Svarīgi atklājumi tiesnešu neatkarīgumā
Tieslietu padome aicina līdz 12. martam tiesnešus aizpildīt Eiropas Tieslietu padomju asociācijas (ENCJ) aptauju par tiesu neatkarību, kas tiek veikta, lai novērtētu tiesu iestāžu faktisko neatkarību un atbildību visā Eiropā.
Kā norāda ENCJ prezidente Madlēna Matjē (Madeleine Mathieu): „ENCJ ir ļoti iesaistīta tiesu iestāžu neatkarības aizstāvēšanā un veicināšanā visā Eiropā. Tā iestājas gadījumos, kad konkrētās valstīs ir apdraudēta tiesu neatkarība, un tā ir izstrādājusi rādītājus, lai novērtētu tiesu iestāžu faktisko neatkarību un atbildību visā Eiropā. Ņemot vērā jaunākos notikumus saistībā ar tiesu neatkarību vairākās ES tiesu sistēmās, ENCJ uzskata, ka ir ļoti svarīgi aicināt tiesnešus paust savu viedokli par savu neatkarību.”
Šī ir jau piektā ENCJ veiktā aptauja par tiesu neatkarību, un tās rezultāti iepriekš ir kalpojuši par pamatu turpmākām debatēm par tiesu neatkarību Eiropā. Par aptaujas rezultātiem Tieslietu padome informēs atsevišķi.
Pēdējā aptauja tika veikta 2022. gadā un tajā piedalījās vairāk nekā 15000 tiesnešu no 29 valstīm. Rezultāti atklāja svarīgas tendences tiesu neatkarības jautājumos.
Ziņojums par 2022. gada aptaujas rezultātiem:
- gadā Eiropas Tieslietu padomju asociācija (ENCJ) organizēja 4. aptauju starp tiesnešiem par viņu neatkarību. Aptauja notika 2022. gada sākumā 27 valstīs, un tajā piedalījās 15.821 tiesnesis. Pilni rezultāti ir pieejami šeit.
Tiesneši kopumā vērtē savu neatkarību pozitīvi. Uz 10 punktu skalas tiesneši vērtē tiesnešu neatkarību savā valstī vidēji no 7.0 līdz 9.8. Savu personīgo neatkarību viņi vērtē vēl augstāk: no 7.5 līdz 9.9. Saskaņā ar pozitīvo neatkarības novērtējumu tikai daži tiesneši ziņo par nevēlamu spiedienu ietekmēt tiesas lēmumus. Tiesneši vērtē tiesu padomju neatkarību valstī vidēji no 2.7 līdz 9.6. Tai pašā laikā tiesu padome vien tai vien nav pietiekama garantija tiesu neatkarībai kopumā. Tas ļoti lielā mērā ir atkarīgs no organizācijas kārtības, piemēram, attiecībā uz padomes locekļu iecelšanu.
Korupcija ir problēma vairākās tiesu sistēmās. Daudzās tiesu sistēmās tiesu varas iestādes netiek uzskatītas par pietiekami rīcībspējīgām, lai risinātu tiesu pārkāpumus un korupciju.
Daudzās tiesu sistēmās tiesneši turpina izteikt kritiku par cilvēkresursu lēmumiem, kas attiecas uz tiesnešiem, īpaši par iecelšanu un paaugstināšanu amatā. Respondentu skatījumā iecelšana Augstākajā tiesā / Kasācijas tiesā joprojām ir problemātiska dažādās valstīs.
Lielākajā daļā tiesu sistēmu tiesneši izjūt nevēlamu spiedienu no (sabiedriskajiem) medijiem gadījuma līmenī. Daudzi no viņiem izjūt, ka viņu neatkarība netiek ievērota medijos.
Tiesu vadība, tostarp tiesas priekšsēdētāji, parasti nemēģina ietekmēt tiesas lēmumu saturu. Tomēr daži tiesneši izjūt nepareizu spiedienu no tiesu vadības, lai izpildītu termiņu standartus, un vēl vairāk tiesnešu izjūt nepareizu spiedienu no ražošanas mērķiem. Lieta apjoms un tiesu resursi ir saistīta problēma daudzās valstīs.
Tiesu sistēmas mijiedarbība ar citiem valsts varas struktūru spēkiem ir saistīta ar problēmām daudzās tiesu sistēmās. Aptauja izceļ dažas no šīm problēmām: (1) valdības īstenošana tiesu lēmumiem, kas ir pretēji valdības interesēm, bieži ir nepietiekama, (2) valdības un parlamenta cieņas trūkums pret tiesu neatkarību daudzās valstīs ir liela problēma, saskaņā ar respondentu teikto, un (3) valdības piešķirto resursu trūkums ietekmē neatkarību.
Avoti: tiesas.lv, encj.eu