Plāno diskutēt par iespēju ieviest vispārējo obligāto sociālo iemaksu par nodarbinātajiem mikrouzņēmumos

Pārskatot mikrouzņēmumu nodokļa likmi, plānots risināt arī mikrouzņēmumu darbinieku sociālā nodrošinājuma problēmu. Kā vienu no iespējamiem risinājumiem Finanšu ministrija (FM) min vispārējās obligātās sociālās iemaksas ieviešanu par nodarbinātājiem.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, vērtējot likumprojektu par mikrouzņēmuma nodokļa likmi 9% apmērā uzņēmuma pirmajos trīs darbības gados, vienojās lūgt viedokli Labklājības ministrijai, Pašvaldību savienībai un Darba devēju konfederācijai par iespējamiem risinājumiem saistībā ar mikrouzņēmumu darbinieku sociālo nodrošinājumu. Pēc atzinumu saņemšanas komisija arī lems, kā virzīties uz priekšu ar šo jautājumu.

FM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V) šodien komisijas sēdē uzsvēra, ka pašreizējais mikrouzņēmuma nodokļa režīms rada draudus valsts sociālā budžeta ilgtspējai un šo uzņēmumu darbinieki ir sociāli neaizsargāti. Kā vienu no iespējamiem risinājumiem viņš minēja iespēju ieviest vispārējo obligāto sociālo iemaksu par nodarbināto personu, kura būtu piesaistīta minimālajai algai, tātad pašlaik sociālā iemaksa varētu būt 122 eiro.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš nosauca par mītu to, ka mikrouzņēmumos strādājošajiem ir krietni vājākas sociālās garantijas. Kā piemēru viņš minēja to, ka mikrouzņēmumi par vienu darbinieku maksā 40 eiro, bet uzņēmums, kas darbojas "parastajā" nodokļu režīmā, bet atbilst mikrouzņēmumu kritērijiem, - 64 eiro.

Savukārt komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V) uzsvēra, ka, pārskatot mikrouzņēmumu nodokļa likmi, ir būtiski nodrošināt, lai to darbiniekiem būtu vismaz sociālo garantiju minimums. Viņš arī informēja par sarunām, kas līdz šim notikušas dažādu frakciju pārstāvju starpā. Esot iespējami vairāki risinājumi un darbības virzieni, vērtējot šo likumprojektu, proti, saglabāt 9% mikrouzņēmuma nodokļa likmi, virzīties uz minimālo sociālo iemaksu par katru strādājošo jebkurā nodokļa režīmā, kā arī izvērtēt jomas, kurās mikrouzņēmumi varētu darboties.

Kā ziņots, komisija šodien pirms pirmā lasījuma vērtēja likumprojektu, kas paredz piemērot mikrouzņēmuma nodokļa likmi 9% apmērā uzņēmuma pirmajos trīs darbības gados.

Ekonomikas ministrija jau iepriekš skaidroja: "Saglabājot likmi 9% apmērā visiem šī nodokļa maksātājiem to pirmajos trīs darbības gados, tiktu nodrošināts draudzīgs nodokļu maksāšanas režīms uzņēmējdarbības sācējiem, īpaši ņemot vērā to, ka no 2016.gada 1.janvāra tiek likvidēts fiksētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas radītu nepieciešamos priekšnosacījumus jauno uzņēmēju attīstībai."

Savukārt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 7000 eiro, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, likumprojektā paredzēts noteikt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 12% apmērā.

Jau ziņots, ka 2015.gadā nodokļa likme mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuru apgrozījums pārsniedz 7000 eiro, noteikta 11% apmērā līdzšinējo 9% vietā.

Saeima jau 2013.gada novembrī grozīja mikrouzņēmumu nodokļa likumu, paredzot pakāpeniski palielināt mikrouzņēmumu nodokli, sākot no 2015.gada, kamēr 2017.gadā tas sasniegs 15%. Likums paredz, ka mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro ir 9%, bet mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 eiro līdz 100 000 eiro 2015.gadā - 11%, 2016.gadā - 13% un no 2017.gada - 15%.

 

Autors: Alina Lastovska, LETA

Foto: lvportals.lv