Valsts autoceļu tīklā būvdarbi turpinās 52 posmos, daudzos ieviesti pagaidu luksofori un ir jāplāno papildu laiks ceļam. Plašākie satiksmes ierobežojumi ir uz reģionālā autoceļa Svente–Lietuvas robeža (Subate) (P70) starp Sventi un Ilūksti,  kur ir seši pagaidu luksofori un remontdarbu posma šķērsošanas vajadzēs 45 minūtes.

Plānojot brīvdienu braucienus, aicinām ieskatīties būvdarbu kartē VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājaslapā www.lvceli.lv, kur ir pieejama informācija par visiem būvdarbiem un satiksmes ierobežojumiem.

Sestdien, 5.oktobrī, no plkst. 10.00 Siguldas un Cēsu novadā starp Siguldu un Raiskumu velobraucienu laikā periodiski būs ierobežota satiksme uz vairākiem valsts vietējiem autoceļiem, kā arī uz reģionālā autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) pie Turaidas un Inciema. Satiksmi regulēs Valsts policija un pašvaldības policija.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts galvenajiem autoceļiem:

• Vidzemes šosejas (A2) posmā no pagrieziena uz Cēsīm (P20) līdz Rīdzenei divi luksoforu posmi un lokāls apbraucamais ceļš, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 25 minūtes;
• Ventspils šosejas (A10) posmā no pagrieziena uz Ugāles dzirnavām (V1323) līdz Ūdensvada ceļam ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 30 minūtes.

Lielākie satiksmes ierobežojumi uz valsts reģionālajiem autoceļiem:

• autoceļa Svente–Lietuvas robeža (Subate) (P70) posmā no Sventes līdz krustojumam ar autoceļu Ilūkste–Ilze–Vitkušķi (V702) seši luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 45 minūtes;

• autoceļa Ilūkste (Virsaiši)–Bebrene–Birži (P72) posmā no Mazslatiem līdz Zasai pieci luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, šķērsošanai jāplāno 40 minūtes;
• autoceļa Inčukalns–Ropaži–Ikšķile (P10) posmā no Kangariem līdz Tīnūžiem trojos  posmos satiksmi organizē ar luksoforiem, trīs līdz četros – ar priekšrocības ceļazīmēm, ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 37 minūtes;
• autoceļa Alūksne-Ape (P39) posmā no Alsviķiem līdz Sapnīšiem ātruma ierobežojums 30, 50 un 70 km/h, divi luksoforu vai satiksmes regulētāju posmi. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks 35 minūtes;
• autoceļa Ventspils–Dundaga (P77) posmā no krustojuma ar reģionālo autoceļu Ventspils–Kolka (P124) līdz meža ceļiem Riestu dambis un Otrais riestu dambis trīs luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
• autoceļa Ventspils–Kolka (P124) posmā no Ventspils līdz Liepenei četri luksoforu posmi, braukšanas ātruma ierobežojumi 70 un 50 km/h. Paredzamais šķērsošanas laiks pusstunda;
• autoceļa Pļaviņas (Gostiņi)–Madona–Gulbene (P37) posmā no Cesvaines līdz krustojumam ar autoceļu Vecaduliena–Kaipi (V447) līdz sešos posmos satiksmi regulē ar luksoforiem, ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks pusstunda;
• autoceļa Cesvaine–Velēna (P38) posmā no krustojuma ar autoceļu Tirza-Jaungulbene-Liede (V430) līdz Velēnai četri luksoforu posmi, ātruma ierobežojums 50 un 70 km/h. Paredzamais remontposma šķērsošanas laiks aptuveni pusstunda.

Lai iegūtu vai nodotu informāciju par notiekošo uz valsts autoceļiem, aicinām zvanīt uz VSIA Latvijas Valsts ceļi diennakts informatīvo bezmaksas tālruni 80005555.

Avots: https://lvceli.lv/

Finansiālo problēmu vajātajam dzelzceļa projektam "Rail Baltica" sākotnēji plānotās izmaksas pieaugušas vairākkārtīgi. Pie vainas ne tikai inflācija un jau sākotnēji maldīgie aprēķini, bet arī dažādi sadārdzinājumi, kas radušies projekta plānošanā. To visu trešdien turpināja pētīt Saeimā izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija.

Trešdien, 25. septembrī, notikušajā sēdē bijušais nacionālā projekta ieviesēja "Eiropas Dzelzceļa līniju" vadītājs Kaspars Vingris apgalvoja, ka viens no sadārdzinājuma iemesliem bijis tas, ka projekts pārplānots "simtiem reižu". Turklāt reizēm tas darīts pat laikā, kad būvdarbi jau sākušies.

"Pirmkārt, tie bija šie drošības aspekti, kas bija saistīti ar pārseguma biezumu gan Centrālajā stacijā, gan lidostā un visās iespējamajās betona konstrukcijās visā Baltijā. Biezumi mainījās būtiski, un tās izmaksas bija mērāmas miljonos.

Tā bija šī piesauktā "air to rail" sistēma, kas ir tunelis, lai bagāža varētu tikt nodota un bagāžas ceļi nešķērsotu publiskos ceļus," skaidroja Vingris.

 

Pie šīm vadlīnijām strādājis Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail", kā arī visu trīs nacionālo ieviesēju Baltijas valstīs deleģētie pārstāvji, kuriem bija jābalso par šīm izmaiņām.

KONTEKSTS:

Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu. 

Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.

Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardi eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

*Materiāls no LSM.lv