Rinkēvičs aktualizē vajadzību kriminalizēt aizliegtas vienošanās iepirkumos

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirmdien, 6. janvārī, Rīgas pilī tikās ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai pārrunātu dažādas aktualitātes, piemēram,  nepieciešamību paredzēt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos publiskos iepirkumos.

Šobrīd par aizliegtu vienošanos kā konkurences tiesību pārkāpumu var sodīt juridiskās personas, bet fiziskās personas, kas faktiski organizē aizliegtās vienošanās, pie individuālas atbildības netiek sauktas. Valsts prezidents šo jautājumu aktualizēs tikšanās laikā ar Ministru prezidenti, atbildīgajiem ministriem un plānoto tikšanos laikā ar Saeimas frakciju pārstāvjiem.

Tikšanās laikā ar Stukānu pārrunāti arī jautājumi par krimināllietu izmeklēšanu, kas skar valsts drošību.

"Reakcija un lietu virzība ir tāda, kā to prasa ārējie apstākļi. Turpināsim virzīties divos virzienos – tā ir efektivitāte un kvalitāte. Mums ir jānodrošina, lai process būtu efektīvs, saprātīgs un saprotams. Šis, kā jau katru gadu, arī šogad ir jautājums, kam būtu jāpievērš īpaša uzmanība," sacīja Stukāns.

Atbildot uz Latvijas Televīzijas jautājumu par tā dēvēto ekspremjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") lidojumu lietas izmeklēšanu, Stukāns sacīja, ka pretēji iepriekš cerētajam pabeigt izmeklēšanu gada nogalē, esot jāvērtē vēl daži aspekti, taču gandrīz viss esot izdarīts. Vērtēta visu amatpersonu rīcība, un tuvākajā laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs varētu lietu nodot prokuroram.

KONTEKSTS:

Vairākums Saeimas deputātu 2024. gada septembrī neatbalstīja priekšlikumu paredzēt kriminālatbildību par prettiesisku vienošanos starp pretendentiem publiskajos iepirkumos. Lai gan lielākā daļa idejas pretinieku vairāk runāja par nepietiekamām diskusijām, bija arī deputāti, kuri neslēpa, ka vispār nevēlas kriminālsodus karteļu dalībniekiem.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns "Sabiedrības par atklātību – Delna" un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (NKAB) rīkotā diskusijā pauda, ka aizliegtas vienošanās būtu jāsoda ar iespējamu cietumsodu.

Pēc Saeimas lēmuma noraidīt priekšlikumu, KNAB un Konkurences padome izplatīja kopīgu paziņojumu, uzsverot, ka grozījumi bija būtiski, lai atvieglotu izmeklēšanu par krāpnieciska rakstura noziegumiem publiskos iepirkumos. Nožēlu par Saeimas balsojumu paziņojumā izteica arī Amerikas Savienoto Valstu vēstniecība Latvijā.

Par dalību publisko iepirkumu karteļos fiziskām personām šobrīd paredzēta administratīvā atbildība.

 

Avots: lsm.lv