Latvija - nācijas stāvoklis

2013 gads bija diezgan labs gads Latvijai. IKP pieaugums bija ievērojams. Rūpnieciskā un lauksaimnieciskā ražošana pieauga un bezdarbs mazinājās.

 

 

Bet valsts kopumā netiek pārvaldīta. Daudzi valsts pakalpojumi tiek sniegti neveiksmīgas valsts līmenī. Bedres ceļos kļūst plašākas un dziļākas. Daudzi ceļi ārpus Rīgas gadiem ir nolaistā stāvoklī pakļaujot autovadītājus iespējamiem nelaimes gadījumiem vai arī piespiežot braukt nestabili, lai izvairītos no bedrēm. Citas valsts institūcijas izvairās no problēmu risināšanas, lai saglabātu to pašu papildu darbu un sarakstē ar viņiem parāda to ļoti skaidri.

Sūdzības policijas departamentam par noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu tiek ignorētas vai notiek bezjēdzīga sarakste starp policiju un cietušo līdz cietušais atsakās vai policija izbeidz lietu. Policija atsakās uzņemties izmeklēšanu pat tad ja noziedznieks ir zināms un ir atzinies noziegumā. Iekšlietu ministrija norāda rakstiski, ka tā nav pakārtota policijai un nevar novērtēt tās darba kvalitāti.

Acīmredzot šī situācija rada nelikumības, īpaši laukos.

Pakalpojumu normēšana ļāva ietaupīt 270 miljonus eiro, kuri tika ieguldīti vienā ēkā, lai glabātu lietotas grāmatas.

300 000 Latvijas pilsoņu darba vecumā nebija ļoti iespaidoti un pameta valsti. Sarūkošs iedzīvotāju skaits ir radījis akūtu trūkumu nodokļu maksātājiem, lai dalītu valsts budžeta izdevumus un jaunas idejas ir jāizveido.

Labākā ideja jebkad nesen tika izveidota. No 1. maija spēkā būs jauns likums, kurš ierobežos zemes pārdošanu. Šis likums būs lauksaimniekiem un citiem zemes īpašniekiem ļoti slikts. Tie nebūs spējīgi pārdot savu zemi un vienīgā iespēja būs strādāt pie tās līdz nāvei, neskatoties uz tirgus un cenu nosacījumiem.  Jaunais likums radīs negatīvu investīciju noskaņojumu valstī. Tas var arī izraisīt valsts bankas nelikviditāti un kapitāla aizplūšanu no valsts, kas atkal nostādīs simtiem latviešu zem nabadzības sliekšņa. Eiropas bailouts būs neizbēgams un algas sabiedriskajā sektorā atkal kritīsies.

Saeimas deputāti attiecībā uz citu Eiropas valstu pilsoņiem izsakās kā "ārzemnieki" un ekonomiskie lēmumi tiek balsoti bez vilcināšanās ja vien aiz tā ir nacionālistiskais plāns. Neatkarīgi no tā ka Latvija ir pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts un tās valūtas lietotāja.

Dombrovska k-gs kurš bija premjerministrs līdz gandrīz 2013. gada beigām  tagad meklē jaunu amatu kā nākamais Eiropas Komisijas Presidents un viņš šīs jaunās ekonomiskās idejas nesīs sev līdz.

Autors: Agnese Kalniņa, Ekonomiste

Foto: Google