Ekonomikas izaugsme turpina nodrošināt bezdarba samazināšanos

Līdz ar pagājušajā gadā uzrādīto stabilo ekonomikas izaugsmi turpina uzlaboties arī situācija darba tirgū, tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaitam 2013.gadā palielinoties par 2,1% un darba meklētāju īpatsvaram sarūkot līdz 11,9%. Tas ir zemākais līmenis kopš 2008.gada.

Līdzās nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugumam pagājušajā gadā bija vērojama arī ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas tāpat atspoguļo darba tirgus situācijas uzlabošanos, kad, pieaugot izredzēm atrast darbu un palielinoties piedāvātajai samaksai, darba meklējumus atsāk cilvēki, kas iepriekš no tiem bija atteikušies. Vienlaikus šis iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums arī nedaudz bremzējis bezdarba līmeņa samazināšanos.

Jaunu darba vietu veidošanos un strādājošo skaita pieaugumu pagājušajā gadā nodrošinājis galvenokārt privātais sektors, kamēr sabiedriskajā sektorā strādājošo skaits palielinājies tikai niecīgi. No atsevišķām nozarēm, kā liecina statistika par aizņemtajām darba vietām, lielākās jaunu darba vietu radītājas ir bijušas būvniecība, apstrādes rūpniecība, veselība un sociālā aprūpe, kamēr finanšu pakalpojumu nozarē kā vienīgajā darba vietu skaits 2013.gadā ir samazinājies. Procentuāli straujākais strādājošo skaita pieaugums tāpat bijis būvniecībā, kā arī tādās sfērās kā māksla, ūdens apgāde un atkritumu apsaimniekošana.

Lai gan 2013.gads kopumā darba tirgum bijis salīdzinoši pozitīvs, nodarbināto iedzīvotāju skaita pieaugums gada griezumā pēdējos ceturkšņos kļuvis jūtami lēnāks, ceturtajā ceturksnī noslīdot līdz 0,8%, kamēr gada sākumā strādājošo skaits auga pat par 3,8%. Lēnākus pieauguma tempus gada beigās ietekmējusi nelielā izaugsmes sabremzēšanās un bezdarbnieku skaita pieaugums Kurzemes reģionā, darbu zaudējot lielākā metālapstrādes uzņēmuma "Liepājas Metalurgs" strādniekiem, un arī 2014.gadā nodarbinātības pieaugums vairs nebūs tik straujš kā pagājušajā gadā.

Tāpat, lai arī bezdarba rādītājs ceturtajā ceturksnī ir noslīdējis līdz 11,3% - zemākajam līmenim kopš 2008. gada ceturtā ceturkšņa. To tieši šajā ceturksnī lielā mērā ir nodrošinājis iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes kritums, un formālā bezdarba samazināšanās neizslēdz problēmu pastāvēšanu darba tirgū, tajā skaitā joprojām salīdzinoši augsto bezdarba līmeni jauniešu un it īpaši pirmspensijas vecuma iedzīvotāju vidū, kā arī pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstību, kad darba devējiem par piedāvāto atalgojumu rodas grūtības atrast atbilstoši kvalificētus speciālistus. Nedaudz ilgākā termiņā problēmas savukārt var radīt negatīvā iedzīvotāju skaita dinamika un sagaidāmais darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita kritums, līdz ar to ekonomikas izaugsmei nākamajos gados būs jārēķinās pārsvarā tikai ar produktivitātes kāpumu, nevis strādājošo skaita pieaugumu.

 

Autors: Ieva Pužule

Foto: ntz.lv