Baltijas piensaimnieki plāno veidot vienotu zīmolu reģionā ražotajiem piena produktiem

Lietuvā, Paņevežā, vakar notikušajā Baltijas valstu piensaimniecības kooperatīvu vadītāju sanāksmē piensaimnieki vienojās par nepieciešamību ciešāk sadarboties, izveidojot vienotu zīmolu Baltijas valstīs ražotajiem piena produktiem, informēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāvji.

Piensaimnieku kooperatīvu vadītāji uzskata, ka šāds zīmols ļautu veiksmīgāk konkurēt Rietumeiropas tirgos. Idejas turpmākai attīstībai tika nolemts veidot iniciatīvas grupu ar pārstāvjiem no visām trim valstīm.

Tāpat piensaimnieki vienojās kopīgi virzīt iniciatīvu par godīgu ienākumu sadali starp ražotāju, pārstrādi un tirgotāju.

"Baltijas valstu piensaimnieki norādīja uz vajadzību normatīvajos aktos iestrādāt godīgas ienākumu sadales principu pārtikas ražošanā. Tas paredzētu, ka likumdošanā tiek noteikts procentuālais ienākumu sadalījums par vienu pārtikas vienību visiem ķēdes dalībniekiem - ražotājiem, pārstrādātājiem un tirgotājiem. Zemniekam būtu jāsaņem 30-40% no veikala cenas, atlikušos procentus tad attiecīgi proporcionāli sadalot starp pārstrādātāju, tirgotāju un pievienotās vērtības nodokli," norādīja kooperatīva "Pienupīte" valdes priekšsēdētāja Mirdza Feldmane.

Tāpat nolemts rakstīt kopīgu vēstuli Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, aicinot sniegt īpašu atbalstu ne tikai piensaimniekiem, bet arī kooperatīviem.

Kopīgajā vēstulē Hoganam piensaimnieki norāda uz Baltijas valstu īpaši smago situāciju kopš Krievijas noteiktā pārtikas embargo, akcentējot, ka vidējā piena cena Baltijā patlaban ir 20 eiro centi par kilogramu salīdzinājumā ar 30 centiem pārējā Eiropā. Savukārt ambiciozā lauku attīstības programma iepriekšējā periodā, kas paredzēja piensaimniecību modernizāciju un jaunu fermu skaita pieaugumu, lai sasniegtu prasīto lopu skaitu, situāciju padara vēl saspringtāku.

Ņemot vērā, ka kooperācija Baltijā joprojām turpina attīstīties un nav pietiekamā apmērā, nepieciešami ilgtermiņa risinājumi turpmākai kooperācijas veicināšanai starp Baltijas lauksaimniekiem un jau esošajiem kooperatīviem, lai atbalstītu savas pārstrādes un produktu realizācijas sākšanu.

Tāpat kooperatīvu vadītāji vienojās, ka kopīgais Baltijas valstu pārstāvju skaits 7.septembrī plānotajā protestā Briselē varētu sasniegt 100 cilvēkus.

Latvijas pusi Panevēžas tikšanās laikā pārstāvēja LLKA valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons, kā arī piensaimniecības kooperatīvu vadītāji Ilze Aizsilniece, Dace Pastare, Imants Balodis, Aigars Spēks, Mirdza Feldmane un Guntis Pirvits.

Kā ziņots, lai protestētu pret krīzi piena un gaļas nozarē, kas gada laikā kopš Krievijas noteiktā embargo piemeklējusi lauksaimniekus visā Eiropā, Latvijas pārstāvji septembra sākumā dosies uz Briseli, kur plānota vērienīga protesta akcija.

Pasākums pulcēs vairākus tūkstošus zemnieku, kuri akcentēs bezprecedenta situāciju piena, cūkkopības, lopkopības, augļu un dārzeņu nozarēs un pieprasīs tūlītēju rīcību no atbildīgajām Eiropas Savienības (ES) institūcijām.

Viena no galvenajām prasībām, ko Briselē izvirzīs Latvijas lauksaimnieku pārstāvji, būs prasība atvēlēt atbalstam piensaimniecībā apmēram 700 miljonus eiro no kopējā Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības rezerves fonda, kurā ikgadējās nodevas ieskaita arī Latvijas zemnieki un kurā tiek novirzītas arī soda naudas par pārsniegtajām kvotām.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aplēsēm Krievijas embargo Latvijas piena ražotājiem nesis 50 miljonu eiro zaudējumus, savukārt lauksaimniecības un pārtikas eksportam nodarītie zaudējumi ir apmēram 140 miljoni eiro.

Kā ziņots, piena iepirkuma cenas lejupslīde Latvijā sākās pērn rudenī, kas tika skaidrots gan ar Krievijas embargo piena pārprodukcijai, gan arī ar vispārējām tendencēm pasaules piena tirgos.

Tikmēr piensaimniecības sarežģītajā situācijā šogad var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro valsts atbalstu, no kuriem ciltsdarbam piešķirts 23,36 miljonu finansējums, 12,38 miljoni būs atbalsts par slaucamām govīm, bet 7,6 miljoni - ES atbalsts.

 

(c) LETA

Foto: skaties.lv