"Swedbank" paredz Latvijas kreditēšanas tirgus atlabšanu

Zviedrijas banka "Swedbank" prognozē, ka Latvijas kreditēšanas tirgus pievienosies Igaunijā un Lietuvā novērotajai atlabšanai, ņemot vērā uzņēmumu kredītu pieprasījuma pieaugumu.

"Šķiet, ka Latvijā uzņēmumi seko patērētājiem, kuri pakāpeniski atgriežas [kreditēšanas] tirgū," norāda "Swedbank" Baltijas struktūrvienības vadītājs Prīts Perenss. "Igaunijas kreditēšanas tirgus bijis dzīvīgs, un, lai arī tā izaugsme Lietuvā palēninājusies pēc valsts pievienošanās eirozonai janvārī, tam atkal vajadzētu pieaugt pavasarī."

Baltijas reģions vairāku gadu garumā piedzīvoja kreditēšanas tirgus lejupslīdi un 2008. un 2009.gadā saskārās ar pasaules dziļāko recesiju pēc nekustamo īpašumu tirgus burbuļa pārsprāgšanas, ko izraisīja globālā finanšu krīze.

Aizdevumu izsniegšanas atlabšana varētu atjaunot bažas par pārmērīgu aizņemšanos Baltijas reģionā, kas pērn nodrošināja gandrīz 20% no "Swedbank" pamatdarbības peļņas, vēsta "Bloomberg".

"Swedbank" kopējais aizdevumu izsniegšanas apjoms Baltijas valstīs pērn pieauga par 5,9% un sasniedza 126 miljardus kronu (13,4 miljardus eiro), kas seko 3,5% izaugsmei 2013.gadā un 3,4% kritumam 2012.gadā.

Latvijā bankas kredītu portfelis pagājušajā gadā saruka par 6%, jo parādu nomaksa apsteidza jaunu aizdevumu izsniegšanu. Tikmēr aizdevumu izsniegšanas apjoms Igaunijā pieauga par 1,5% un par 2% Lietuvā.

Šo atveseļošanās tempu gan varētu palēnināt Krievijas un Ukrainas konflikta radītā negatīvā ietekme.

Janvārī "Swedbank" samazināja Baltijas reģiona ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, norādot uz vājāku ārējo ekonomikas vidi un tās negatīvo ietekmi uz eksportu un biznesa sektora investīcijām.

Banka prognozē, ka Igaunijas ekonomika šogad pieaugs par 2%, bet Latvija un Lietuva piedzīvos izaugsmi attiecīgi 1,9% un 2,3% apmērā.

Krievijas noteiktie ierobežojumi pārtikas produktu importam negatīvi ietekmējuši Baltijas valstu lauksaimniecības nozari ar krietni zemākām piena un gaļas produktu cenām, norāda Perenss. Lai arī kopējā ietekme uz reģionu bijusi salīdzinoši vāja, krīze varētu arī skart kokapstrādes nozari Baltijas valstīs, saka Perenss.

"Ietekme varētu tikt novērota nozarēs, kur rubļa vērtības kritums negatīvi ietekmēs konkurenci ar lētākiem izejmateriāliem no Krievijas vai lētākām Krievijas produktu cenām, jo sevišķi kokapstrādes nozarē," uzskata Perenss. "Dzirdamas runas, ka Krievijas lētie kokmateriāli meklē tirgu. Šeit varētu rasties nākamās problēmas."

Tāpat Perenss brīdina Baltijas valstu valdības, ka Eiropas Centrālās bankas aktīvu pirkšanas programma varētu radīt "aizņemšanās lamatas", no kurām tām vajadzētu izvairīties.

 

Autors: LETA, Bloomberg

Foto: Shutterstock