Rīga, 3.marts, LETA. Zemniekiem piederošajai Jelgavas rūpnīcai "Latvijas piens" atrast jauns investors, kurš iegādājies rūpnīcas lielākajam kapitāldaļu turētājam - kooperatīvam "Trikāta KS" - piederošās daļas, šodien biedrības "Zemnieku saeima" kongresā paziņoja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Par «aplokšņu algu» izmaksāšanu darba devējiem turpmāk tiks paredzēta kriminālatbildība, paredz ceturtdien Saeimā pieņemtie grozījumi Krimināllikumā.
Saistībā ar pasaules tirgos joprojām vērojamo piena pārprodukciju, kas radusies pēc kvotu sistēmas atcelšanas un Krievijas embargo noteikšanas, arī šogad nav pamata Latvijā gaidīt būtisku piena iepirkuma cenas kāpumu, pēc jaunāko datu analīzes informēja Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta pārstāvji.
Ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V) kā Ministru prezidenta biedram būs jācenšas nodrošināt straujāku ekonomikas izaugsmi, jau tuvākajos gados panākot vismaz 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 2,7%, salīdzinot ar 2014.gad, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.
2015.gadā turpināja strauji augt vidējā bruto darba samaksa Latvijā. Salīdzinot ar 2014.gadu, tā pieauga par 6,8%, un bija 818 eiro. 2015.gadā darba samaksas pieauguma temps ir tāds pats kā 2014.gadā.
25. un 26.februārī vizītē Rīgā ieradās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārstāvji, lai pārrunātu iestāšanās sarunu progresu. OECD delegācija, kuru vadīja OECD Juridiskā dienesta vadītājs Nikolā Bonuči (Nicola Bonucci), tikās ar atbildīgo institūciju amatpersonām, lai apspriestu līdz šim paveikto, atlikušos atvērtos jautājumus un vienotos par turpmākajiem darbiem, kas jāveic, lai Latvija no OECD dalībvalstīm saņemtu uzaicinājumu pievienoties organizācijai.
Pērnā gada 4.ceturksnī vidējās bruto algas gada izaugsme vēl nedaudz paātrinājās (līdz 7.4%, no 7.3% 3.ceturksnī), un gadā kopumā bija spēji 6.8%. Algas pērn augušas visās nozarēs, bet par vidējo kopā kāpums bijis straujāks izmitināšanas un ēdināšanas nozarē, operācijās ar nekustamo īpašumu, mākslas un izklaides nozarē, iekšzemes tirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā un būvniecībā. Lielā mērā tās ir uz vietējo patēriņu orientētas nozares (ja neskaita apstrādes rūpniecību), un šķiet, ka algu izaugsmi šajās nozarēs pērn palīdzējuši sildīt augoši iedzīvotāju tēriņi. Mājsaimniecību patēriņa groza struktūras dati jau iepriekš uzrādīja, ka līdz ar lētāku degvielu un siltumu daļa iedzīvotāju pērn varēja atļauties lielākus tēriņus pakalpojumiem, piemēram, ēdināšanā un izmitināšanā.