Jūnijā vērojams ražošanas apjomu kritums vairākās nozarēs

Latvijas rūpniecībā šā gada jūnijā atkal ir fiksēts nedaudz straujāks ražošanas apjomu samazinājums - par 2,0% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, kā iemesli saistīti arī ar pieprasījuma mazināšanos Krievijas tirgū. Tomēr rūpniecības situācija kopumā šogad ir pakāpeniski uzlabojusies, un otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, rūpniecības produkcijas izlaide augusi par 2,4%.

Apstrādes rūpniecība pēc pēdējos mēnešos uzrādītā kāpuma jūnijā ir samazinājusies par 2,2%, savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē pēc ilgākas laika apstākļu noteiktas lejupslīdes jūnijā atkal bijis neliels gada pieaugums.

Lai gan jūnija dati norāda uz situācijas pasliktināšanos apstrādes rūpniecībā, faktori, kas to noteikuši, nav tik viennozīmīgi vērtējami. Jūnijā, tāpat kā maijā, jūtami samazinājušies pārtikas produktu ražošanas pieauguma tempi, salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju veidojot vairs tikai 2,3%, kamēr iepriekš kāpums bija pietuvojies 10% līmenim.

Šādu situāciju lielā mērā var saistīt ar kritumu tādās uz Krieviju eksportējamu produktu grupās kā, piemēram, zivju konservi, kur fiksēts samazinājums par 11,3%. Situācija Krievijā visdrīzāk ir ietekmējusi arī dzērienu, apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanas apjomu kritumu attiecīgi par 26,4%, 23,1% un 12,6%.

Savukārt otra joma, kas jūnijā būtiski ietekmējusi apstrādes rūpniecības ražošanas apjomus, ir tradicionāli svārstīgā citu transporta līdzekļu, šajā gadījumā kuģu, ražošana un iekārtu un ierīču remonts. Šeit negatīvi rādītāji viena mēneša ietvaros vēl neko sliktu neliecina ne par nozares, ne apstrādes rūpniecības kopējām attīstības tendencēm, jo nozarei raksturīga izlaides apjomu koncentrācija atsevišķos mēnešos, kad pasūtītājiem tiek nodoti uzbūvētie vai izremontētie kuģi.

Tajā pašā laikā ir arī vairākas citas apstrādes rūpniecības nozares, kas jūnijā turpināja demonstrēt ļoti labus izaugsmes rādītājus. Izlaides apjomi vienā no divām lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā joprojām spēcīgi pieaug, jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 9,6%. Izcili rādītāji ar 68,4% gada pieaugumu ir vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Jāatzīmē arī ķīmijas izstrādājumu ražošanas pieaugums par 63,1%.

Būtisku ietekmi uz apstrādes rūpniecības dinamiku un izlaides apjomiem vairs neatstāj lielākā metālu ražošanas uzņēmuma “Liepājas Metalurgs” darbības apturēšana. Metālu ražošanas apjomi jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju kritušies vairs tikai par 6,4%, kamēr nozīmīgāku lomu ir saglabājusi gatavo metālizstrādājumu ražošana, kur gada griezumā bijis 5,5% samazinājums.

Neskatoties uz jūnijā piedzīvoto kritumu, kopumā gada pirmā puse apstrādes rūpniecībai ar aptuveni 1% lielu pieaugumu bijusi veiksmīgāka nekā viss pagājušais gads, kad situāciju negatīvi ietekmēja problēmas metālu nozarē. Nākamajos mēnešos rūpniecības situāciju turpinās ietekmēt ģeopolitiskā situācija reģionā, un būtiskākie riski šobrīd saistās ar Krievijas-Ukrainas konflikta tālāku eskalāciju.

Savukārt jaunākie konfidences indikatori nedod viennozīmīgu pamatu prognozēm - kamēr Latvijā patērētāju un uzņēmēju, tajā skaitā rūpnieku noskaņojums jūlijā ir uzlabojies, Eiropas Savienībā (ES) kopumā ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) indekss jau otro mēnesi pēc kārtas ir pazeminājies. Lai gan tas joprojām pārsniedz 100 punktu atzīmi, liecinot par pozitīvu ekonomisko izaugsmi, lejupvērsta dinamika var norādīt uz augošu piesardzību un zemāku pieprasījumu ES tirgos.

 

Autors: Maija Straupmane

Foto: LETA