Jauns rekords Latvijas graudkopībā

2015. gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē graudu kopraža sasniegusi 3 miljonus tonnu - par 35,7 procentiem vairāk nekā 2014. gadā

2015. gadā graudu kopējā raža sasniedza 3,0 milj. tonnu, kas ir par 794,3 tūkst. tonnu jeb 35,7 % vairāk nekā 2014. gadā. Tādējādi pārsniegts iepriekšējā gada rekords un sasniegta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu ietekmēja ne tikai ar graudaugiem apsēto platību pieaugums (par 17,2 tūkst. hektāru jeb 2,6 % vairāk nekā 2014. gadā), bet arī ievērojams graudaugu vidējās ražības no viena sējumu hektāra pieaugums.

Pēdējos četros gados graudu vidējā ražība ir virs 30 centneriem no hektāra

Uzlabota tehnoloģiskā graudaugu audzēšanas procesa, augstražīgu un kvalitatīvāku šķirnes sēklu izvēles, kā arī ļoti labvēlīgo klimatisko apstākļu rezultātā graudaugu vidējā ražība pieauga no 34,0 centneriem 2014. gadā līdz 44,9 centneriem 2015. gadā, kas ir augstākā ražība Latvijas vēsturē. 2008. gadā pirmo reizi graudaugu ražība pārsniedza 30 centnerus no viena hektāra, tomēr tikai pēdējos četros gados tā ir virs 30 centneriem. Lielajās saimniecībās ar graudaugu sējumiem virs 150 hektāriem vidējā ražība sasniedza 51,8 centnerus, un šajās platībās iegūti 70 % no visas Latvijas graudu kopražas.

Graudu kopražas pieaugumu būtiski ietekmēja ziemas kviešu augstā vidējā ražība no viena hektāra - 55,3 centneri, kas ir par 23,3 centneriem jeb par 72,8 % vairāk nekā 2014. gadā. Lielajās saimniecībās ar ziemas kviešu sējumiem virs 300 hektāriem vidējā graudu ražība sasniedza 62,7 centnerus no viena hektāra. Augstākā ziemas kviešu vidējā ražība bija Zemgalē - 60,5 centneri, un arī Latgalē, kur tradicionāli ir zemāka graudaugu ražība, tā sasniedza 47,6 centnerus no viena sējumu hektāra.

Graudaugu ražības pieaugums bija vērojams visos Latvijas reģionos. Zemgalē, kur graudaugu sējumi veido 30 % no visiem graudaugu sējumiem valstī, graudaugu vidējā ražība sasniedza 52,9 centnerus no viena hektāra un iegūti 35,3 % no visas Latvijas graudu kopražas. Kurzemē graudaugu vidējā ražība sasniedza 44,7 centnerus, Vidzemē - 39,5 centnerus, Latgalē - 37,0 centnerus.

Audzis arī graudu iepirkums un eksports

Ievērojami pieaudzis arī Latvijā audzēto graudu iepirkums - 2015. gadā bija iepirkti 2564,8 tūkst. tonnu (par 617,5 tūkst. tonnu jeb 31,7 % vairāk nekā 2014. gadā), kas arī ir lielākais iepirktais apjoms Latvijas vēsturē. Savukārt graudu vidējā iepirkuma cena 2015. gadā bija zemākā pēdējo piecu gadu laikā (143,43 eiro par tonnu).

80,5 % iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2014. gadā - 77,6 %). To iepirkums pieaudzis par 552,3 tūkst. tonnu jeb 36,6 %, tai skaitā pārtikas kviešu - par 314,9 tūkst. tonnu jeb 32,1 %. Arī rudzi iepirkti vairāk - par 59,0 tūkst. tonnu jeb 58,7 %, tai skaitā pārtikas rudzi - par 37,8 tūkst. tonnu jeb 45,7 % vairāk.

Salīdzinājumā ar 2014. gadu ievērojami pieaudzis arī graudu eksports. 2015. gadā eksportēti 1 792 tūkst. tonnu kviešu, kā arī kviešu un rudzu maisījuma, kas ir par 416 tūkst. tonnu jeb 30,2 % vairāk. Rudzu eksports palielinājies par 45 tūkst. tonnu jeb 68,8 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Līdzīgi kā 2014. gadā, arī 2015. gada eksporta apjoms ietver graudus no iepriekšējā gada ražas.

Dati par graudu vidējām iepirkumu cenām ir pieejami CSP datubāzē sadaļā "Augkopība", bet galīgos rezultātus par lauksaimniecības kultūru sējumu platībām un kopražu publicēs 30.04.2016. Plašāka informācija par augkopības statistiku un metodoloģiju pieejama CSP vietnē "Galvenie rādītāji - Lauksaimniecība”.

 

Autors: Beate Danusēviča un Kristīne Romanovska

Foto: valmieraszinas.lv