Pēc teju 14 stundu garām debatēm Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, pieņēma likumu, ar kuru Latvija izstāsies no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu – tā dēvētās Stambulas konvencijas. Lēmumu atbalstīja 56 deputāti no “Latvija pirmajā vietā”, Nacionālās apvienības, “Apvienotā saraksta”, ZZS un “Stabilitātei!” frakcijām, kamēr “Jaunā vienotība” un “Progresīvie” balsoja pret.

Debates Saeimā ilga no pulksten 10 rītā līdz pusnaktij, noraidot visus opozīcijas priekšlikumus atlikt lēmumu. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs jau paziņojis, ka izvērtēs likumu.

Sabiedrības protests un politiskā šķelšanās
Dienu pirms balsojuma pie Saeimas protestēja ap 5000 cilvēku, pieprasot neizstāties no konvencijas. “Jaunās vienotības” vadītājs Edmunds Jurēvics uzsvēra, ka 20 tūkstoši cilvēku parakstījuši aicinājumu palikt konvencijā, bet daudzi sabiedrotie un NVO brīdinājuši par “bīstamu soli prom no Eiropas vērtībām”.

Savukārt Nacionālās apvienības pārstāve Ināra Mūrniece norādīja uz “paštaisnību abās pusēs”, bet “Apvienotā saraksta” deputāts Andris Kulbergs uzskatīja, ka jautājums būtu jāizlemj tautas nobalsošanā, vainojot valdību un koalīcijas krīzi.

Pretinieku un atbalstītāju argumenti
Konvencijas pretinieki apgalvo, ka tā apdraud “tradicionālās vērtības” un veicina “gendera ideoloģiju”. Deputāti Aleksandrs Kiršteins un Gunārs Kūtris uzsvēra, ka konvencija “pārraksta sabiedrības lomas”. Savukārt atbalstītāji – tostarp “Jaunā vienotība”, “Progresīvie”, nevalstiskās organizācijas un eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga – uzsver, ka konvencija ir būtisks instruments cīņā pret vardarbību, nevis ideoloģisks dokuments.

Valdība un eksperti – pret izstāšanos
Labklājības ministrijas ziņojumā norādīts, ka konvencijas ieviešana Latvijā jau devusi taustāmus rezultātus – palielināts atbalsts cietušajiem un uzlabota iestāžu sadarbība. Ministru kabinets tāpēc lēma neatbalstīt izstāšanos. Arī tiesībsardze, Augstākās tiesas priekšsēdētājs un vairāku ES valstu vēstnieki aicināja Latviju saglabāt dalību konvencijā.

Latvija – pirmā ES valsts, kas varētu izstāties
Ja likums stāsies spēkā, Latvija kļūs par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas pamet Stambulas konvenciju. Prezidents Rinkēvičs var likumu nosūtīt atpakaļ Saeimai otrreizējai izskatīšanai.

Kas ir Stambulas konvencija
Stambulas konvencija paredz starptautiskus pasākumus vardarbības pret sievietēm un ģimenē novēršanai, uzliekot valstīm pienākumu sargāt cietušos, sodīt varmākas un novērst vardarbību caur izglītību, aizsardzību un tiesiskumu.

Ceturtdien, 30. oktobrī, Saeimā notiek sēde, kurā deputāti lemj par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu jeb Stambulas konvencijas.

Sēdē valdīja saspringta atmosfēra un plašas debates. Deputāti vairākkārt tika aicināti runāt tikai par priekšlikumiem, tomēr vairums izmantoja tribīni, lai paustu viedokli par konvenciju kopumā. Diskusiju laikā izskanēja gan aplausi, gan replikas un savstarpēji pārmetumi.

Konvencijas atbalstītāji uzsvēra tās nozīmi sieviešu aizsardzībā un brīdināja par ekonomiskajiem un reputācijas riskiem, ja Latvija izstāsies no līguma. Deputāts Kaspars Briškens (“Progresīvie”) norādīja, ka šāds solis kaitētu investoru uzticībai. Savukārt denonsēšanas piekritēji, tostarp Edmunds Zivtiņš (“Latvija pirmajā vietā”), uzsvēra ideoloģiskos aspektus, apgalvojot, ka konvencija esot “svešas ideoloģijas” instruments.

Emocionālu brīdi radīja deputātes Agitas Zariņas-Stūres (JV) uzstāšanās, kurā viņa dalījās personīgā pieredzē ar ģimenes vardarbību. Kolēģi viņas runu sveica ar aplausiem.

Debašu laikā tika norādīts, ka aptuveni 5000 cilvēku trešdien protestēja pret Latvijas izstāšanos no konvencijas, kamēr ceturtdien pretējā pusē rīkotajā piketā pulcējās aptuveni 20 cilvēki.

Vairāki deputāti, tostarp Leila Rasima (“Progresīvie”) un Skaidrīte Ābrama, uzsvēra, ka konvencija palīdz uzlabot prevenciju un starpinstitūciju sadarbību, lai novērstu vardarbību pirms tā notiek.

Iniciatīva par izstāšanos nāca no opozīcijas, taču to atbalsta arī Zaļo un Zemnieku savienība, kas pieder koalīcijai, tāpēc likuma pieņemšana ir ļoti iespējama. Līdz ar to sabiedrībā pieaug spriedze, un konvencijas jautājums ir izraisījis plašu rezonansi un protestus.

Latvija Stambulas konvenciju ratificēja 2023. gadā, pēc septiņarpus gadu ilgas vilcināšanās. Toreiz tika pievienota deklarācija, kurā uzsvērts, ka termins “sociālais dzimums” neparedz izmaiņas Latvijas tiesību vai izglītības sistēmā.

Konvencijas mērķis ir aizsargāt sievietes no jebkāda veida vardarbības, sekmēt dzimumu līdztiesību un stiprināt preventīvos mehānismus, lai novērstu vardarbību ģimenē.

Kas notiks, ja likumu pieņems?

Ja Saeima pieņems likumu par izstāšanos, Valsts prezidents varēs uz diviem mēnešiem apturēt tā publicēšanu, un šajā laikā jautājumu varēs nodot tautas nobalsošanai, ja to pieprasīs vismaz desmitā daļa vēlētāju. Tāpat Satversmes tiesā varētu tikt iesniegts pieteikums, lai pārbaudītu likuma atbilstību Satversmei un starptautiskajām saistībām.

Avots: lsm.lv

Oficiālie pārskati atklāj, ka kāda Latvijas politiskā partija savā priekšvēlēšanu kampaņā iztērējusi vairāk nekā miljonu eiro – precīzāk, 1 007 151,62 eiro. No šīs summas vairāk nekā 363 tūkstoši eiro uzrādīti kā izdevumi, uz kuriem attiecas Politisko organizāciju finansēšanas likuma ierobežojumi. Pārējie līdzekļi aizplūduši reklāmas, prezentāciju un partiju savstarpējo maksājumu virzienā.

Detalizēts izdevumu sadalījums rāda zīmīgu ainu. Maksājumi saistītajām partijām – vairāk nekā 136 tūkstoši eiro; prezentācijas materiāliem – vēl 30 tūkstoši; drošības naudas – 7605 eiro; reprezentācijas pasākumiem – ap 2700 eiro. Pat mājaslapu uzlabojumiem un domēnu iegādei** atrasti gandrīz 3000 eiro.

Skaitļi runā paši par sevi – politiskā sacensība Latvijā kļuvusi par dārgu projektu, kurā uzvar ne idejas, bet reklāmas apjoms. Demokrātijas vērtības šajā aprēķinā aizvien biežāk pazūd aiz dizainētu brošūru, kampaņu lozungu un “sabiedrisko pasākumu” kulisēm.

Īpaši zīmīgs ir fakts, ka lielākā daļa tēriņu aiziet nevis saturīgām diskusijām ar sabiedrību, bet tēlam un ārējam iespaidam. “Reprezentācijas izdevumi” un “maksājumi saistītajām partijām” kļuvuši par eifēmismiem, kas bieži vien slēpj politisko lojalitāšu uzturēšanu un finansējuma pārpludināšanu starp organizācijām.

Šāda prakse atstāj rūgtu pēcgaršu – sabiedrībai tiek radīts iespaids par kustību, taču būtībā notiek demokrātijas komercializācija. Politiķi tērē miljonus, lai pārliecinātu vēlētājus par savu tuvumu tautai, bet, kad kampaņa beigusies, šī tuvība izzūd ātrāk par plakātiem uz ielām.

Demokrātija nav tirgus prece un vēlētājs – neviens no pircējiem. Tā prasa uzticēšanos, caurspīdīgumu un atbildību, nevis krāsainas brošūras un spīdīgus reklāmas klipus. Kamēr partijas turpinās sacensties nevis idejās, bet budžeta apjomā, Latvijas politiskā vide paliks tāda pati – skaļa, dārga un tukša.

Avots: Latvijas Vēstnesis

Izglītības un zinātnes ministres amatam izvirzītā kandidāte Dace Melbārde (JV) parlamentārā sekretāra amatam uzrunājusi Saeimas deputātu Dāvi Mārtiņu Daugavieti (JV), kurš vada Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisiju, sacīja Melbārde.

Apvienotais saraksts (AS) ir pirms 14.Saeimas vēlēšanām radīta partiju apvienība. Tās izveidi 2022.gada maijā pieteica AS pilnajā nosaukumā minētās trīs partijas (LZS, LRA un LP) kopā ar Liepājas būvuzņēmēja Ulda Pīlēna veidoto – taču tikai jūlija sākumā nodibināto – bezpartejisko profesionāļu biedrību "Apvienotais Latvijas saraksts".

Vien trīs dienas pirms valdības "restarta" Latvijas premjerministre Evika Siliņa izdeva rīkojumu, par labklājības ministra Ulda Auguļa nosūtīšanu un komandējumu. Savukārt izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai tika uzticēts veselības ministra Hosama Abu Meri atvaļinājuma laikā pārņemt viņa amata pienākumus.