Aptuveni trešdaļa Latvijas autovadītāju vismaz reizi mūžā ir iekļuvuši ceļu satiksmes negadījumā, ko izraisījis meža zvērs vai putns, secināts apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktajā aptaujā. Tomēr zīmīgi, ka vairāk nekā puse aptaujāto nezina, kā rīkoties šādas avārijas gadījumos un riskē saņemt sodu līdz 250 LVL.

Kopumā 28% aptaujāto autovadītāju atzīst, ka ir iekļuvuši meža zvēru vai putnu izraisītā negadījumā. Raksturīgi, ka 32% no šiem autovadītājiem norāda, ka šādā negadījumā ir cietuši vairākkārt.

Pētījumā atklāta arī negatīva tendence - tikai viena ceturtdaļa aptaujāto zina, kā rīkoties gadījumos, ja notriekts meža zvērs, turpretī 31% šādā situācijā būtu pilnīgi bezpalīdzīgi, savukārt 44% nav pārliecināti, kā būtu pareizi jārīkojas. Tādējādi lielākā daļa autovadītāju, nokļūstot reālā negadījuma situācijā, ne tikai nezina kā rīkoties, bet arī par Medību likuma neievērošanu var saņemt naudas sodu līdz 250 LVL.

"Visvairāk ceļu satiksmes negadījumos iesaistītas stirnas, taču visbīstamākās sadursmes notiek ar aļņiem, briežiem un mežacūkām. Mūsu praksē reģistrēti arī KASKO pieteikumi, kad auto cietis sadursmē ar putniem - stārķiem un kaijām. Jebkurā gadījumā šīs avārijas to neprognozējamības dēļ ir ļoti bīstamas, jo bieži vien lielāko postījumu var nodarīt nevis pati sadursme, bet cilvēka rīcība pēc šīs sadursmes, jo rodas izbīlis un cenšoties glābt situāciju nereti tiek zaudēta kontrole pār transportlīdzekli. Ne velti šovasar veiktajā CSDD pētījumā tieši sadursmes ar meža zvēriem bija otrs lielākais autovadītāju nāves baiļu iemesls, to atzina 54% autovadītāji," skaidro ERGO Transportlīdzekļu, CTA un personu apdrošināšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Tātad šī tēma nav aktualizēta no atbildīgo dienestu puses, jo sabiedrība ir intensīvāk jāinformē par pienākumiem un atbildību, nevis par to jāatceras tikai soda iekasēšanas laikā. Ir tik daudz likumu un pienākumu, par kuriem vidusmēra Latvijas iedzīvotājam nav informācijas. Saprotu, ka likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības, bet no citas puses likumi ne vienmēr ir viegli saprotami un interpretējami cilvēkam bez juridiskās izglītības. Tātad šīs normas iedzīvotājiem ir jāskaidro..

Visvairāk ceļa satiksmes negadījumu ar meža iemītniekiem notiek vakara krēslā vai ļoti agrās rīta stundās, kad dzīvnieks uz ceļa praktiski nav redzams. Apzinīgākie vadītāji vismas apstājas un novāc no ceļa nobraukto dzīvnieku, bet ir arī tādi, kas apskata mašīnai nodarīto skādi un tik turpina braukt tālāk.

Manuprāt, ir valstis, kurās gar lielceļu malām ir novietoti augsti žogi kā aizsardzība pret meža zvēru nokļūšanu uz ceļiem. Arī Latvijā tas būtu mehānisms, kas ļautu izvairīties no CSN un zvēru bojāejas.

Mums arī uz atsevišķiem bīstamākajiem ceļa posmiem ir šādi žogi. Tie noteikti palīdz. Bet tos nevar uzstādīt pilnīgi visur. Turklāt arī meža dzīvnieki sākuši biežāk viesoties pilsētās un mazāk baidās no cilvēkiem. Piemēram, alnis var izskriet uz ceļa un no mašīnas lukturu gaismas bailēs sabīties un nekustēt ne no vietas. Tad avārija tiešām var būt traģiska.

Nebiju ievērojusi šādus žogus Latvijā...ja nevar uzstādīt pilnīgi visur, tad vienkārši var uztādīt gandrīz visur., jebkurš aizsargāts ceļš, jau ir kāda novērsta avārija.