Dažādu preču zīmolu viltojumi katru gadu Latvijas tautsaimniecībai rada vairāk nekā 141 miljona eiro zaudējumus, preses konferencē pavēstīja Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis.
Ierēdnis norādīja, ka, neskaitot finansiālos zaudējumus, tiek zaudētas arī aptuveni 2500 darba vietas.
Laganovskis uzsvēra, ka viltojumi paliek arvien dažādāki - ja agrāk pārsvarā tika viltoti dažāda veida apģērbi, tad pēdējā laikā arvien biežāk tiek viltotas elektropreces, medikamenti, mašīnu rezerves daļas un citas lietas.
Ierēdnis norādīja, ka, neskaitot finansiālos zaudējumus, tiek zaudētas arī aptuveni 2500 darba vietas.
Laganovskis uzsvēra, ka viltojumi paliek arvien dažādāki - ja agrāk pārsvarā tika viltoti dažāda veida apģērbi, tad pēdējā laikā arvien biežāk tiek viltotas elektropreces, medikamenti, mašīnu rezerves daļas un citas lietas.
Vislielākos zaudējumus Latvijai nes tieši apģērbu un apavu viltotā rūpniecība, kas katru gadu Latvijai nes aptuveni 70 miljons eiro zaudējumus un aptuveni 1600 darba vietu zudumu. Otrajā vietā viltojumu radīto zaudējumu ziņā ir parfimērija, kas katru gadu nes aptuveni 6 miljonu eiro zaudējumus un aptuveni 600 darba vietu zudumu.
Savukārt "Pētersona patents" valdes loceklis un direktors Gatis Meržvinskis uzsvēra, ka pašreizējā tiesību sistēma ir veiksmīgi sakārtota, lai atbalstītu intelektuālā īpašuma īpašniekus, taču ir spēki, galvenokārt lielās tranzītkompānijas, kuras vēlas panākt situāciju, lai intelektuālā pārkāpuma lietas tiktu skatītas civilprocesā, līdzšinējā administratīvā procesa vietā. Tādējādi ļoti palēninātos lietu izskatīšanas laiks un tiktu ierobežotas intelektuālā īpašuma īpašnieku tiesības.
Šī gada pirmajos deviņos mēnešos ir aizturētas vairāk nekā 54 000 vienības ar viltotām precēm un šādas aizturēšanas notiek katru dienu, norādīja Muitas pārvaldes Riska vadības daļas Ierobežojumu un aizliegumu uzraudzības nodaļas vecākais muitas eksperts Egīls Misītis. Viņš uzsvēra, ka patlaban Latvijā ir aktīvi vairāk nekā 1100 preču zīmju tiesību īpašnieki, kuri ir pieteikuši savas preces aizsardzībai. Visā Eiropas Savienībā kopumā ir vairāk nekā 30 000 šādi preču zīmju tiesību īpašnieki.
Ņemot vērā lielo preču zīmju un individuālo preču skaitu, muitas dienestu darbinieki tiek regulāri apmācīti, lai varētu atšķirt dažādās preču zīmes, teica Misītis. Viņš īpaši izcēla veiksmīgo sadarbību starp visiem iesaistītajiem dienestiem - Valsts policiju, preču tiesību īpašniekiem un citām organizācijām.
Savukārt zvērinātu advokāta biroja "Vilgerts" vecākā partnere Ineta Krodere sanākušajiem uzsvēra, ka Tieslietu ministrijai būtu jādomā par specifisku apmācību šajā jomā, īpaši pievēršot uzmanību tiesnešu apmācībai šādu strīdu izskatīšanā. Viņa teica, ka Latvijas tiesu sistēmas praksē ir bijušas situācijas, kad administratīvā pārkāpuma lietā process tiek izbeigts un viltotā produkcija tiek atgriezta pie sākotnēja īpašnieka, pat neapstrīdot, ka prece ir viltota.