Sausuma dēļ izsludina valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā
Ilgstošā sausuma radīto situāciju lauksaimniecībā lemts atzīt par valsts mēroga dabas katastrofu, portāls "Delfi" uzzināja Ministru kabinetā pēc tur notikušās Krīzes vadības padomes sanāksmes.
Krīzes vadības padome otrdien sanāca, lai lemtu jautājumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, jo no Zemkopības ministrijas (ZM) bija saņēmusi informāciju par sausuma radīto postažu sējumiem vairākos novados.
Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka ilgstošā sausuma dēļ Kandavas novada dome lūgusi MK Kandavas novada administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā. To darīt valdību rosinājusi arī Ventspils novada pašvaldība. Tāpat Alsungas un Brocēnu novados sausuma dēļ pieļauj iespēju prasīt izsludināt ārkārtas situāciju, pagājušajā nedēļā Latvijas Televīzijai sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis. Arī Kuldīgas novada, kur sausuma dēļ trūkst lopbarība un jau tiek likvidēti mājlopi, pašvaldība rosina MK izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.
Vērtēt nepieciešamību izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā lūdza arī biedrība "Zemnieku saeima", kas Valsts kancelejai, Zemkopības ministrijai (ZM), Finanšu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai otrdien izsūtīja vēstuli, lūdzot vērtēt situāciju.
Biedrība norādīja, ka šī gada aprīlī, maijā un jūnijā Latvijas teritorijā nokrišņu daudzums bijis nepietiekošs lauksaimniecības kultūraugu normālai veģetācijai, kā arī attīstības un augšanas nodrošināšanai. Lielā daļā Latvijas lietus nav lijis kopš aprīļa, tādēļ šobrīd lauksaimniecības zemes daudzviet ir izkaltušas un augi novārguši vai pilnībā iznīkuši. "Zemnieku saeima" prognozē, ka raža daudzās saimniecībās šogad tiks iegūta nepietiekošā apmērā, līdz ar to saimnieki var nebūt spējīgi izpildīt saistībās pret kreditoriem.
Ražai nelabvēlīgus laikapstākļus Latvijas lauksaimnieki piedzīvoja arī pērn, kad ilgstošā lietus dēļ lauki mirka ūdenī, daudzviet neizdevās novākt ražu, kā arī iesēt ziemājus. Pēc stiprajām lietavām un plašajiem plūdiem valdība izsludināja ārkārtēju situāciju 29 novados Latgalē, Vidzemē un Zemgalē, bet lauksaimnieki, kuriem lietavu un plūdu dēļ bojā gāja kultūraugu sējumi un siens, varēja pieteikties kompensācijām. Savukārt šī gada pavasarī daļai lauksaimnieku gan sausuma, gan dažviet joprojām pārmitro lauku dēļ nācās pārsēt ziemāju sējumus.