Latvijas kazkopjiem pagaidām lopbarības pietiek, neraugoties uz aizvadītajā rudenī nelabvēlīgajiem laika apstākļiem siena novākšanas laikā, sacīja Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena. Add a comment

Drukāt

Ja netiks risināta lauksaimniekiem patlaban aktuāla problēma – straujš elektroenerģijas sadārdzinājums, tad biedrība "Zemnieku saeima" gatava prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) demisiju, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja šīs lauksaimniekus apvienojošās biedrības vadītājs Juris Lazdiņš. Add a comment

Drukāt

Lauksaimniecības pakalpojumu uzņēmums "Baltic Agro" ir iegādājies lauksaimniecības pakalpojumu un dzīvnieku barības ražotāju "Tukuma straume", informēja kompānijā. Add a comment

Drukāt

Tā kā pagājušā gada rudenī laika apstākļu tika iesēts mazāk ziemāju graudaugu sējumu nekā citkārt, šā gada pavasarī gaidāma intensīvāka vasarāju sēja, prognozēja aptaujātie lauksaimnieki. Add a comment

Drukāt

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori pagājušajā nedēļā konstatējuši 26 jaunus Āfrikas cūku mēra (ĀCM) gadījumus mežacūku populācijā, turklāt vīruss pirmo reizi šogad konstatēts pa vienai mežacūkai Līvānu novada Jersikas pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) publiskotā informācija. Add a comment

Drukāt

Šajā gadā jārēķinās ar vēl straujāku cenu kāpumu nekā pērn, vērtē "Swedbank". Bankas prognoze šī gada inflācijas rādītājam ir 3,5%.

"Swedbank" jaunākā ekonomiste Linda Vildava nosauc četrus būtiskus iemeslus, kas šogad varētu veicināt straujāku inflāciju.

Strauja ekonomikas izaugsme

Latvijas ekonomika strauji augs, kas atstās iespaidu uz darba tirgu. Bezdarba līmenis saruks, un darbaspēka trūkums aizvien ņemsies spēkā. Tas savukārt spiedīs uzņēmējiem maksāt lielākas algas gan, lai piesaistītu jaunus darbiniekus, gan, lai noturētu esošos. Tā rezultātā saglabāsies augšupvērsts spiediens uz inflāciju, īpaši pakalpojumu.

Minimālās algas kāpums

Pēc vairāku gadu klusāka minimālās algas kāpuma šogad tā pieaug par 13%. Minimālās algas kāpums veicinās algu izaugsmi, un īpaši ietekmēs tos sektorus, kur vidējais algu līmenis ir zemāks, piemēram, apkalpojošo sfēru. Tādējādi šogad redzēsim straujāku pakalpojumu inflāciju.

Naftas cena

Naftas cena šobrīd ir nostabilizējusies virs 60 dolāriem, un šobrīd prognozējam, ka tā arī saglabāsies virs 60 dolāriem visa gada garumā. Tas nozīmē, ka degviela būs dārgāka nekā pērn.

Akcīzes nodokļu kāpums

Straujāks akcīzes likmju kāpums alkoholam un tabakai sadārdzinās šo produktu cenas kā veikalos, tā restorānos un bāros, bet naftas produktu akcīzes kāpums – degvielas cenas uzpildes stacijās (papildus naftas cenas kāpumam).

"Swedbank" ekonomiste skaidro, ka cenu kāpums, bez šaubām, ir nepatīkams iedzīvotājiem. Katrs to izjūt ikreiz, apmeklējot veikalu. "Taču velns nav tik melns, kā to mālē, – labā ziņa ir tāda, ka šogad arī maciņi lielākajai daļai kļūs biezāki," saka Vildava. Viņa skaidro, ka minimālās algas kāpums un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums veicinās iedzīvotāju vidējo ienākumu pieaugumu. Vidējā neto alga varētu augt pat virs 10%, un iedzīvotāju pirktspēja – virs 7%. Tas ir vairāk nekā divreiz straujāk nekā pērn.

Savukārt aizvadītais gads pēc četriem gadiem zemas inflācijas zīmē ienesa zināmas pārmaiņas – straujāku cenu pieaugumu. 2017. gada vidējā inflācija bija 2,9%. Gandrīz puse no cenu kāpuma bija dārgākas pārtikas, īpaši piena, gaļas produktu un dārzeņu, dēļ.

Pārtikas cenas 2017. gadā auga vidēji par 6%. Būtisks devums bijis arī degvielas cenām, kas pērn kāpušas par 8.5%. Tāpat telekomunikāciju un apdrošināšanas pakalpojumi veicināja cenu kāpumu, kā arī jau 2016. gadā ieviestais pievienotās vērtības nodokļa palielinājums mājokļa pakalpojumiem.