ES vides ministri vienojušies par savienības ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanai pēc 2020.gada

Šonedēļ Briselē notikušajā pirmajā Latvijas prezidentūras vadītajā Eiropas Savienības (ES) Vides ministru padomes sanāksmē pēc plašām debatēm panākta vienošanās par ES ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanai pēc 2020.gada, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Kļaveniece.

Padomē arī apstiprināts ES un tās dalībvalstu iesniegums ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam par ES Iecerētajām nacionāli noteiktajām saistībām (INDC) attiecībā uz emisiju samazināšanu. Tas paredz, ka līdz 2030.gadam ES savas emisijas samazinās par 40% salīdzinājumā ar 1990.gadu.

Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka ES apņemšanās ir ambiciozs mērķis, tāpēc Latvijas prezidentūra ir īpaši gandarīta par to, ka, pateicoties visu ES dalībvalstu konstruktīvam darbam, izdevies panākt vienošanos. Ar šo lēmumu ES ir stingri paudusi savu gatavību īstenot visaptverošus pasākumus klimata pārmaiņu samazināšanai arī turpmāk, komentēja ministrs, aicinot sekot šim piemēram arī pārējās valstis un uzņemties emisiju samazināšanas saistības.

Vienlaikus vides ministru pieņemtais lēmums ir īpaši būtisks arī starptautiskajām sarunām, gatavojoties Parīzes klimata konferencei, piebilda Gerhards.

Viena no Latvijas prezidentūras prioritātēm ir Enerģētikas Savienības izveide. Tāpēc piektdien Eiropas Komisija iepazīstināja ES vides ministrus ar Enerģētikas Savienības stratēģiju un ministriem bija iespēja par to diskutēt.

Kopumā priekšlikumā iekļautas piecas dimensijas un ministri diskusijās uzsvēra, ka tās visas jāskata saistīti un līdzsvaroti. Diskusiju laikā ministri akcentēja enerģētikas ciešo saikni ar klimata politiku un abu politiku savstarpējās ietekmes, uzsverot, ka klimata politikas mērķu sasniegšana nav iespējama bez atbilstošas enerģētikas politikas.

Eiropas Vides aģentūra iepazīstināja ministrus ar pārskatu "Eiropas vide - stāvoklis un perspektīvas 2015", kas sniedz visaptverošu novērtējumu par Eiropas vides stāvokli, tendencēm un ilgtermiņa perspektīvām globālā kontekstā.

Vides ministri bija vienisprātis, ka pārskata secinājumi sniedz ne tikai būtiskas zināšanas par līdz šim īstenotās vides politikas efektivitāti, bet arī motivē īstenot jaunus pasākumus, lai virzītos uz aprites ekonomiku.

2015.gada septembrī ANO Ilgtspējīgas attīstības samitā Ņujorkā plānots apstiprināt globālu vienošanos par ilgtspējīgas attīstības mērķiem pēc 2015.gada, tāpēc Latvijas prezidentūra Vides padomē organizēja ES dalībvalstu viedokļu apmaiņu par vides aspektu iekļaušanu, risinot ilgtspējīgas attīstības un nabadzības izskaušanas jautājumus pasaulē.

Ministri bija vienisprātis, ka ir jāsaglabā līdzsvars starp trim ilgtspējīgas attīstības dimensijām un tas arī adekvāti jāatspoguļo vienošanās gala dokumentā.

 

Autors: LETA

Foto: ES Konkurētspējas ministru padome