Ukraiņas kara sarunas sākas tagad, saka Tramps pēc zvana Putinam

ASV prezidents Donalds Tramps ir paziņojis, ka trešdien viņam bija "garš un ļoti produktīvs" telefona zvans ar Vladimiru Putinu, kurā līderi vienojās uzsākt sarunas, lai beigtu karu Ukrainā.

Ziņojumā viņa Truth Social platformā Tramps teica, ka viņš un Krievijas prezidents ir "vienojušies, ka mūsu attiecīgās komandas sāks sarunas nekavējoties".

Vēlāk Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka viņš ir runājis ar Trampu par "ilgtspējīgu, uzticamu mieru".

Sarunas ar karojošajām pusēm notika, kad gan Tramps, gan viņa aizsardzības ministrs teica, ka ir maz ticams, ka Ukraina pievienosies NATO, kas būs rūgts vilšanās Kijivai.

Zelenskis paziņoja, ka piektdien aizsardzības samita laikā Minhenē viņš tiksies ar viceprezidentu JD Vensu un ārlietu ministru Marko Rubiju, lai apspriestu Ukrainas jautājumu.

Tramps rakstīja sociālajos medijos: "Ir laiks beigt šo smieklīgo karu, kurā notikusi milzīga, un pilnīgi nevajadzīga, NĀVE un IZNĪCINĀŠANA. Dievs svētī Krievijas un Ukrainas cilvēkus!"

Viņš nenoteica konkrētu datumu, kad varētu notikt tikšanās ar Putinu, taču vēlāk žurnālistiem Balto namu viņš teica: "Mēs tiksimies Saūda Arābijā." Viņš rakstīja sociālajos medijos, ka abi līderi arī ir aicinājuši viens otru apmeklēt savas attiecīgās galvaspilsētas.

Sekojiet šai stāstam tiešraidē. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs teica, ka Putins atbalsta Trampa ideju, ka ir pienācis laiks sadarboties.

Putina un Trampa telefona zvans ilga gandrīz stundu un pusi, kuru laikā Krievijas prezidents izteica ielūgumu apmeklēt Maskavu, sacīja Peskovs.

Tramps arī žurnālistiem Balajā namā paziņoja, ka ir maz ticams, ka Ukraina atgriezīsies pie saviem 2014. gada robežām, taču, atbildot uz BBC jautājumu, viņš teica: "Daļa no šīs zemes atgriezīsies."

Prezidents teica, ka viņš piekrīt savam aizsardzības sekretāram Pītim Hegsetam, kurš iepriekš trešdien NATO samitā norādīja, ka nav iespējams, ka Ukraina pievienosies militārajai aliansē.

Vēlāk trešdien septiņas Eiropas valstis, tostarp Lielbritānija, Francija un Vācija, uzstāja, ka tām jābūt daļai no jebkurām nākotnes sarunām par Ukrainas likteni.

"Pārējām valstīm kopīgie mērķi ir nodrošināt Ukrainai spēku pozīcijas," teikts kopīgajā paziņojumā, kas tika publicēts pēc ārlietu ministru sanāksmes Parīzē.

"Ukrainai un Eiropai jābūt daļai no jebkurām sarunām."

Viņi aicināja nodrošināt stingras drošības garantijas Ukrainai un teica, ka gaida iespēju apspriest turpmākos soļus ar saviem Amerikas sabiedrotajiem.

Kamēr jau sen bija zināms, ka jaunā ASV administrācija būs mazāk simpatizējoša Ukrainai nekā tās priekšgājēja, Trampa un viņa aizsardzības ministra Pīta Hegseta vārdi noteikti apmierinās Maskavu.

Zelenskis vairākkārt ir apgalvojis, ka "nav sarunu par Ukrainu bez Ukrainas" – taču Trampa un Putina telefona zvans pierādīja pretējo.

Rietumu palīdzība – un Ukrainas spēki, kas no tās guva labumu – ir iemesls, kāpēc Kijiva neiekrita dažu dienu laikā pēc Krievijas iebrukuma, kā to bija paredzējuši daži.

Tomēr ceļš uz "taisnīgu mieru", kā to raksturo Zelenskis, nebūs ne taisns, ne gluds Ukrainai.

Ukrainas prezidents teica, ka viņa paša zvans ar Trampu bija "laba un detalizēta diskusija" par dažādiem jautājumiem, un ka viņš arī ticies ar ASV Finanšu ministru Skotu Bessentu, kurš apmeklē Kijivu.

"Neviens negrib mieru vairāk par Ukrainu. Kopā ar ASV mēs plānojam nākamos soļus, lai apturētu Krievijas agresiju un nodrošinātu ilgtspējīgu, uzticamu mieru," rakstīja Zelenskis.

Ukrainas līderis piebilda: "Mēs vienojāmies turpināt kontaktus un plānot turpmākās tikšanās."

Tramps piedāvā Putinam ceļu atpakaļ no aukstuma Hegseth izklāsta stingru nostāju par Eiropas aizsardzību un NATO Saskaņā ar AFP ziņu aģentūru, ASV un Ukrainas līderu saruna ilga stundu.

Intervijā, kas tika publicēta otrdien The Guardian, Zelenskis ierosināja, ka Krievijas kontrolētās teritorijas Ukrainā varētu tikt apmainītas pret Ukrainas kontrolētām teritorijām Krievijas rietumu Kurskas reģionā kā daļa no miera līguma.

Putina preses sekretārs Peskovs teica, ka tas ir "neiespējami".

"Krievija nekad nav apspriedusi un neapspriedīs savu teritoriju apmaiņu. Ukrainas vienības tiks izraidītas no šīs teritorijas. Visi, kas netiks iznīcināti, tiks izraidīti."

Zelenskis arī uzstāja, ka ASV, ne tikai Eiropas valstis, būs jābūt daļai no jebkura drošības paketes viņa valstij.

"Bez Amerikas drošības garantijas nav īstas drošības garantijas," viņš sacīja.

Atsevišķi Tramps teica, ka "kādā brīdī Ukrainā būs vēlēšanas", kas tika uzskatīts par atsauci uz Zelenska prezidenta pilnvaru termiņa izbeigšanos 2024. gada maijā.

Zelenskis saka, ka turpinātais Krievijas iebrukums un kara stāvoklis Ukrainā padara jaunu prezidenta vēlēšanu rīkošanu neiespējamu.

Krievijas Putins vairākkārt ir apšaubījis Zelenska leģitimitāti veikt sarunas ar Maskavu.

Pēc Ukrainas prokrieviskā prezidenta gāšanas 2014. gadā, Maskava anektēja Melnās jūras pussalu Krimu un atbalstīja prokrieviskās separātistu grupas asinspirts cīņās Ukrainas austrumos.

Konflikts pārtapa pilna mēroga karā, kad Krievija iebruka Ukrainā gandrīz pirms trim gadiem.

Maskavas centieni pārņemt galvaspilsētu Kijivu tika apturēti, taču Krievijas spēki ir pārņēmuši apmēram piekto daļu no Ukrainas teritorijas austrumos un dienvidos, un veikuši gaisa triecienus visā valstī.

Ukraina ir atbildējusi ar artilērijas un dronu triecieniem, kā arī sauszemes ofensīvu pret Krievijas rietumu Kurskas reģionu.

Precīzu upuru skaitu ir grūti iegūt gan Krievijas, gan Ukrainas valdību noslēpumainības dēļ, taču tiek lēsts, ka simtiem tūkstošu cilvēku, lielākoties karavīru, ir gājuši bojā vai guvuši ievainojumus, un miljoniem Ukrainas civiliedzīvotāju ir bēguši par bēgļiem.

 

 

Teksts tulkots no bbc.com