citos transporta veidos liberālisms nav sasniedzis tādu līmeni, tehniski būs sarežģīti veidot savstarpējo norēķinu sistēmu.

Vispirms jāizlīdzina reģionālo maršrutu tarifi

Autotransporta direkcijā skaidro, ka joprojām viens no mērķiem tuvāko gadu perspektīvā ir vienotas biļetes ieviešana, kas paredzēta braucienam gan ar autobusu, gan vilcienu. Pagājušā gada novembrī Aizkrauklē esot ieviests vienotas biļetes sistēmas pilotprojekts, un, trīs mēnešu periodā izvērtējot tā rezultātus, tika pieņemts lēmums par tā turpināšanu.

Viens no priekšnosacījumiem, lai ieviestu vienotu biļeti, esot reģionālo maršrutu tarifu izlīdzināšana. Tiklīdz tiks vienādota maksa par braucienu reģionālajos autobusos, varēšot spriest par pārrunu uzsākšanu ar pasažieru pārvadātājiem par tālākajām darbībām vienotas biļetes ieviešanā.

Direkcijā gan uzsver, ka sabiedriskā transporta finansēšanas modelis un vēsturiski izveidojusies pakalpojuma nodrošināšanas kārtība katrā valstī ir atšķirīga, jo tā ir pielāgota attiecīgās valsts iedzīvotāju blīvumam, skaitam un iedzīvotāju vajadzībām. Ja vienotas biļetes sistēma būšot veiksmīga un pieprasīta Latvijas teritorijā, varēšot spriest par tās izveidi visā Baltijas valstu teritorijā.

 

Autors: Ingūna Vitenburga, LETA

Foto: Wikimedia