Samazina šī gada tautsaimniecības izaugsmes prognozes
Latvijas Banka samazinājusi Latvijas tautsaimniecības izaugsmes prognozi līdz 2%. Savukārt nākamgad ekonomika varētu augt par 3%.
Iepriekš centrālā banka šī gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozes samazināja martā, kad IKP kāpuma prognoze tika samazināta no 2,7% uz 2,3%.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šodien preses konferencē sacīja, ka diemžēl vēlreiz jāsamazina izaugsmes prognozes. Ņemot vērā jaunākos makroekonomikas datus, Latvijas Bankas speciālisti vērtē, ka Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps šogad būs 2%. Savukārt 2017.gadā IKP varētu augt nedaudz straujāk - par 3%. Šādas prognozes tiek paustas, jo ārējais pieprasījums varētu augt straujāk nekā līdz šim, kā arī sagaidāma augstāka investīciju aktivitāte iekšzemē saistībā ar Eiropas fondu naudas ieplūšanu.
Latvijas Bankas aktualizētās ekonomikas attīstības prognozes ir pesimistiskākas nekā Finanšu ministrijas jaunākās aplēses par Latvijas ekonomikas izaugsmi. Ministrijas eksperti domā, ka Latvijas ekonomika šogad augs par 2,5%, bet nākamgad - par 3,5%.
Rimšēvičs vērtēja, ka Latvijas makroekonomiskie dati pēdējā laikā bijuši vāji. Pēc IKP sarukuma pērn ceturtajā ceturksnī arī šogad pirmā ceturkšņa dati bija izteikti vāji - pieaugums bija vien par simbolisku procenta desmitdaļu.
Latvijas Bankas prezidents atzina, ka 2016.gads iezīmēsies kā lēnākas izaugsmes gads. Izaugsmes tempu kritumu nosaka vairāki apstākļi - gan joprojām sarežģītā situācija ārējos tirgos, kas gan pakāpeniski uzrāda uzlabošanās pazīmes, gan arī pārrāvums investīciju projektu realizācijā, kas saistīts ar Eiropas fondu finansējumu, un sekojošais būvniecības apjomu kritums. Arī mazumtirdzniecības pēdējā laika veikums atpaliek no mājsaimniecību atalgojuma kāpuma, kas norāda uz mājsaimniecību tieksmi krāt.
Pēdējo ceturkšņu vājie makroekonomiskie dati un Eiropas Savienības fondu projektu sākšanas kavēšanās liecina, ka šogad ekonomikas izaugsme būs lēnāka nekā iepriekš. Tas pagarina zemas izaugsmes periodu - jau kopš 2014.gada Latvijas IKP izaugsme ir zem 3%.
Pagājušajā gadā Latvijas IKP palielinājās par 2,7%.
Rimšēvičs secināja, ka tuvojas beigām laiks, kad straujāku attīstības tempu Latvijā ļāva uzturēt dažādie darbaspēka izmaksu līmeņi. Tālākai ekonomikas izaugsmei būs nepieciešami produktivitātes uzlabojumi. Nepieciešamas augstākas kvalitātes investīcijas kapitālā. Vienlaikus, ņemot vērā demogrāfisko situāciju, liela nozīme vidējā un ilgtermiņā būs tam, kā Latvija rīkosies ar cilvēkkapitālu. Šī iemesla dēļ Latvijas Banka pēdējā laikā aktīvi iesaistījusies diskusijās, kas skar veselības aprūpes un izglītības jomas, skaidroja Latvijas Bankas prezidents.
Preses konferencē Rimšēvičs pievērsās arī eirozonas tautsaimniecībai. Eirozonas reālais IKP pirmajā ceturksnī auga par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kas bija labāks rezultāts par prognozēto. Tā rezultātā pirmajā ceturksnī IKP bija par 1,6% augstāks nekā pirms gada, un tā līmenis pārsniedzis pirmskrīzes līmeni.
Izaugsmi eirozonā joprojām veicināja privātā patēriņa pieaugums, ko balstīja Eirosistēmas stimulējošā monetārā politika, uzlabojumi darba tirgus rādītājos, kā arī joprojām salīdzinoši zemā naftas cena. Izaugsmi mazināja ārējā pieprasījuma vājināšanās, ko noteica ģeopolitiskā situācija. Lai arī Eirosistēma īsteno aktīvu un stimulējošu monetāro politiku, saprātīgas fiskālās politikas un strukturālo reformu īstenošana turpina būt nozīmīgi faktori ilgtspējīgas izaugsmes veidošanā.
Jaunākās Eiropas Centrālās bankas ekspertu prognozes liecina, ka šogad eirozonas IKP augs par 1,6%, bet 2017.gadā un 2018.gadā gaidāms IKP kāpums par 1,7%. Izaugsmes kāpumu eirozonā veicinās stimulējošā Eirosistēmas monetārā politika. Gaidāms, ka pasaules ekonomiskā izaugsme paātrināsies un arī eksporta izaugsme varētu atkopties.
Tikmēr Finanšu ministrija (FM) samazinājusi šī gada Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes par 0,5 procentpunktiem.
Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika šogad augs par 2,5%.
Ekonomikas izaugsme šogad būs nedaudz lēnāka nekā 2015.gadā, kad IKP palielinājās par 2,7%.
Savukārt 2017.gadā izaugsme paātrināsies līdz 3,5%. FM analītiķi lēš, ka 2017.gadā ekonomikas izaugsme jau kļūs būtiski straujāka, un salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm IKP pieauguma prognoze nākamajam gadam paaugstināta par 0,2 procentpunktiem.
FM aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2016.-2019.gadam, sākot 2017.gada valsts budžeta projekta un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanu.
FM atzīmē, ka, sagatavojot makroekonomisko rādītāju prognozes, tā par pamatu izmanto sezonāli neizlīdzinātos nacionālo kontu datus, kas atbilst starptautiskajai praksei attiecībā uz budžeta sagatavošanu.
FM paziņojumā medijiem skaidro, ka, situācijai ārējos tirgos uzlabojoties ne tik spēcīgi, kā gaidīts iepriekš, un palēninoties investīciju aktivitātei, ekonomikas izaugsme šā gada sākumā nedaudz mazinājusies. Galvenais izaugsmes nodrošinātājs šogad joprojām būs privātais patēriņš, kuru turpinās veicināt stabilais algu pieaugums un nodarbinātības palielināšanās.
Tomēr jau gada otrajā pusē līdz ar straujāku Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi gaidāma investīciju aktivitātes atjaunošanās un arī ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās vairākās Latvijai nozīmīgās ārējās tirdzniecības partnervalstīs. Tas ļaus nodrošināt sabalansētāku ekonomikas izaugsmi un straujākus IKP pieauguma tempus 2017.gadā, domā FM analītiķi.
Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.gada budžetam, FM izvērtēja iekšējās un ārējās vides riskus, kuriem īstenojoties, ekonomikas izaugsme var izrādīties straujāka vai lēnāka, nekā paredz pamata prognoze. Pozitīvie riski ir saistīti ar straujāku kreditēšanas pieaugumu Latvijā, kā arī straujāku investīciju attīstību, balstoties uz pašu resursiem. Pozitīvie riski ietver arī ģeopolitiskās situācijas uzlabošanos un straujāku nekā prognozēts izaugsmi Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs.
Negatīvie riski, savukārt, joprojām ir saistīti ar ģeopolitiskās situācijas iespējamu pasliktināšanos un zemu globālās ekonomikas izaugsmi, kā arī ar riskiem Lielbritānijas gaidāmā ES referenduma sakarā. No iekšējiem faktoriem Latvijas attīstību negatīvi var ietekmēt ilgstoši zemais investīciju līmenis, kā arī produktivitātes pieaugumam neatbilstošs darba samaksas kāpums.