Ja netiks veiktas izmaiņas 2016.gada budžeta projektā, LTRK pieprasīs finanšu ministra demisiju

Ja netiks veiktas izmaiņas 2016.gada budžeta projektā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pieprasīs finanšu ministra Jāņa Reira (V) demisiju, aģentūru LETA informēja uzņēmēju organizācijā.

LTRK padome pieņēmusi vienbalsīgu lēmumu, aicināt Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) uzdot Finanšu ministrijai (FM) veikt izmaiņas nākamā gada valsts budžetā, atsakoties no neizdiskutētiem un uzņēmējiem nepieņemamiem ierosinājumiem, iekļaujot vairākus citus alternatīvus risinājumus, ieņēmumu palielināšanai.

Biedrība konsultējusies ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem, jo FM nav ņēmusi vērā EK rekomendācijas 2016.gada valsts budžetam. Ja FM nevēlēsies rīkoties un neņems vērā LTRK izstrādātās idejas, biedrība aicinās rosināt Reira demisiju.

LTRK priekšlikumi, lai kompensētu ieņēmumus valsts budžetā, atsakoties no FM piedāvātajiem pasākumiem, ir - no nākamā gada atteikties no iedzīvotāju ienākumu nodokļa atvieglojumiem darbaspējīgām nestrādājošām personām; paredzēt īpašu tirdzniecības un nodokļu režīmu nerezidentu uzņēmumiem, kuri veic darbības ārpus Eiropas Savienības; ieviest pievienotās vērtības nodokļa reverso kārtību datortehnikai, mobilo telefonu u.c. elektronikas tirdzniecībai; izskatīt iespēju par 1% punktu, līdz 22%, paaugstināt pievienotās vērtības nodokli; palielināt dabas resursa nodokli atkritumu noglabāšanai.

Uzņēmēju aprēķini liecina, ka trīs gadu periodā, valsts ienākumi palielināsies par aptuveni 680 miljoniem eiro, kas ir ievērojami vairāk nekā ieņēmumi no FM izstrādātajiem ierosinājumiem.

LTRK uzskata, ka pašreiz izstrādātie un valdības atbalstītie FM ierosinājumi, ieņēmumu palielināšanai 2016.gada valsts budžetā, kas paredz solidaritātes nodokļa ieviešanu, diferencēto neapliekamo minimumu un iedzīvotāju ienākumu nodokļa saglabāšanu esošajā līmenī, nav atbalstāmi, jo paredz palielināt nodokļu slogu darbaspēkam. FM aprēķini liecina, ka valsts budžetu nākamajos trīs gados varētu papildināt tikai par 331 miljonu eiro, bet LTRK alternatīvie ierosinājumi, kas mazinās ēnu ekonomiku un vērsti uz tautsaimniecības attīstību, ieņēmumus palielinās par 680 miljoniem eiro.

"LTRK vērsās EK, jo pašreiz netiek ņemtas vērā tās izstrādātās rekomendācijas, tā vietā izdomājot arvien jaunus nodokļus, ko izjutīs pilnīgi visi Latvijas iedzīvotāji. Sabiedrības pretnostatīšana bagātajos un nabagajos nav pieņemama, jo uzņēmēji ir tie, no kuriem ir atkarīgas gan algas, gan ekonomiskā izaugsme, gan arī valsts budžets kopumā, tāpēc neizdiskutēti ierosinājumi un neapdomāti lēmumi šajā gadījumā nav vietā," uzsvēra LTRK vadītājs Jānis Endziņš.

 

LTRK norāda, ka negatīvie signāli, kas tiek doti uzņēmējiem un potenciālajiem investoriem, novedīs pie tā, ka algas nevis pieaugs, bet gan samazināsies, kā arī turpināsies masveida emigrācija uz bagātākām valstīm. Tas savukārt nozīmē biznesa vides pasliktināšanos, valsts budžeta turpmāku samazināšanos un sociāli apdraudētāko grupu vēl lielāku apdraudējumu.

Kā ziņots, 31.augustā ārkārtas valdības sēdē ministri panāca galīgo vienošanos par būtiskākajiem nākamā gada budžetā atbalstāmajiem jautājumiem - nolemts, ka minimālā alga tiks palielināta līdz 370 eiro, kā arī tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, vienlaikus par desmit eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums.

Viens no risinājumiem nodokļu progresivitātei ir diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana, kas būtiski mazinās slogu mazo algu saņēmējiem un palielinās viņu ienākumus. To pakāpeniski ieviešot, 2020.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem būs 160 eiro mēnesī.

Savukārt solidaritātes nodoklis, kas skars tikai 4700 lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4000 eiro, ļaus novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Tas, ka nodokļu slogs minimālās algas saņēmējiem ir teju tāds pats kā daudzreiz lielāku algu saņēmējiem, rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu.

Solidaritātes nodoklis veicinās taisnīgumu un dos papildu ieņēmumus valsts sociālo pabalstu izmaksai. Tāpat, gatavojot nodokļu pamatnostādnes, Finanšu ministrija plāno pārskatīt arī nodokļu regulējumu attiecībā uz kapitāla un patēriņam nodokļiem.

Lai vēl vairāk palielinātu iedzīvotāju ienākumus, paredzēts neapliekamo minimumu paaugstināt par desmit eiro - no pašreizējiem 75 uz 85 eiro. Šīs izmaiņas izjutīs ikviens darba ņēmējs. Atbalstīts arī Finanšu ministrijas ierosinājums palielināt minimālo algu līdz 370 eiro, kas uzlabos zemo algu saņēmēju finansiālo situāciju.

Jau ziņots, ka Saeima par nākamā gada valsts budžetu galīgajā lasījumā varētu lemt 5.novembrī, noskaidroja aģentūra LETA.

Savukārt pirmajā lasījumā par budžetu varētu lemt 20.oktobrī, bet likumprojektu nodošana komisijām varētu notikt 8.oktobrī. Tas ir provizoriskais valsts budžeta pieņemšanas grafiks, tāpēc tajā iespējamas izmaiņas.

 

(c) LETA

Foto: kasjauns.lv