Mežs lauku tūrismā

Mežs Latvijā ir tik "ierasta" un pašsaprotama "parādība", ka grūti iedomāties šeit ainavu, kurā nebūtu meža. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ nereti mežu "nepamanām", līdz galam nenovērtējam un neizmantojam visas tā dotās iespējas. Ja palūkojamies uz tūrisma industriju, tad var diezgan droši apgalvot, ka ar mežu saistītu tūrisma produktu nav nemaz tik daudz. Īpaši tad, ja runājam par jauniem un inovatīviem produktiem. Lauku tūrisms un mežs? Kāda saistība? Lauki un mežs? It kā pretstati, taču savstarpēji saistīti, jo lauku tūrista ceļojuma galamērķa izvēles vietu nosaka arī tie tūrisma resursi, kas atrodas lauku mājas apkaimē, kā arī vietas un objekti, ko tūrists skatās pa ceļam. Un tur arī rodas saskarsme ar mežu, jo nepilnu pusi no valsts teritorijas aizņem meža zemes.

Lūk, daži piemēri! Dabas parkā "Daugavas loki" zirgu sētas "Klajumi" saimniece Ilze Stabulniece organizē pārgājienus zirga mugurā, izmantojot vēsturiskos meža ceļus un takas. Vienkoču parka saimnieks Rihards Vidzickis ar koka amatniecību saistīto tematisko parku izveidojis mežā, izmantojot koku kā galveno eksponējamo resursu. Interesants un nu jau ārpus Latvijas robežām populārs un inovatīvs produkts ir dzirkstošie vīni, kas top bērzu sulas ražotnē Ikšķilē. Tās saimnieks Linards Liberts bērzu sulu iegūst sev piederošā bērzu birztalā. Lauku mājā "Iecavnieki" saimnieki klientiem piedāvā doties mežā, kur stāsta par sēnēm. Tur – Sērenes pusē – savāktās meža veltes saimnieces vadībā var pagatavot, izmantojot vecmāmiņu receptes. Aizvien vairāk Latvijā parādās vietas, kur kokos vai uz zemes tiek veidotas virvju vai dažādu šķēršļu trases. Viena no tām – virvju trase "Godeļols" atrodas Usmas ezera piekrastes mežos. Valmieras sajūtas parkā (meža masīvs Valmieras austrumdaļā) un Valguma ezera krastos izveidotas baskāju takas. Daudzviet izveidotas arī tematiskas meža takas – Meža taka Laumu dabas parkā, mežu tipu taka "Mēs nevaram viens bez otra" Īles pagastā, Mežinieku māju Botānikas taka, Minhauzena pasaules Meža taka, kā arī meža takas Gārsenē, Pilskalnes Siguldiņā, Burtniekos, Priekuļos, Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū un citas.

Sadarbībā ar vietējiem uzņēmējiem, Dabas aizsardzības pārvaldi, tūrisma informācijas centriem, vietējiem NVO u. c. entuziastiem, Latvijas lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" Slīteres, Ķemeru un Rāznas nacionālajos parkos, kā arī citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT) ir izstrādājusi aktīvā tūrisma maršrutus, kā arī dabas vērošanas tūres, kas atrodas galvenokārt ar mežiem saistītās teritorijās. 2014. gadā Gaujas nacionālajā parka klāstera īstenotā projekta ietvaros tika izstrādāti 30 dabas tūrisma maršruti kājniekiem, velobraucējiem, ūdenstūristiem, augu, sēņu, putnu un zvēru vērotājiem, fotogrāfiem, no kuriem lielākā daļa atrodas ar mežiem saistītos biotopos.

Nozīmīga loma ir Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotajiem projektiem, kas Latvijas ĪADT veido dabas tūrisma un dabas izziņas infrastruktūru – tūristu atpūtas vietas, skatu un putnu vērošanas torņus, dabas takas, informācijas stendus un uztur apmeklētāju centrus nacionālajos parkos. Liela daļa no šiem infrastruktūras objektiem atrodas mežos. Vairākas meža teritorijas jau vēsturiski ir veidotas un apsaimniekotas kā atpūtai nozīmīgi objekti. Kā piemērus jāmin Skaņākalna dabas parks (uztur Mazsalacas novada dome), Tērvetes dabas parks (a/s "Latvijas valsts meži") un Līgatnes dabas takas (Gaujas nacionālā parka fonds), kā arī teritorija, kas atrodas labiekārtošanas procesā – dabas parks "Ogres Zilie kalni", kur uzcelts skatu tornis, tiek veidotas takas, bet ziemā – sezonālas distanču slēpošanas trases.

Daži meža resursu izmantošanas piemēri citās Eiropas valstīs

Igaunija. Somā (Soomaa) nacionālais parks veidots lielu sūnu purvu un mitro mežu masīvu aizsardzībai. Parka teritorijā izveidotas vairāk nekā desmit dabas un izziņas takas. Tā dabas resursus izmanto laivu nomu kompāniju un viesu namu klienti. Vietējie uzņēmēji piedāvā plašu aktīvā, dabas un ekotūrisma produktu klāstu – putnu un zvēru vērošanu, ogošanu un sēņošanu gidu pavadībā, pārgājienus ar purva kurpēm, vienkoču laivu darināšanu u. c.

Lietuva. Līdz 2015. gada tūrisma sezonai tiks pabeigts viens no inovatīvākajiem Baltijas dabas infrastruktūras projektiem – t.s. Lajų takas, kas atrodas dienvidos no Anīkščiem (Anykščiai), – Anīkšču reģionālā parka teritorijā. Jau šobrīd tiek veidotas uz augstiem pāļiem paceltas takas, kas vedīs koka galotņu augstumā, iepazīstinot ar meža ekosistēmu no cilvēkam neparasta skatu punkta. Plānots, ka šis objekts piesaistīs reģionam daudzus vietējos un ārvalstu tūristus, kas izmantos vietējos pakalpojumus, t.sk. lauku tūrisma mītnes.

Somija. Eiropas mežainākās valsts teritoriju klāj ~ 75% mežu. Valstij piederošās mežu zemes apsaimnieko valsts uzņēmums Metsähallitus, kas plašāk pazīstams ar ilgtspējīgas saimniekošanas tradīcijām. Tā viens no darbības virzieniem ir kājinieku taku tīklu uzturēšana, kas ir ļoti nozīmīgs valsts tūrisma un rekreatīvais resurss. Sezonas laikā takas tiek izmantotas pārgājieniem, nūjošanai, bet ziemā kā apvidus slēpošanas vietas. Somijas dienviddaļā esošā ezeraine ir viens no nozīmīgākajiem tūrisma reģioniem, kas izmanto meža – ezeru ekosistēmas, piedāvājot tūristu mītņu pakalpojumus, kuru neatņemama sastāvdaļa ir somu pirts.

Zviedrija. Ziemeļrietumos no Stokholmas – Kolarbīnā (Kolarbyn) darbojas kompānija "Wild Sweden", kas lielākā meža masīvā piedāvā nakšņošanu 12 vienkāršās koka – velēnu zemnīcās (bez elektrības un labierīcībām), kā arī dažādu Zviedrijas savvaļas zvēru – aļņu, vilku, bebra u.c. vērošanu apkaimes mežos. Šis ir viens no populārākajiem Zviedrijas dabas tūrisma objektiem, ko apmeklējuši tūristi no vairāk nekā 100 dažādām pasaules valsīm.

 

Autors:Juris Smaļinskis, Latvijas Avīze

Foto: 1br.lv