VVD noslēdz 2014.gada plānveida saimniecību kontroli mājlopu un mājputnu novietnēs
Valsts vides dienests (VVD) augusta mēnesī noslēdz plānveida saimniecību kontroli mājlopu un mājputnu novietnēs valstī. Kontroles rezultātu kopsavilkums tiks apkopots septembrī. Kopumā pārbaudes veiktas 594 saimniecības, un atkārtotu plānveida saimniecību kontroli atbilstoši to radītā riska novērtējumam VVD plāno uzsākt nākamgad.
Pēc VVD datiem, kopumā Latvijā darbojas 4579 saimniecības, kurās notiek mājlopu un mājputnu audzēšana virs 5 dzīvnieku vienībām īpaši jutīgajās valsts teritorijās un virs 10 dzīvnieku vienībām pārējā Latvijas daļā. 656 saimniecības atrodas īpaši jutīgajā valsts teritorijā un 72 % (475) saimniecību mēslu krātuves jau ierīkotas. Pārējā Latvijas teritorijā darbojas 3923 saimniecības un mēslu krātuves ir 52 % jeb 2060 saimniecībās. Uz saimniecībām īpaši jutīgajā teritorijā attiecas paaugstinātas vides aizsardzības prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem.
30.jūlijā aprit desmit gadi, kopš Ministru kabineta noteikumos Nr. 628 "Īpašās vides prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" izsludinātā pārejas perioda beigām, kas paredz, ka 2014.gada 30.jūlijā mājlopu un mājputnu novietnēs obligāti jābūt ierīkotām mēslu krātuvēm. Latvijas valstij ir ierosināta pārkāpumu procedūra par Eiropas Savienības Nitrātu direktīvas "Par ūdeņu lauksaimnieciskās darbības rezultātā radušos piesārņojumu ar nitrātiem" prasību neīstenošanu un nepārņemšanu, tai skaitā arī uz mēslu krātuvju neesamību un mēslu uzglabāšanu uz lauka bez papildu aizsardzības pasākumiem.
Mēslu krātuves paredzētas lopkopības un putnkopības mēslu uzkrāšanai ziemas periodā un kontrolētai nonākšanai augsnē. Mājlopu un mājputnu mēslu izkliedēšana uz sasalušas un pārmitras augsnes ir aizliegta un to iestrādāšana augsnē šajā laika posmā ir neiespējama. Pārmērīga dzīvnieku mēslu nonākšana vidē sekmē to nelabvēlīgu ietekmi uz augsnes un ūdens saturu un kvalitāti, apdraudot dzīvos organismus. Paaugstinoties slāpekļa un fosfāta līmenim augsnē, pasliktinās dzeramā ūdens kvalitāte, pastāv augsts risks ūdens krātuvju eitrofikācijai. Sekas tam ir ūdens organismu pārmērīga savairošanās un ūdenstilpju aizaugšana.
Autors: Jūlija Ņikitinam
Foto: Reuters/Scanpix