"Swedbank" aptauja: Latvijas ražojošie uzņēmumi plāno apgrozījuma pieaugumu un eksporta daļas noturēšanu

Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem eksporta daļa apgrozījumā patlaban veido ap 71%, un šo gadu uzņēmumi plāno noslēgt ar apgrozījuma pieaugumu un noturētām eksporta daļām. Lai gan piesardzīgi, bet tiek plānotas arī investīcijas, lielākoties efektivitātes palielināšanas pasākumos. Tā liecina Swedbank veiktā ražojošo uzņēmumu aptauja*.

Audzēt savu apgrozījumu šogad plāno 60% ražojošo uzņēmumu, ievērojami vairāk to plāno lielie uzņēmumi ar apgrozījumu virs 20 miljoniem eiro (83%), kā arī pārtikas nozarē strādājošie (72%). Šogad uzņēmumi vidēji plāno 9% palielinājumu apgrozījumā. Pārtikas industrija plāno straujāku palielinājumu: 15%. Tiesa, plānu realizēšanu var ietekmēt dažādi faktori kā, piemēram, ļoti zema inflācija Eiropā, zemas izejvielu cenas, lēnāka, nekā gaidīts, izaugsme Eiropā un Krievijas-ES savstarpējās sankcijas. Līdzīgā Igaunijas pētījumā apgrozījuma pieaugumu prognozēja 67% aptaujāto.

Fokusā - eksporta īpatsvara saglabāšana

Pērn uzņēmumiem vidēji bija 70% eksporta īpatsvars apgrozījumā, šogad plāno 71%. Vairums (61%) plāno saglabāt esošo eksporta īpatsvaru. 9% plāno palielinājumu, 30% - samazināšanos. Palielināšanos vairāk plāno pārtikas nozare, kur Latvijā vērojama atšķirība no Igaunijas (Latvijā 58%, Igaunijā 35%) un kokapstrāde (Latvijā 89%, Igaunijā 65%). Eksporta pieaugumu arī Igaunijā 2014.gadā vidēji plāno 9%.

Kā galveno šķērsli eksportam ražotāji min vāju vai nestabilu pieprasījumu 53%. Nākamais šķērslis ir ražošanas jaudas (31%). Daudzās nozarēs jaudas ir tuvu maksimumam, savukārt investīcijas netiek veiktas pietiekamā apjomā piesardzīga noskaņojuma dēļ. Pārtikas nozare kā šķērsli atzīmēja barjeras tirgus apgūšanai (52% no aptaujātajiem pārtikas ražotājiem). Metāla un būvmateriālu nozares īpaši izteikti min pieprasījumu (attiecīgi 83% un 67%). Savukārt Igaunijā analoģiskā pētījumā starp šķēršļiem eksportam 1.vietā arī ir pieprasījums (51%), 2.vietā barjeras tirgus apgūšanai (30%) un 3.vietā - darbaspēks (25%).

Plāno investīcijas, bet piesardzīgi

82% aptaujāto uzņēmumu plāno investīcijas biznesā, kas netieši apliecina augsto jaudu noslodzi lielākajā daļā nozaru. Lielākoties investīcijas plānotas līdz 500 000 eiro, virs šādas summas plānots 26% investīciju. Lielākas investīcijas (virs 500 000 eiro) plāno uzņēmumi ar apgrozījumu virs 20 miljoniem eiro gadā un uzņēmumi, kas darbojas pārtikas nozarē.

Latvijas ražotāju TOP3 virzieni investīcijām ir:

1.Ražošanas procesu efektivitātes uzlabošana (79%)

2.Darbaspēka optimizācija (58%)

3.Ražot augstākas pievienotās vērtības produkciju (55%)

Igaunijas aptaujā 90% uzņēmumu pauda plānus investēt šogad, TOP3 virzienos ietilpst efektivitātes palielināšana, apjomu palielināšana, kā arī izpēte un attīstība.

Jūt darbaspēka trūkuma ietekmi un plāno palielināt algas

46% aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka viņu attīstību jau ietekmē darbaspēka trūkums. Visvairāk (55%) to atzīmē aptaujātie kokrūpniecības uzņēmumi. Vismazāk (28%) pārtikas nozares uzņēmumi. Arī Igaunijā ir līdzīga situācija - tur analoģiskā aptaujā 45% uzņēmumu atbildējuši, ka jūt darbaspēka trūkuma ietekmi uz kompānijas attīstību.

51% kompāniju plāno palielināt algas savos uzņēmumos. Vidējās algu palielināšanās prognozes ir 4,4%, taču tie uzņēmumi, kas plāno algu palielinājumu, pieaugumu prognozē gandrīz divreiz lielāku - par 8,6%. Mazie uzņēmumi un kokrūpniecības nozare prognozē lielākus algu pieaugumus (attiecīgi 9,5% un 11,7%).

Arī Igaunijas aptaujā prognozes par algu pieaugumu bija līdzīgas - vidēji 4,6%.

"Aptaujas rezultāti apliecina mūsu ražojošo uzņēmumu augsto eksporta spēju un fokusēšanos un eksporta īpatsvara noturēšanu, vienlaikus palielinot kopējo apgrozījumu. Investīciju plānos gan izpaužas piesardzība, un investīciju uzsvars vairāk vērsts un efektivitātes vingrinājumiem, nevis jaunu produktu radīšanu. Visbiežāk minētais šķērslis izaugsmei gan Latvijā, gan Igaunijā ir - pieprasījums. Taču gadījumā, ja pieprasījums rodas, bet nav attiecīgās jaudas, ir risks, ka uzņēmums nespēj apmierināt šo pieprasījumu. Ieteicama būtu arī lielāka uzmanība uz jaunu tirgu apgūšana un jaunu produktu attīstīšanu, kur ir nepieciešamas arī aktīvākas investīcijas," saka Reinis Rubenis, Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs.

*Dati iegūti, telefoniski apzinot 100 Latvijas ražojošo uzņēmumu vadības pārstāvjus laika posmā no 2014.gada jūnija līdz septembrim.

 

Autors: Vineta Savicka

Foto: LETA