Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likums, kas spēkā stāsies 2014.gada 1.janvārī, nosaka atsevišķas nodokļa maksātāju grupas, kurām paredzēts piemērot subsidētās elektroenerģijas 5% nodokļa likmi. Lai nodokli varētu piemērot, Ministru kabinets otrdien, 17.decembrī, apstiprināja jaunus Ministru kabineta noteikumus "Noteikumi par subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanu", kas noteic, kāda būs subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likmes piemērošanas kārtība.
Dati par Latvijas ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī liecina, ka eksporta apjoms faktiskajās cenās palielinās jau trešo mēnesi pēc kārtas. Kopumā pēdējo mēnešu eksporta dinamika norāda uz pakāpenisku ārējā pieprasījuma pieaugumu un apstiprina apsteidzošo rādītāju iepriekš pausto optimismu.
2013. gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri preču eksporta vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 8,4% un importa - par 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Oktobrī ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot līdz 46,5% (š.g. septembrī 45,8%).
Vidējais patēriņa cenu līmenis 2013.gada novembrī, salīdzinot ar 2012.gada novembri1), samazinājās par 0,4. Precēm cenas samazinājās par 1,0%, bet pakalpojumiem pieauga par 1,0%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem2), ir palielinājies par 0,1%.
Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2013.gada trešajā ceturksnī faktiskajās cenās ir 4,3 miljardi latu (6,1 miljardi euro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2013.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2012.gada trešo ceturksni IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 4,5%, bet pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2013.gada otro ceturksni, pieaudzis par 1,3%. 2013.gada 9 mēnešos IKP salīdzinājumā ar 2012.gada 9 mēnešiem pieaudzis par 4,2% (sezonāli neizlīdzināti dati).
Jau otro ceturksni pēc kārtas vērojams neliels uzņēmēju optimisma kritums, liecina Citadele Index jaunākais pētījums, kas tapis sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Turklāt pesimisma zonā atgriezušies gan Latgales uzņēmumi, gan mikrouzņēmumi ar apgrozījumu līdz 20 tūkstošiem latu. Lai arī citu reģionu uzņēmumu vadītāji, kā arī mazo, vidējo un lielo uzņēmumu vadītāji ir optimistiski noskaņoti, tomēr pozitīvais noskaņojums pamazām noplok.
Ekonomiskās aktivitātes pieaugums turpina dzīt uz augšu arī atalgojumu, kas 3.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada ceturksni, ir audzis par 5.1%. Sabiedriskā sektora darba samaksas kāpums bija 5.3%, ieskaitot vispārējās valdības sektoru, kur algu kāpums bija 6.2% apmērā. Nedaudz atpalika privātais sektors ar 5% kāpumu.
Vidējā bruto darba samaksa, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, šā gada 3.ceturksnī ir pieaugusi straujāk nekā vidējā darba samaksa š.g. 1. un 2.ceturksnī. Š.g. 3.ceturksnī vidējā bruto darba samaksa bija 508 lati, kas bija par 5,1 % vairāk nekā pirms gada. Bruto darba samaksa gada laikā straujāk pieauga sabiedriskajā sektorā (par 5,3 %), savukārt privātajā sektorā pieaugums bija nedaudz mērenāks - par 5 procentiem.