Latvijas vēstniecībā Ukrainā informē par Latvijas prezidentūras prioritātēm

Pasākums notika sadarbībā ar ES delegāciju Ukrainā. Latvijas vēstniece Ukrainā A. Daudze un ES delegācijas vadītājs Jans Tombinskis (Jan Tombinski) izteica dziļu līdzjūtību Mariupolē un pie Volnovahas terorisma aktā bojāgājušo tuviniekiem.

Vēstnieki uzsvēra šīs dienas simboliskumu, jo 26.janvārī Latvijas Republika tika atzīta de iure. "Eiropas vēsture ir bagāta, un ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību katras valsts vēsturei. Šajā traģiskajā laikā Ukrainai ir jācīnās par savu identitāti, bet Eiropas Savienība no savas puses izmantos gan juridiskus, gan politisku, gan finansiālus līdzekļus, lai palīdzētu Ukrainai", apliecināja ES delegācijas vadītājs J. Tombinskis.

Latvijas vēstniece A. Daudze akcentēja, ka, neskatoties uz to, ka ES ir valstu kopums, katrai valstij ir svars un nozīme. Prezidentūra Latvijai ir gan gods, gan iespējas. Vēstniece informēja klātesošos par trim Latvijas prezidentūras prioritātēm - konkurētspējīga Eiropa, digitāla Eiropa un iesaistīta Eiropa, pievēršot uzmanību Austrumu partnerības pasākumiem, kas notiks Latvijā. Latvijas vēstniecība pusgada laikā organizēs vairākus publiskas diplomātijas pasākumus Kijevā un citās Ukrainas pilsētās - Harkivā, Dņipropetrovskā, Odesā, Mikolajevā, Ļvivā, Čerņigivā, Viņņicā. Galvenie kultūras pasākumi tiek organizēti sadarbībā ar Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariātu.

12.februārī Ukrainas Nacionālajā filharmonijā notiks atklāšanas pasākums - Latvijas Radio kora un Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" koncerts "Mātes Terēzes lūgšana". 24.aprīlī Odesas operas teātrī notiks kamerorķestra "Kremerata Baltica" un vijolnieka Gidona Krēmera koncerts. Kultūras programmu noslēgs jūnijā izstāde Kijevas pilsētas vēstures muzejā "Dzintars - Baltijas jūras dārgakmens".

Latvijas vēstniecība rīkos vairākas lekcijas, seminārus un apaļā galda diskusijas, aptverot tādus Ukrainā aktuālus tematus kā padomju un komunistiskā mantojuma pārvarēšanas aspekti, Austrumu partnerības politika un eirointegrācija, Asociācijas līguma īstenošanas juridiskie aspekti un ES standartu ieviešana, informācijas sabiedrība un e-pārvalde, energoefektivitāte, kā arī cīņa pret korupciju.

Abi vēstnieki atbildēja uz žurnālistu jautājumiem gan saistībā ar prezidentūru, gan ES un Ukrainas attiecībām, tai skaitā Austrumu partnerības samitu un vīzu liberalizācijas iespējām. Ukrainas žurnālistus interesēja izredzes atzīt tā saucamās "DNR" (Doņeckas tautas republika) un "LNR" (Luganskas tautas republika) par teroristiskajām organizācijām. Vēršot uzmanību uz to, ka ārpolitiskās aktivitātes prezidentūra koordinē ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, vēstniece atzīmēja, ka pēc Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ierosmes ES augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Federika Mogerīni sasauca ārkārtas ES Ārlietu padomi 29.janvārī, lai apspriestu situāciju un vienotos par tālāko rīcību.

Vēstniece sniedza arī komentārus individuāli, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par Latvijas attieksmi pret krīzes eskalāciju Austrumukrainā, atzīmējot, ka "mūs dziļi satrauc pieaugošā militārā eskalācija Austrumukrainā, kas saistīta ar Minskas vienošanos nepildīšanu – nav izvesti Krievijas bruņotie spēki, militārā tehnika un personāls. Nepieciešams panākt Ukrainas kontroli pār tās robežām. Mēs neredzam noteiktus un konstruktīvus soļus no Krievijas puses un vēlmi izmantot savu ietekmi uz separātistiem un izbeigt vardarbību."

Pasākums pulcēja vairāk nekā 50 dažādu Ukrainas mediju pārstāvjus. Visiem klātesošajiem bija iespēja arī apskatīt sagatavoto izstādi par Latvijas de iure atzīšanu, noskatīties video klipus par Latviju un prezidentūru ES Padomē.

 

Autors: Latvijas Republikas vēstniecība Ukrainā

Foto: kasjauns.lv