Starp hipotekāro kredītu ņēmējiem Latvijā galvenokārt dominē ģimenes vai pāri, savukārt iedzīvotāji, kuri ir šķīrušies vai dzīvo vieni šo finanšu pakalpojumu izmanto ievērojami retāk, noskaidrots apdrošināšanas sabiedrības ERGO un Nordea bankas veiktajā pētījumā*. Aptaujājot Latvijas kredītņēmējus arī secināts, ka nedaudz atbildīgāk pret savas ģimenes labklājību izturas sievietes, kuras biežāk izvēlas apdrošināt savu kā kredītņēmēja dzīvību.

Pētījuma dati uzrāda, ka hipotekāro kredītu kā līdzekli savu sapņu īstenošanai visbiežāk izmanto ģimenes vai pāri, kas dzīvo kopā - 72% aptaujāto kredītņēmēju. Gandrīz sešas reizes retāk, jeb 13% gadījumu, kredītņēmēji ir iedzīvotāji, kuri dzīvo vieni vai arī ir šķīrušies (14%).

"ERGO dati viennozīmīgi apstiprina pētījuma rezultātus, jo pēdējo trīs gadu laikā esam novērojuši, ka vidējais vecums, klientiem, kuri noformē kredītņēmēja dzīvības apdrošināšanu ir 37 gadi, - tas ir brīdis, kad cilvēki jau ir izveidojuši vai sāk veidot ģimeni un jūtas droši par savu ienākumu stabilitāti. Turklāt raksturīgi, ka pēckrīzes periodā iedzīvotāji acīmredzami daudz atbildīgāk izturas pret ilgtermiņa kredītsaistībām un savas ģimenes labklājību, aktīvi izvērtējot visas iespējas samazināt riskus, kas var apgrūtināt iespēju atdot kredītu," stāsta ERGO valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse.

"Līdz šim tirgus tendences rādīja, ka vidējam Latvijas kredītņēmēja profilam atbilst precējies, 35 gadus vecs vīrietis, tomēr šogad Nordea bankā novērojam jauno ģimeņu jeb "jaunās paaudzes" aktīvāku ienākšana nekustamo īpašumu kredītu tirgū. Tiklīdz ģimenes spēj nodrošināt stabilus ienākumus, tās apsver iespēju veidot jaunas mājsaimniecības. Raksturīgi, ka šo cilvēku domāšana ir orientēta ilgtermiņā - viņi rūpīgi izvērtē nekustamo īpašumu, tā apsaimniekošanu, komunālos rēķinus, novērtē apkārtējo vidi, praktiskās priekšrocības, piemēram, pieejamo autostāvvietu. Aktuāla kļuvusi arī jaunu pakalpojumu izvēle, tostarp kredītņēmēja dzīvības apdrošināšana. Rūpējoties par ģimenes drošību nelaimes gadījumā, pašlaik to biežāk izvēlas sievietes - 53% aptaujāto," skaidro Nordea mājokļu kredītu pārdošanas eksperte Sandra Rasnača.

*Pētījumu par Latvijas kredītņēmēju dzīvības apdrošināšanu ERGO un Nordea banka veica sadarbībā ar pētījumu kompāniju "GfK". Pētījumā piedalījās 2154 respondenti vecumā no 21 - 60 gadiem.

Protams, ka tieši ģimenes ņem kredītu - mājoklim, auto, remontam utt. Cilvēks viens pats to nevar lāgā pavilkt. Turklāt arī bankas ļoti skrupulozi izskata katru aizdevuma pieteikumu.

Domāju, ka šo tendenci nosaka arī emocionālais/cilvēciksais faktors, kad cilvēki uzsākot attiecības vai ģimenes dzīvi, sajūtot stabilitāti, sāk domāt par ģimenes pieaugumu, līdz ar ko neizbēgami arī par attiecīgu dzīves vietu/mājokli. Tad arī rodas jautājums vai mājokli īrēt, iegādāties, paplašināt vai kā citādi nodrošināt savai ģimenei atbilstošu dzīvojamo platību.

Mani ļoti priecē fakts, ka aizvien vairāk tieši jaunu cilvēku vēlas veidot savu mājsaimniecību. Tas noteikti veicinās jaunu ģimeņu rašanos Latvijā un kas to lai zin - gan jau arī uzlabos demogrāfisko situāciju velstī.

Ja mājokļu iegāde iet paralēli ar kredītsaistībām un visu no tā izrietošo, tad diez vai tas uzlabos demogrāfisko situāciju, jo šobrīd skatoties uz virkni problēmu ko radījusi nesenā ekonomiskā krīze, iedzīvotāji ir kaut ko arī mācījušies no citu kļūdām un problēmām. Ir zināmas jaunas strādājošas ģimenes, kuras ģimenes pieaugumu plāno tālākā nākotnē, kad būs atrisinātas/samaksātas kredītsaistības par mājokli. Sānāk tāda kā dilemma...

Hipotekārais kredīts parasti tiek ņemts ne mazāk kā 10 gadiem. Tad jau, ja 10 gadus atlikt ģimenes pieaugumu, par normālu ģimeni vispār nav jēgas domāt. Nav jau tik traka tā situācija - mūsdienās ģimenes cilvēks prot gan kredītu izmaksāt, gan ģimeni uzturēt.