SVF: Latvijas ekonomikas pieauguma temps šogad turpinās noplakt

Autore: Inga Prūse

 

 

Kopš krīzes sākums Latvija ir panākusi ievērojamu progresu ekonomikā, tostarp maksājumu konta deficīts ir samazinājies līdz ilgtspējīgiem līmeņiem un bezdarbs turpina sarukt, taču pēdējā laikā tautsaimniecības izaugsmes temps ir būtiski noplacis, pasliktinoties ārējai videi, vājām investīcijām un nerimstoši sarūkošajai banku kreditēšanai, savā jaunākajā ziņojumā par Latviju secina Starptautiskais valūtas fonds (SVF). 

„Latvijas spēcīgā atveseļošanās nesen apsīka, saskaroties ar lēnu izaugsmi eiro zonā un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Krievijā augošās ģeopolitiskās spriedzes dēļ,” pauž SVF eksperti.

 

Šeit vietā atgādināt, ka pagājušajā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums noplaka līdz 2,4% pretstatā 4,2% izaugsmei 2013.gadā, kas atspoguļo vājo pieprasījumu un tērauda ražotāja „Liepājas metalurgs” ilgstošo slēgšanu. Pēc SVF prognozes, šogad Latvijas IKP kāpums saruks vēl nedaudz un būs 2,3%.

 

„Vāja ekonomikas izaugsme turpināsies 2015.gadā saistībā ar joprojām vājo attīstību tirdzniecības partnervalstīs, jo īpaši Krievijā. Ģeopolitiskās spriedzes eskalācija vai ieilgusi zema izaugsme eiro zonā rada papildu negatīvus riskus. Vidēja termiņa perspektīvā būs nepieciešams straujš ražīguma pieaugums, lai ienākumi uz vienu Latvijas iedzīvotāju sasniegtu konverģenci ar eiro zonas pamatlīmeņiem,” norāda SVF.

 

Pēc fonda ekspertu paustā, banku kreditēšanas samazinājums, visticamāk, ierobežos investīciju turpināšanos, tomēr uzteicams ir fakts, ka pēdējā laikā Latvijā ir pieliktas pūles mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas jomā un īstenotas maksātnespējas procedūras.

 

Lai gan ģeopolitiskā spriedze, šķiet, nav būtiski ietekmējusi nerezidentu noguldījumu ieplūšanu, nepieciešams, lai šie noguldījumi tiktu vērīgi uzraudzīti un regulēti.

 

Turklāt vairākās jomās – izglītībā, infrastruktūrā, darba tirgos un tieslietu sistēmā – ir vajadzīgas strukturālās reformas, lai Latvija saglabātu savu konkurētspēju Eiropas Savienības vienotās valūtas zonā, secina SVF.

 

2015.gadā vājā ārējā vide, sevišķi krasais ekonomikas apsīkums Krievijā, turpinās ietekmēt Latvijas eksportu un investīcijas. Sagaidāms, ka šos faktorus mīkstinās, taču ne pilnībā novērsīs, lielāki iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi zemāku naftas cenu un reālo darba algu pieauguma dēļ, „Liepājas metalurga” darbības atsākšanās un Eiropas Centrālās bankas īstenotie monetārie pasākumi ekonomikas pieauguma veicināšanai, rezumē SVF.