Piebalgs: 250 bēgļi Latvijai problēmas neradīs

250 bēgļi, kurus Latvija apņēmusies uzņemt ilgākā laika posmā, mūsu valstij problēmas neradīs, uzskata bijušais Eiropas Savienības (ES) attīstības komisārs Andris Piebalgs. Intervijā aģentūrai LETA viņš atzīst, ka ir ļoti svarīgi, lai sabiedrībā bēgļu jautājums tiktu kārtīgi izdiskutēts. Lai gan Piebalgu apbēdina koalīcijā ietilpstošās nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) iestāšanās pret bēgļu uzņemšanu, viņš neuzskata to par traģēdiju, kuras dēļ varētu izjukt pašreizējā valdība.

Pēc ANO datiem, šogad, lai nokļūtu Eiropā, Vidusjūru šķērsojuši jau 224 000 imigrantu. Kas ir šie cilvēki - kara bēgļi, ekonomiskie migranti vai labi organizētas, starptautiskas cilvēku tirdzniecības upuri?

Šie cilvēki ir ļoti dažādi, jāskatās arī, kāpēc bēgšanas process notiek. Tas nav sācies šodien, tagad tas ir paātrinājies un tik drīz nebeigsies. Pirmais lielais iemesls ir kari un konflikti, kas ielenkuši ES teritoriju. Bēgļu kustība palielinājās saistībā ar konfliktu Lībijā un Muamara Kadafi gāšanu, kā rezultātā Lībija faktiski pārstāja eksistēt kā valsts. Daļa cilvēku, kas strādāja Lībijā, tika atgriezti no savām mītnes zemēm, viņiem bija jābaidās par savu dzīvību Lībijā. Liela daļa bēgļu nāk no Sīrijas, Irākas, kā arī no Afganistānas.

Jāņem vērā arī milzīgais iedzīvotāju skaita pieaugums Āfrikā. Cilvēki kļūst labāk izglītoti. Viņi redz, ka nākamās paaudzes laikā ir ārkārtīgi niecīgas izredzes nodrošināt savai ģimenei labākus dzīves apstākļus. Daļa no viņiem izvēlas doties uz Dienvidāfriku, daļa mēģina nokļūt Eiropā. Protams, liela daļa cilvēku meklē labākus dzīves apstākļus, jo savā valstī vismaz īstermiņā viņi tādu iespēju neredz. Es viņus nesauktu par ekonomiskajiem migrantiem. Piemēram, Mali iedzīvotājiem cerības uz cilvēka cienīgu dzīvi ir niecīgas, bet tajā pašā laikā viņi nekvalificējas kā bēgļi.

Cik procenti no migrantiem, jūsuprāt, kvalificējas bēgļa statusam?

Reāli uz bēgļa statusu varētu pretendēt 5-10% migrantu. Jāņem arī vērā migranti, pret kuriem tiek vērsti cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, kristieši, kurus viņu reliģiskās pārliecības dēļ vajā atsevišķās Sīrijas un Irākas zonās. Šiem cilvēkiem nav citas iespējas saglabāt savu dzīvību, kā vien doties bēgļu gaitās. Tātad ir jāņem vērā cilvēki, kas bēg no kara un militāriem konfliktiem, kā arī tie, kas sastapušies ar ļoti nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem. Bet apmēram 90% migrantu ir cilvēki, kas devušies uz Eiropu labākas dzīves meklējumos.

Vai ES būtu jārīkojas tāpat kā Austrālijai, kas bēgļu kuģus jau jūrā pagriež atpakaļ?

Austrālija risina bēgļu jautājumu, ne tikai sūtot migrantu kuģus atpakaļ. Problēma ir tāda, ka nedrīkst pagriezt kuģi atpakaļ, nezinot, kas ir uz tā klāja. Ja jūrā ir cilvēki uz kuģa, kas grimst, šādu kuģi nevar sūtīt atpakaļ. Cilvēki ir jāglābj, jānodrošina viņu izdzīvošana. Tikai pēc tam ar katru no izglābtajiem ir jārunā un jānoskaidro, kāpēc viņi atradās uz bēgļu kuģa. Tā rezultātā dažas valstis - Malta, Itālija, Grieķija - ir uzņēmušas nenormāli lielu migrantu skaitu, un tagad tām ir jāizvērtē, kuriem ir tiesības uz bēgļa statusu Eiropā, bet kuri būs jāsūta atpakaļ uz viņu mītnes zemēm.

Austrālija atrada savu risinājumu bēgļu problēmai. Visiem bēgļiem, kas devās uz Austrāliju, pēc savstarpējas vienošanās patvērumu sniedza Papua Jaungvineja. Uzturēšanās atļauju varēja saņemt gan politiskie, gan ekonomiskie bēgļi. Austrālija finansiāli atbalsta migrantu pārvietošanu un uzturēšanu, un tikai tā bēgļu plūsma uz Austrāliju samazinājās. Bēgļu plūsmas nav tikai uz Eiropu un Austrāliju, bet arī uz ASV. Cilvēki cenšas pārcelties uz dzīvi ASV no Meksikas un centrālās Amerikas. Eiropai ir jārēķinās, ka arvien vairāk būs cilvēku, kas mēģinās tikt iekšā ES.

Mums Latvijā jāapzinās, ka ekonomiskā lejupslīde Krievijā nozīmē, ka daudzi cilvēki, kuriem līdz šim bija darbs Krievijā, dosies labākas dzīves meklējumos uz ārzemēm. Jau šobrīd pie Latvijas robežas ir koncentrējušies potenciālie bēgļi, kuru vidū ir daudz vjetnamiešu, kuriem darba iespējas Krievijā ir zudušas. Es baidos, ka ar laiku būs aizvien vairāk cilvēku no Vidusāzijas un Aizkaukāza, kas mēģinās šķērsot Latvijas robežu, lai nokļūtu ES, jo viņiem nav darba ne savā dzimtenē, ne Krievijā.

Vai bēgļu problēma pēdējos gados ir saasinājusies?

Laikā, kad es sāku strādāt kā ES attīstības komisārs, bēgļu problēma jau bija, bet skaitļi bija mazāki. Toreiz vēl kā valsts pastāvēja Lībija, kurā es esmu bijis. Toreiz Tripoles ielās bija plakāti ar Kadafi un Berluskoni attēliem, kas atgādināja, ka Kadafi režīms sargā Itāliju no migrantu pūļiem. Vienmēr ir svarīgi "vārti", pa kuriem migranti plūst uz Eiropu. Patlaban "vārtu" nav ne Marokā, ne Alžīrijā, ne Ēģiptē. Kadafi laikā arī Lībija bija ciet. Kopš Lībijā nav Kadafi un nav valdības vispār, bēgļu plūsmai uz Eiropu ir "vārti" vaļā. Faktiski, jo vairāk līdzekļu ES tērē migrantu laivu glābšanai, jo vairāk bēgļu riskē doties briesmu pilnajā braucienā pāri Vidusjūrai. Mēs esam aizgājuši līdz tādam absurdam - ieliec cilvēkus kaut vai vannā, iestum to neitrālajos ūdeņos un nospied SOS signālu. Un cilvēki būs jāglābj, jānogādā Itālijā.

Bēgļu problēmai, manuprāt, jārod politisks risinājums. Lai nodrošinātu kārtību Lībijā, ir jāpieņem ANO rezolūcija, kas ļautu veikt pret cilvēktirdzniecību vērstus preventīvus pasākumus Lībijas teritoriālajos ūdeņos. Ir jāvēršas arī pret noziedzniekiem, kas organizē nelegālo migrantu pārvadājumus. ES valstīm ir jāveic migrantu šķirošana, nosakot, kuri var pretendēt uz bēgļa statusu un kuriem jāgatavojas atpakaļceļam. Kamēr Lībijas "vārti" ir vaļā, nelegālo migrantu plūsma būs ievērojama.

Jāpatur prātā arī citi migrantu "vārti" uz ES. Tie bēgļi, kas ienāk Ungārijā no Serbijas, nenāk no Lībijas. Ir arī citas bēgļu plūsmas, kas ir ievērojamas, bet par tām presē neraksta, jo pa ceļam uz Ungāriju neviens bēglis nav gājis bojā. Faktiski bēgļu plūsma pāri Vidusjūrai ir skaitliski mazāka, bet, tā kā daļa šo bēgļu iet bojā, viņiem tiek pievērsta liela uzmanība.

Cik lielu palīdzību ES sniedz valstīm, no kurām ir lielākā bēgļu plūsma?

Kopumā visām 54 Āfrikas valstīm ES palīdzība ir četri miljardi eiro gadā. Protams, ir valstis, piemēram, Etiopija, kas saņem vairāk, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu un nabadzības līmeni. Savukārt Dienvidāfrikas Republika, kur ekonomikas attīstības līmenis ir augsts, nesaņem neko. ES palīdzības summa Āfrikai nav relatīvi liela, jo, piemēram, Latvija septiņu gadu periodā saņems 5,5 miljardus no ES fondiem. Palīdzības summa Āfrikai nav liela, arī salīdzinot ar palīdzību Grieķijai pārejas posmā. Septiņi miljardi eiro - tā ir summa, kādu Āfrika saņem divos gados.

Savā laikā migrantu plūsmas bija lielas arī caur Mauritāniju uz Kanāriju salām, kas arī ir ES. Strādājot ar Mauritānijas varasiestādēm, tika panākta situācijas uzlabošanās. Bēgļu plūsma rada nestabilitāti valstī, tāpēc arī Mauritānija pati bija ieinteresēta situācijas normalizēšanā. Var teikt, ka patlaban nelegālo bēgļu no Mauritānijas un Senegālas nav.

Manuprāt, ES institūcijām ir vairāk jāsadarbojas ar to Āfrikas valstu valdībām, kas spēj pašas kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. Daudz migrantu nāk no Mali, kura faktiski atrodas kara stāvoklī un ir pārdzīvojusi dziļu ekonomisko krīzi. Ja ekonomiskais stāvoklis Mali stabilizēsies, esmu pārliecināts, ka bēgļu plūsma manāmi samazināsies.

Mali ir visproblemātiskākā situācija?

Lielākā Āfrikas problēma patlaban ir Eritreja. Šī valsts nav kara stāvoklī, bet tajā ir represīvs politiskais režīms. Manuprāt, tieši par eritrejiešiem būs visgrūtāk izlemt, kuriem no viņiem pienākas bēgļa statuss, bet kuriem nē. ES nav sarāvusi attiecības ar Eritreju, bet ir zināms, ka šajā valstī ir bēgļu nometnes, ka cilvēki tur tiek vajāti, pazūd. Būs jāveic liels darbs, lai piešķirtu uzturēšanās atļaujas eritrejiešiem, jo automātiski tās viņiem nepienākas.

Es domāju, ka arī ļoti retam somālietim pienākas uzturēšanās atļauja ES. Somālijā ir krīze, bet neviens nevar teikt, ka tur patlaban notiek aktīva karadarbība.

Manā ieskatā, pamatuzdevums ir cīnīties pret tām grupām, kas organizē nelegālo migrantu pārvadāšanu, nereti apdraudot viņu dzīvību. Ir jāpanāk ANO rezolūcija, kas ļautu ES kuģiem aktīvāk rīkoties Lībijas teritoriālajos ūdeņos. Ir jāpanāk arī vienošanās ar Lībijas valdību par daudz aktīvāku rīcību, lai novērstu kriminālas aktivitātes nelegālo bēgļu pārvadāšanā pāri Vidusjūrai. Esmu pārliecināts, ka 28 ES valstis ar to var tikt galā.

Kas jāņem vērā, vērtējot, kuram migrantam pienākas bēgļa statuss?

Izvērtēt to ir ļoti grūti, bet lielākā daļa ES valstu ir saskārusies ar šo problēmu, un Latvija var mācīties no viņu pieredzes. Eksistē veidi, kā var iegūt korektu informāciju par katru cilvēku. Protams, tas maksā naudu. Manā skatījumā, ļoti svarīgi ir saglabāt šī procesa likumīgo raksturu. Nedrīkst uzskatīt, ka visiem bēgļiem ir vienādas tiesības. Esmu pārliecināts, ka Latvija spēs izvērtēt katra imigranta tiesības.

Vai migrantu veselības pārbaudi un viņu izredžu izvērtēšanu uz bēgļa statusu nevarētu veikt jau nometnēs Itālijā, Grieķijā un Maltā?

Manuprāt, tas jau tiek darīts. Latvijā nokļūs 250 migranti, kuri var pretendēt uz bēgļa statusu. Mūsu valsts pārstāvji brauks uz imigrantu nometnēm Itālijā, Grieķijā vai Maltā, intervēs cilvēkus, pirms piedāvās viņiem pārcelties uz Latviju.

Es gribētu izslēgt bažas, ka bēgļi varētu ievazāt Latvijā kādas bīstamas slimības. Visas Āfrikas valstis saņem no ES pietiekami lielu medicīnisko palīdzību HIV un citu bīstamu slimību apkarošanai. Āfrikā tik strauji pieaug iedzīvotāju skaits, jo ir sasniegts milzīgs progress veselības pamataizsardzībā, iedzīvotāju imunizācijā, dzīvībai bīstamu slimību apkarošanā.

Kā vērtējat diskusijas par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā?

Man liekas, ka diskusijas Latvijā par iespējamām problēmām, kas saistītas ar bēgļu ierašanos, ir atrautas no problēmas būtības. Vairākas ES valstis patlaban burtiski slīkst bēgļu straumē. Mums ir jāsniedz viņiem kaut vai simboliska solidaritāte un palīdzība. 250 cilvēku uzņemšana nav bēgļu problēmas risinājums, bet tam ir milzīga politiska un emocionāla nozīme. Itāļu, grieķu un maltiešu izpratnē tā apliecina, ka mēs esam solidāri, neesam vienaldzīgi pret bēgļu problēmu. Esmu pārliecināts, ka Latvijas Iekšlietu ministrija un likumdevēji spēj nodrošināt, lai 250 bēgļu uzņemšana neradītu problēmas. Latvijai ir ļoti stingra bēgļu uzņemšanas procedūra, kas pārbaudīta vairāku gadu gaitā.

Mums jārēķinās, ka arvien vairāk nelegālo migrantu mēģinās šķērsot Latvijas-Krievijas un Latvijas-Baltkrievijas robežu. Šīs robežas ir jānostiprina. Mums jārēķinās arī ar to, ka, saasinoties Ukrainas un Krievijas konfliktam, kādu dienu mūsu valsti var sasniegt liela bēgļu plūsma no Ukrainas. Ungārija arī ilgu laiku bija pasargāta no nelegālajiem migrantiem, līdz caur Serbiju tās teritoriju pārpludināja bēgļi no Sīrijas.

Latvija nav pievilcīga bēgļiem ar savu pabalstu sistēmu. Tāpēc ir jādomā, kā bēgļiem sarūpēt iespēju strādāt un pašiem nopelnīt sev iztiku. Ir ārkārtīgi nepareizs priekšstats, ka visi bēgļi ir slinki, nevēlas strādāt un kāro tikai pēc dažādiem pabalstiem. Āfrikas valstīs nekādu sociālo pabalstu nav. Esmu pats redzējis, cik čakli un smagi cilvēki Āfrikā strādā. Valsts valodas apguve, protams, ir ļoti svarīga. Mēs redzam, ka Latvijā ir cilvēki no dažādām izcelsmes valstīm, kas ļoti labi runā latviski.

Bēgļi, iespējams, Latvijā iejustos labāk, ja varētu dzīvot kopienā ar saviem tautiešiem. Varbūt viņu izmitināšanai varētu pielāgot, piemēram, likvidētas skolas ēku kādā novadā?

Manuprāt, tā būtu nevis bēgļu kopiena, bet geto, kas nav pieļaujams. Mēs Latvijā esam maza sabiedrība, tāpēc bēgļus nedrīkst izolēt. Manuprāt, pareizi būtu, ka bēgļi apmestos uz dzīvi dažādos Latvijas reģionos un izvēlētos nodarbošanos pēc savām spējām un interesēm. Rietumeiropā sākotnēji daudz neskatījās, kā notiek imigrantu integrācija. Rezultātā viņi apmetās uz dzīvi kompaktos cittautiešu rajonos. Rezultātā, piemēram, Parīzē ir rajoni, kur franču valodu nedzird. Daudzi imigranti mēģina pelnīt naudu ar nodarbēm, kas ir uz robežas ar noziedzību, vai mēģina attīstīt savā kvartālā paralēlu ekonomiku. Latvijā, manuprāt, ir ļoti rūpīgi jāskatās, kas notiek ar katru bēgļu ģimeni. Ir jāseko, kā viņi nodrošina sev iztiku, vai sūta bērnus skolā un maksā nodokļus.

Vai realitātē to ir iespējams panākt?

Tas ir sasniedzami, jo kultūru atšķirība nav nemaz tik liela, kā sākumā varbūt liekas. Lielā daļā Āfrikas valstu ir līdzīga politiskā sistēma, līdzīga mentalitāte, vienīgi ādas krāsa ir atšķirīga. Daļai Āfrikas iedzīvotāju ir sliktāka izglītība nekā mums, bet ir arī labi izglītoti cilvēki, kas nerod pielietojumu savām prasmēm. Piemēram, Eritrejā ir ļoti laba virtuve, kas varētu patikt arī eiropiešiem. Eritrejieši strādā par taksometru šoferiem Ņujorkā un Londonā. Manuprāt, bēgļi būtu jāorientē ne tikai uz pakalpojumu sniegšanu, bet arī uz savu uzņēmējdarbību. Viņi ir labi amatnieki, var sekmīgi strādāt mazos un vidējos uzņēmumos. Jau sākumā bēgļiem jāpasaka, ka viņiem pašiem jāparūpējas par savu iztiku, ja viņi grib būt Latvijas sabiedrības daļa.

Lielākā daļa bēgļu, kas ieradīsies Latvijā, būs kristieši. Bet nav jābaidās arī no musulmaņiem, miljoni no viņiem dzīvo citās valstīs un ir korekti pilsoņi. "Islāma valsts" ekstrēmistu saujiņa nav pietiekams pamats baidīties no visiem musulmaņiem.

Kādas pārdomas jums rada diskusijas par bēgļu uzņemšanu Latvijā?

Vērojot diskusijas par bēgļu jautājumu, mani pārņem divējādas jūtas. No vienas puses, ir ļoti svarīgi, ka sabiedrībā notiek diskusijas. Ir svarīgi, lai Latvijas iedzīvotāji saprastu, kas ir bēgļi, kāpēc viņi ir, un uztvertu, es neteikšu, ka ar sajūsmu, bet vismaz ar izpratni bēgļu ierašanos Latvijā. Ja mēs nebūsim toleranti pret bēgļiem, var rasties problēmas. Tie, kas piedalās diskusijās, manuprāt, dara labu darbu. Tas, kas apbēdina, ir vienas koalīcijas partijas - nacionālās apvienības VL-TB/LNNK - aktīva līdzdalība bēgļu pretinieku akcijās. Viņi dara darbu, kas faktiski būtu jāveic opozīcijai. Bet es neuzskatu to par traģēdiju.

Vai koalīcijas partijas - nacionālās apvienības - līdzdalība protesta akcijās un draudi bēgļu jautājumā vērsties Satversmes tiesā padara valdību nestabilu?

Bēgļu tēma, protams, var ietekmēt valdības stabilitāti, kaut arī nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars vienmēr ir teicis, ka protesti pret bēgļu uzņemšanu nav jāsaista ar valdības stabilitāti. Diskusiju par bēgļiem viņi uzskata par ļoti svarīgu sabiedrībai. Labāk ir diskutēt atklāti, nevis mēģināt vienoties "pa sētas durvīm".

Manuprāt, bieži tiek aizmirsts, ka tieši premjerministre Laimdota Straujuma un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ar vairāku citu ES valstu atbalstu panāca, ka tā ir mūsu pašu suverēna griba - uzņemt vai neuzņemt bēgļus, kas, riskējot ar dzīvību, ir nelegāli ieradušies Eiropā.

Kādas ir jūsu paša politiskās ambīcijas? Vai drīz sagaidīsim jūsu iesaistīšanos Latvijas politikā?

Jā, sagaidīsiet, bet tikai pēc trim gadiem, ja nākamajās vēlēšanās tikšu ievēlēts parlamentā. Latvijā politiskais centrs ir Saeima, kur notiek politiskās debates un tiek pieņemti likumi. Tā kā ir jāgaida nākamās Saeimas vēlēšanas, lai uzzinātu, vai man tiks dots vēlētāju mandāts. Līdz tam mana politiskā aktivitāte aprobežosies ar darbu partijas "Vienotība" valdē.

Kā jūs vērtējat situāciju "Vienotības" iekšienē? Vai partijai nedraud šķelšanās?

Man liekas, ka Latvijā vispār nav vienotu un stipru partiju, varbūt vienīgi "Saskaņa" un Latvijas Reģionu apvienība. Gan Zaļo un zemnieku savienībā, gan nacionālajā apvienībā nav pilnīgas viedokļu vienprātības. "Vienotība" ir veidojusies no trim partijām, tāpēc zināma viedokļu dažādība tajā pastāv un saglabāsies arī turpmāk, bet šīs viedokļu atšķirības, manuprāt, tiek pārspīlētas. "Vienotība" patlaban daudz neatšķiras no "Vienotības" pirms diviem gadiem.

Svarīgi, ka partijai ir stipra līdere Solvita Āboltiņa. Mums ir arī stipra Ministru prezidente Straujuma un stipri ministri. Nav pamata apgalvojumiem, ka "Vienotība" šķeļas un gāžas. Šobrīd es neredzu nevienu iemeslu partijai sašķelties. Iespējams, tādu mēģinājumu varētu sagaidīt, tuvojoties nākamajām vēlēšanām.

Āboltiņa "Vienotības" valdes sēdē ir prezentējusi partijas attīstības stratēģiju līdz 2018.gadam, kas paredz šī politiskā spēka būtisku aktivizēšanos.

 

Autors: Emīlija Kozule, LETA

Foto: F64