Izklausās, ka būs ērti! Gaidāmas būtiskas izmaiņas, kā sazināties ar iestādēm
Plānots, ka pēc dažiem gadiem Latvijas iedzīvotāji saziņai ar valsts un pašvaldību iestādēm varēs izmantot e-adresi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Publisko pakalpojumu departamenta Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols intervijā portālam TVNET pastāstīja par iecerēto e-adreses lietošanu. Plānots, ka valsts un pašvaldību iestādēm e-adrese būs obligāti jālieto no 2018.gada 1.janvāra, bet uzņēmējiem - no 2018.gada 1.jūlija.
E-adrese būs personas oficiālās deklarētās adreses versija elektroniskā vidē.
Tā ir plānota kā drošs un uzticams instruments, ko privātpersonas un uzņēmumi varēs izmantot, oficiāli sazinoties ar valsts un pašvaldības iestādēm. Iespējams, pēc vairākiem gadiem iedzīvotāji ar e-adreses starpniecību varēs sazināties ne tikai ar iestādēm, bet arī ar uzņēmējiem.
Ko īsti nozīmē e-adrese?
Runājot vienkāršos salīdzinājumos, Ozols skaidro, ka e-adrese būs kā internetbanka, ko izmantot saziņā ar valsts pārvaldi. Tā tiks veidota uz esošās vietnes latvija.lv bāzes.
«Tas nebūs jauns vai paralēls e-pasts. Tas būs kā konts vietnē latvija.lv, kur jau tagad var izvēlēties noteiktus e-pakalpojumus, piemēram, deklarēt savu dzīvesvietu, pieteikt ar bērnu piedzimšanu saistītos pabalstus un saņemt atbildes no iestādēm. Tādā pašā veidā caur šo kontu, kas būs uzlabots, cilvēks varēs sazināties ar valsts pārvaldes iestādēm un otrādi,» viņš saka.
Kāpēc vispār vajadzīga e-adrese?
Digitālā saziņa patlaban ir daudzu cilvēku ikdiena - aizvien vairāk uzņēmēju un iedzīvotāju dod priekšroku saziņai tikai elektroniskā formā, tomēr šobrīd uzņēmējam un iedzīvotājam nav iespēju visām iestādēm ar vienu reizi pateikt, ka no iestādēm ziņas viņš turpmāk vēlas saņemt tikai elektroniski, nevis papīra formā.
Tagad katra iestāde var pajautāt cilvēka e-pasta adresi, ko pēc tam var izmantot, lai nosūtītu kādu informāciju, bet,
ja iestāde gribētu sazināties pēc savas iniciatīvas, tas nav iespējams, jo šobrīd vienota reģistra nav.
Bet, ieviešot deklarēto e-adresi, līdzko cilvēks to būs aktivizējis, šī informācija būs pieejama visām valsts un pašvaldību iestādēm, un tām būs pienākums ar personu sazināties elektroniski.
Tāpat e-adresi plānots ieviest tādēļ, ka mūsdienās valsts un pašvaldības iestādēm ir sarežģīti sazināties ar daļu cilvēku viņu oficiāli deklarētajās dzīvesvietās un ar uzņēmumiem viņu oficiālajās adresēs, jo daudzi ceļo un pastāvīgi neuzturas šajās adresēs. «Tā var gadīties nokavēt vai «palaist garām» būtiskus ziņojumus ar svarīgiem termiņiem. E-adrese to risinātu, jo mobilais tālrunis mums līdzi ir gandrīz vienmēr.»
Dažādas atšķirīgas sistēmas
Patlaban dažādām iestādēm ir savas sistēmas, piemēram Valsts ieņēmumu dienestam, Lauku atbalsta dienestam, Valsts zemes dienestam. Arī daļa lielo uzņēmēju piedāvā savas sistēmas, piemēram, Latvenergo, Rīgas namu pārvaldnieks.
«Patlaban sanāk, ka cilvēks vairākās vietās sazinās ar valsts pārvaldes iestādēm. Bet e-adrese būs viena oficiālā vieta, kur cilvēks varēs pieteikties un skaidri zināt – ja valsts un pašvaldības iestādes viņam vēlēsies kaut ko paziņot, viņš to noteikti saņems e-adresē,» Ozols saka un piebilst, ka
līdzšinējās uzņēmuma vietnes nav plānots uzreiz likvidēt.
Plānots, ka tajās esošo informāciju un vēstules cilvēks varēs saņemt arī e-adresē.
Lai cilvēkam nebūtu katru dienu, nedēļu vai mēnesi jādodas uz portālu latvija.lv un jāpārbauda, vai kāda iestāde ir kaut ko atsūtījusi, viņš varēs izvēlēties piereģistrēt vietnē savu privāto e-pasta adresi. Uz to varēs saņemt ziņu, ka latvija.lv atnākusi informācija no kādas iestādes. Iespējams, nākotnē varēs saņemt arī īsziņas uz mobilo tālruni.
Esošā likumprojekta redakcija paredz - lai lietotu e-adresi, būs jāizmanto eID karte.
Kāpēc e-adrese būs izdevīga?
Caur e-adresi saziņa būs daudz ātrāka nekā papīra formā.
Līdz šim iestādes saziņai pa pastu atvēlēja sešas dienas, bet tagad to varēs izdarīt divās dienās.
Vēl viens ieguvums, ko Ozols min, ir tas, ka e-adresei un līdz ar to saziņai ar valsts un pašvaldību iestādēm cilvēki varēs piekļūt no jebkuras vietas un jebkurā laikā. Īpaši ērti tas būs ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem un tiem ļaudīm, kas daudz ceļo.
Pie e-adreses plusiem uzskaitāmi arī drošība un iespēja glabāt saņemtos dokumentus. Vēlāk ar e-adreses starpniecību būs iespēja saņemt dažādus atgādinājumus, piemēram, par tuvojošos nodokļu nomaksas termiņu.
Savukārt valsts pārvaldei e-adrešu izmantošana būs izdevīga, jo tādā veidā varēs ietaupīt pamatīgu naudas summu. Ja 90% no šobrīd papīrā nosūtītajiem dokumentiem iestādes sūtītu elektroniski, valsts pārvalde kopumā ietaupītu ap 1,4 miljoniem eiro gadā. Tāpat, ja puse iedzīvotāju ziņojumus par vēlēšanu iecirkņiem uz Eiropas Parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām saņemtu e-adresē, ietaupījums sasniegtu aptuveni 275 tūkstošus eiro katrā reizē.
Kad jāsāk lietot?
Ja likumdošanas process notiks, kā iecerēts, valsts un pašvaldību iestādēm e-adrese būs obligāti jālieto no 2018.gada 1.janvāra, bet fiziskās personas (no 14 gadu vecuma) no šā datuma to varēs darīt brīvprātīgi. Tās privātpersonas, kuras nevēlēsies izmantot e-adresi, varēs turpināt sazināties klātienē un ar dokumentiem papīra formā. Izņēmums būs militārā dienesta rezervē esošie karavīri, kuriem būs obligāti jāizmanto e-adrese.
Uzņēmējiem e-adrese būs obligāti jālieto no 2018.gada 1.jūlija,
bet tiesām un zvērinātiem tiesu izpildītājiem - no 2020.gada 1.janvāra.
Ņemam piemēru no labākajiem
Ozols arī piebilda, ka līdzīgi e-adreses projekti darbojas vairākās citās Eiropas valstīs, piemēram, Dānijā, Zviedrijā, Čehijā, Austrijā. Arī lietuvieši sākuši skatīties šajā virzienā, savukārt Igaunijā darbojoties nedaudz citādāka sistēma.
Foto: LETA
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Publisko pakalpojumu departamenta Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols.