"Swedbank" ekonomikas apskats: Latvijā lēnāka, bet joprojām solīda izaugsme
Ratus labo ziemā, ragavas - vasarā. Nesenie notikumi pasaulē un Krievijā ir apliecinājums tam, ka nedrīkst atslābt arī labas izaugsmes laikā, proti, jābūt gataviem arī nepatīkamiem pavērsieniem. Krievijas-Ukrainas konflikts mazinās Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad un nākamgad, lai gan kopumā tā joprojām būs diezgan laba. Īstermiņā negatīvais iespaids galvenokārt ir koncentrēts atsevišķās nozarēs un uzņēmumos. Tomēr šie notikumi uzskatāmi atsedz Latvijas ilgtermiņa vājas vietas, par kurām daudz runāts, bet maz darīts - tai skaitā, energodrošība.
Tā secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā, ko šodien prezentēja Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Lēnāks ārējā pieprasījuma kāpums: kritumu Krievijā kompensē izaugsme Eiropā
Izaugsme eirozonā, šķiet, nostiprinās un pēc 0.3% krituma pērn, šogad un nākamgad eirozonas ekonomika augs attiecīgi par 1.3% un 1.9%. Tomēr pēdējie notikumi Krievijā likuši pārskatīt ekonomiskās prognozes. Savā bāzes scenārijā Swedbank ekonomisti pieņem, ka Krievijas-Ukrainas konflikts turpmāk neeskalējas un situācija pakāpeniski stabilizējas, sankcijas no Rietumu puses ir ierobežotas un mērenas. Kā atbildes reakcija no Krievijas varētu būt nelielu un īslaicīgu tirdzniecības barjeru ieviešana.
Šādā scenārijā prognozējams, ka Krievijas ekonomika šogad ieslīgs īsā recesijā un kopumā augs vien par 0.8% šogad un nākamgad (šī gada janvāra prognoze bija attiecīgi 2% un 2.3%). Rubļa vērtība turpinās mazināties, lai arī ne tik strauji kā gada sākumā. Krievijas ekonomika ir strukturāli un institucionāli vāja, lai ģenerētu noturīgi strauju izaugsmi un ienākumu kāpumu, turklāt kapitāla aizplūde un augstākas procentu likmes dēļ Krievijas-Ukrainas konflikta vēl vairāk slāpēs investīcijas un tādējādi arī izaugsmes potenciālu. Mājsaimniecību patēriņš, kas līdz šim bija Krievijas izaugsmes galvenais vilcējs, pamazām zaudē jaudu - bezdarbs jau sasniedzis zemāko punktu, nodarbinātība vairs neaug un ienākumu kāpums kļūst rāmāks. Eksporta izaugsmi mazina tendence naftas cenām pasaulē lēnām kristies. Tomēr centrālās bankas un valsts rezervju līmenis Krievijā ir augsts, kas mazina dziļas ekonomiskas krīzes riskus un ļauj kādu laiku "izsēdēt" arī bez izaugsmes.
Swedbank ekonomisti samazina izaugsmes prognozes Igaunijai uz 1.8% šogad un 3% nākamgad (janvāra prognoze attiecīgi 3% un 3.7%). Igaunijas ekonomika šogad augs vislēnāk no Baltijas valstīm - gan Krievijas un Somijas ekonomisko problēmu, gan sakarsušā darba tirgus iespaidā. Lietuvai šogad prognozējama 3.3% izaugsme un nākamgad 4% (iepriekš 3.7% un 4.2%).
Latvijas ekonomika augs par 3% šogad un 3.5% nākamgad
Swedbank ekonomisti samazina Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes tuvākajiem pāris gadiem, galvenokārt dēļ izmaiņām ārējā vidē, bet arī dēļ vājākas nekā gaidīts izaugsmes pērnā gada beigās, jo īpaši investīcijās. Prognozējams, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad augs par 3% un nākamgad par 3.5% (janvārī attiecīgi 4.8% un 4.5%). Lai arī lēnāka, tā vēl arvien būs solīda, turklāt arī plaša izaugsme.
Vājāks ārējais pieprasījums slāpēs eksporta izaugsmi, tomēr gaidāms, ka eksporta kritumu uz Krieviju šogad kompensēs eksporta kāpums uz citām valstīm un Latvijas eksporta apjomi turpinās lēni kāpt. Jāsaka gan, ka negatīvais iespaids ir diezgan koncentrēts. Vairāk varētu ciest atsevišķas apstrādes rūpniecības nozares un uzņēmumi (piemēram, pārtikas pārstāde un alkohola ražošana) un transporta sektors (proti, tranzīta plūsmas). Kravu pārvadājumos negatīva ietekme ir arī dēļ Krievijas ilgtermiņa mērķa pārorientēt plūsmas uz savām ostām (tai skaitā, uz Ustjlugu). Tomēr nākamgad eksporta kāpums atkal pieņemsies spēkā, paātrinoties izaugsmei Eiropā un pasaulē, un stabilizējoties situācijai Krievijā.
Augstāka nenoteiktība var likt uzņēmējiem atlikt investīcijas (galvenokārt tiem, kas eksportē uz Krieviju un NVS valstīm), kā arī piebremzēt ārvalstu finanšu investīciju ieplūdi. Gada sākums izskatās diezgan cerīgs investīciju aktivitātē, bet kāpums varētu noplakt gada otrajā pusē. Gadā kopumā paredzams vien neliels investīciju kāpums, kas pieņemsies spēkā 2015.gadā noskaņojumam uzlabojoties.
Nodarbinātība un algas augs, bet ne tik strauji kā iepriekš domāts
Galvenais izaugsmes virzītājs arī šogad būs mājsaimniecību patēriņš. Lai arī lēnāks eksporta un investīciju kāpums nozīmēs gausāku uzlabojumu darba tirgū, gausa darba vietu radīšana turpināsies. Darba meklētāju īpatsvars samazināsies lēnām, bet jau nākamgad var noslīdēt zem 10% atzīmes. Galvenā izmaiņa salīdzinājumā ar janvārī publicēto prognozi ir tā, ka darba tirgus "uzsildīsies" lēnāk. Proti, augstāka nenoteiktība un lēnāks bezdarba kritums nozīmē arī gausāku algu kāpumu. Tas jo īpaši attiecas uz 2015.gadu, jo šogad liela daļa uzņēmumu, visticamāk, algas jau ir pārskatījuši (un arī minimālā alga tika paaugstināta gada sākumā). Gaidāms, ka vidējā bruto mēnešalga alga pieaugs nedaudz vairāk par 5% šogad un līdzīgi arī nākamgad.
Valdība atlika elektroenerģijas tirgus liberalizāciju mājsaimniecībām un pašreizējie regulētie tarifi, kas ir zem pašizmaksas, joprojām būs spēkā līdz gada beigām. Līdz ar to vidējais patēriņa cenu kāpums šogad būs mazāks (ap 1.5%), bet nākamgad tas kļūs spējāks, ap 3.2%.
Valsts budžets var izturēt lēnāku izaugsmi, bet jādomā par ilgtermiņu
Ņemot vērā, ka 2014.gada valsts budžets bija saplānots diezgan konservatīvi, tas var izturēt lēnāku izaugsmi. Nodokļu ieņēmumi turpina augt un šī gada pirmajā ceturksnī bija aptuveni plānotājā līmenī. Iespējams, ka šogad tomēr nebūs jāuztraucas par izdevumu samazināšanu un/vai nodokļu celšanu. Bet kas būs pēc gada, diviem, trim?
"Nesenie notikumi Krievijā ir kārtējais apliecinājums tam, ka labas izaugsmes laikā nedrīkst aizmirst par ilgtermiņa mērķiem un prioritātēm. Šobrīd ir laba iespēja vēlreiz apzināties Latvijas vājās vietas un strādāt pie tā, lai šādus riskus mazinātu. Energoneatkarība, konkurētspēja, izglītība un inovācijas, ienākumu nevienlīdzības mazināšana - tas nav nekas jauns, bet diemžēl darīts šajās jomās pēdējo pāris gadu laikā ir ļoti maz." uzsver Mārtiņš Kazāks.
Arvien spēcīgāks kļūst spiediens valstij tērēt vairāk - tai skaitā indeksēt pensijas un paaugstināt algas sabiedriskajā sektorā nodarbinātajiem, nepieciešamība pildīt NATO saistības. Kā to finansēt? Tai pat laikā izaugsme, šķiet, būs lēnāka nekā prognozēts, un līdz ar to nodokļu ieņēmumi augs gausāk. Samazinot darbaspēka nodokļus un nepaaugstinot citus nodokļus, Finanšu ministrija ir aprēķinājusi, ka kopējais nodokļu slogs samazināsies no pašreizējiem 27% no IKP līdz 25% 2016.gadā. Tas nozīme, ka pīrāgs, ko dalīt caur valsts un pašvaldību budžetiem relatīvi pret ekonomikas apjomu paliks arvien mazāks. Vai šādā situācijā ir iespējams vienlaikus finansēt produktivitāti veicinošas reformas, kā arī mazināt ienākumu nevienlīdzību un veicināt konkurētspēju (t.sk., mazinot darbaspēka nodokļu slogu)? Samazināt valsts atbalstu vai palielināt nodokļu slogu? Tā ir diskusija, no kuras politiķi ir centušies izvairīties, bet problēmas ignorēšana pašu problēmu nemazina. Nodokļu sloga apmērs un tā sadale būs viens no galvenajiem jautājumiem nākamā gada budžeta veidošanas gaitā, kas jau tūlīt sāksies.
Autors: Ivars Svilāns
Foto: LETA

