"Swedbank": uzņēmumu kreditēšana pieauga par 22%, šogad vairāki priekšnosacījumi turpmākam pieaugumam
Banku sektors, arī Swedbank, mērķtiecīgi turpina īstenot aktivitātes, lai sekmētu aktīvāku uzņēmumu kreditēšanas procesu Latvijā. Tā rezultātā 2015.gadā Swedbank jaunā finansējuma apjoms uzņēmumiem sasniedza 526 miljonus eiro, kas ir par 22% jeb 94 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, turklāt pieaugums ir vērojams visos segmentos - gan lielo, gan vidējo, gan mazo uzņēmumu vidū. Tomēr ir virkne citu izaicinājumu - piemēram, kredītiem kvalificējamo kompāniju skaits joprojām ir ierobežots dažādu iemeslu dēļ (ēnu ekonomika, uzņēmumu finanšu dati u.c.).
Top 3 nozares pēc no jauna piešķirtā finansējuma 2015.gadā ir lauksaimniecība un mežsaimniecība (98 miljoni eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumi (73 miljoni eiro) un transports (65 miljoni eiro). Lauksaimniecības aktivitāti veicināja struktūrfondu pieejamība. Lauksaimniecības nozarē 2015.gads bijis ļoti veiksmīgs graudkopībai, tāpēc arī šogad prognozējam aktivitātes pieaugumu kreditēšanas pusē. Pateicoties Lauku atbalsta dienesta administrētajām atbalsta programmām, šī lauksaimniecības pamatnozare 2016.gadā nesīs investīcijas zemes platībām un tehnikai.
Uzņēmumu pieprasījuma aktivitāte pērn palielinājās, auga arī kredītu pieejamība. Jāatzīmē, ka turpina augt apjomi, bet nav vērojams straujš uzņēmumu skaita pieaugums, kas piesaista jauno finansējumu. Tas var būt saistīts ar to, ka jaunos kredītus aktīvi ņem jau bankas nofinansētie klienti. Savukārt daļa uzņēmumu joprojām nogaida ar jaunu saistību aizņemšanos vai arī to finanšu rādītāji neatbilst kreditēšanas kritērijiem.
Analizējot vispārējo situāciju Latvijā un te strādājošos uzņēmumus, redzams, ka kopējais uzņēmumu skaits uz doto brīdi ir 221 019, no tiem tikai 101 163 ir iesnieguši finanšu pārskatus, savukārt no tiem, kas iesnieguši, tikai 54% ir tādi uzņēmumi, kuru apgrozījumus vismaz ir 12 000 gadā. Savukārt no tiem tikai pusei ir pozitīvs pašu kapitāls, tas nozīmē, ka Latvijā kopumā par kredītspējīgiem var uzskatīt 25 000 uzņēmumus.
Lai sekmētu uzņēmumu skaita straujāku pieaugumu, kas pamatoti vēršas pēc jaunā finansējuma, svarīgi veicināt labvēlīgu un caurspīdīgu ekonomikas vidi.
Labvēlīgi faktori aktivitātes palielināšanai
Saskatāmi vairāki priekšnoteikumi, lai uzņēmumi turpinātu izaugsmi un banku sektors varētu tos kreditēt vēl aktīvāk. Līdzās ES fondu pieejamībai projektu līdzfinansēšanā noteikti būtu jāatzīmē arī zemās bāzes procentu likmes un banku starpā pastāvošā augstā konkurence par kredītspējīgiem klientiem. Vienkāršiem vārdiem sakot – tik lēts un pieejams finansējums vēl nav bijis.
“Šogad esam gatavi atvēlēt kreditēšanai 1 miljardu eiro, bet gala apjoms ir atkarīgs no pieprasījuma un uzņēmumu maksātspējas. Šogad īpašu uzmanību veltīsim mazo uzņēmumu kreditēšanai. Pērn jau padarījām elastīgākus līzinga nosacījumus, kas rezultējās 36% pieaugumā, savukārt mikrokredīta apjomi palielinājās par 146%. Šogad turpināsim vienkāršot kredītlēmumu pieņemšanu, piedāvāsim iepriekš aprēķinātus kredītlimitus un turpināsim digitālo rīku attīstību,” saka Reinis Rubenis, Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs.
Pozitīvi ir vērtējams fakts, ka 2015.gadā dati par kavētajiem kredītmaksājumiem ir labāki nekā iepriekš - proti, 2015.gadā no izsniegtajiem kredītiem kredītmaksājumu vairāk par 90 dienām kavē 2,5 % uzņēmumu, savukārt iepriekš 2014.gadā tie bija 3,7%, 2013.gadā - 5,3%. Ja skatās datus par 2015.gadu, konkrēti uzsverot kredītmaksājumu kavētāju īpatsvaru, kas kavē vairāk par 30 dienām, tad tas bija 2,9 %, kas salīdzinot ar 2014.gada rādītāju 4,5% un 2013.gada rādītāju 6,8% ir ievērojami labāks. Uzņēmumi ir kļuvuši apzinīgāki saistību izpildē, tādējādi veicinot ciešāku un efektīvāku sadarbību ar banku.
Investīcijas – piesardzīgas
Swedbank apkopotā informācija par būtiskākajām finanšu iezīmēm uzņēmumu kreditēšanā liecina, ka kopējo investīciju apmērs, vērtējot tos procentos no IKP laika posmā no 2004. līdz 2014.gadam, ir bijis svārstīgs, bet ar tendenci samazināties. Kopumā Baltijas valstīs tieši uzņēmumu investīcijas salīdzinājumā ar mājsaimniecību un valdības investīcijām ir ievērojami lielākas, kas norāda uz uzņēmēju lielo lomu IKP izaugsmes nodrošināšanā. Vienlaikus jānorāda, ka Latvijā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir vieni no zemākajiem Eiropā.
Latvijā 2013.gadā kopējais investoru ieguldījumu apjoms pētniecībā un attīstībā procents no IKP ir bijis viszemākais Baltijas valstīs un procentuāli no tā vislielākās ir bijušas tieši ārvalstu investoru investīcijas, pārsniedzot ne tikai privāto bezpeļņas organizāciju un augstāko izglītības iestāžu, bet arī valdības un uzņēmumu investīciju kopējo apjomu valstī. Ja atsevišķi vērtē tieši uzņēmumu lomu investīciju apjomu pētniecībā un attīstības veicināšanā, tad Latvija salīdzinājumā ar Somiju un Zviedriju, kurām uzņēmumu kopējās investīcijas ir 2% no IKP, Latvijā sasniedz tikai 0,1% no IKP. Tāpat Latvija šajā rādītājā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas.
Vienlaikus jānorāda, ka Latvijas Bankas kreditēšanas apsekojuma un Centrālās statistikas pārvaldes dati norāda, ka kopumā Latvijā pieprasījums pēc investīciju kredītiem pērn ir kāpis, tomēr investīciju izaugsme pēdējos divos gados ir bez būtiskas attīstības. Kopējās tendences liecina, ka pērn kredītu pieprasījums ieguldījumiem pamatlīdzekļos ir pieaudzis, bet investīciju izaugsme vēl bijusi samērā piesardzīga.
Autors: Vineta Savicka
Foto: compeuro.lv