Izmaiņas saistībā ar uzturēšanās atļauju izsniegšanu par nekustamā īpašuma iegādi varētu stāties spēkā šogad

Plānots, ka valdošās koalīcijas partijas šodien pārrunās iespēju, ka izmaiņas saistībā ar uzturēšanās atļauju izsniegšanu par nekustamā īpašuma iegādi varētu stāties spēkā šogad. Vispirms par šo jautājumu deputāti varētu diskutēt frakciju sēdēs.

Valdošās koalīcijas partijām joprojām ir dažādi viedokļi, kad būtu jāstājas spēkā Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem grozījumiem Imigrācijas likumā par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi. Tomēr valdību veidojošās partijas pieļauj iespēju vienoties, ka šīs izmaiņas varētu stāties spēkā šogad.

Līdz šim koalīcijas partneriem bija dažādi piedāvājumi termiņam, kad būtu jāstājas spēkā grozījumiem par nekustamā īpašuma vērtības sliekšņa paaugstināšanu un citām izmaiņām, ko paredz šie likuma grozījumi, - šā gada 1.jūlijā, šā gada 1.augustā vai arī nākamā gada 1.janvārī. Iepriekš Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vairākuma atbalstu guva priekšlikums par 2015.gada 1.janvāri.

"Vienotības" frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis aģentūrai LETA sacīja - "Vienotība" jau iepriekš pauda, ka šiem likuma grozījumiem būtu jāstājas spēkā jau šā gada vidū, līdz ar to varētu atbalstīt arī ierosinājumu par 1.augustu. Vienlaikus Zaķis norādīja, ka "Vienotības" frakcija šodien vēlreiz varētu pārrunāt šo jautājumu.

Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš uzsvēra, ka šāda uzturēšanās atļauju "tirgošana" būtu jāpārtrauc, tomēr koalīcijas partneri, galvenokārt "Vienotības" politiķi, to neatbalstot. Bērziņš pastāstīja, ka šodien piedāvās kolēģiem vienoties par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu šim likumprojektam, lai komisija varētu vienoties par ātrāku datumu nekā 1.janvāris.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norādīja, ka viņam nebūtu korekti paust politiskā spēka pozīciju, pirms par to ir lēmusi frakcija. Viņš vēlas atturēties no komentāriem frakcijas vārdā arī tamdēļ, ka deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) atbildīgajā komisijā ir balsojis par Raimonda Vējoņa (ZZS) iesniegto priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanos no 1.janvāra. Taču Brigmanis neizslēdz iespēju, ka pēc frakciju sēdēm koalīcija varētu vienoties par tuvāku datumu.

Tikmēr Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica pauž cerību, ka ZZS frakcijas sēdē atbalstīs 1.augustu kā termiņu, kad grozījumiem ir jāstājas spēkā. Politiķe ir sapratusi, ka ZZS ir bijis informācijas trūkums, taču Zaļo un zemnieku savienība šodien par šo jautājumu spriedīs vēlreiz.

Koalīcijā esošie neatkarīgie deputāti uzskata, ka grozījumiem būtu jāstājas spēkā no 1.janvāra, ņemot vērā pieredzi ar Būvniecības likuma grozījumu spēkā stāšanās datuma atlikšanu, aģentūrai LETA sacīja pie frakcijām nepiederošo deputātu līderis Klāvs Olšteins. Taču gadījumā, ja pārējie koalīcijas partneri vienosies par citu spēkā stāšanās datumu, tad neatkarīgie parlamentārieši respektēs vairākuma viedokli.

Izskatot grozījumus Imigrācijas likumā, Saeimai tehniski nebūs iespējams lemt par to, ka spēkā stāšanās termiņš tiek noteikts 1.augusts, jo starp priekšlikumiem likumprojektam ir tikai nākamā gada 1.janvāris. Līdz ar to likumprojektu varētu vēlreiz nodot Tautsaimniecības komisijai, lai iekļautu nepieciešamo priekšlikumu par likuma spēkā stāšanās termiņu.

Kā ziņots, grozījumus Imigrācijas likumā paredzēts izskatīt Saeimas sēdē 24.aprīlī. Vērtējot Imigrācijas likuma grozījumus, atbildīgā komisija iepriekš vienojās atteikties no kvotām termiņuzturēšanās atļaujām par nekustamā īpašuma iegādi, kā arī konceptuāli atbalstīja ieceri palielināt nekustamā īpašuma vērtību, par kura iegādi piešķir termiņuzturēšanās atļauju.

Komisijas atbalstītais priekšlikums paredz, ka nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība iegādes brīdī nevarēs būt mazāka par 250 000 eiro līdzšinējo 150 000 eiro vietā, tāpat komisija vienojās no 50 000 līdz 80 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo kadastrālo vērtību.

Deputāti arī atbalstīja ierosinājumu atteikties no iepriekš likumā iekļautās normas, kas paredzēja piešķirt termiņuzturēšanās atļauju par 50 000 eiro iemaksu valsts budžetā. Vēl komisijā atbalstu guva priekšlikums, kas paredz veikt iemaksu valsts budžetā 5% no iegādājamā nekustamā īpašuma vērtības, pieprasot pirmreizējo termiņuzturēšanās atļauju. Iepriekš likumprojekts paredzēja, ka, pieprasot pirmreizējo uzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi, budžetā jeb ekonomikas attīstības programmā jāsamaksā 25 000 eiro.

 

(c) LETA

Foto: saeima.lv