"Swedbank" Baltijas Mājokļu pieejamības indekss: Rīga ir vienīgā Baltijas valstu galvaspilsēta, kur mājokļu pieejamība uzlabojas
Swedbank Mājokļu pieejamības (MPI) indekss Rīgā šogad 1.ceturksnī turpināja uzlaboties. Mājokļu pieejamībā Baltijas valstīs iezīmējas atšķirīgas tendences - Rīga šobrīd ir vienīgā Baltijas valstu galvaspilsēta, kur mājokļu pieejamība vēl turpina pakāpeniski uzlaboties. Tallinā mājokļu pieejamība joprojām pasliktinās dēļ ļoti spējā dzīvokļu cenu kāpuma, kas 1.ceturksnī sasniedzis 21% gada laikā. Viļņā mājokļu pieejamība pēdējā gada laikā saglabājas stabila.
1.ceturksnī Rīgā bija straujākais algu kāpums Baltijas valstu galvaspilsētu vidū
Šī gada 1.ceturksnī MPI Rīgā uzlabojās līdz 164 no 159 iepriekšējā ceturksnī. Indeksa vērtība 164 nozīmē, ka "standarta" mājsaimniecības ienākumi bija par 64% augstāki, nekā tas ir nepieciešams, lai atļautos mājokļa kredītu un nenovirzītu tā apkalpošanai vairāk par 30% no ģimenes kopējiem ienākumiem. Ceturkšņa laikā MPI uzlabojās, jo Rīgā vidējā neto alga pieauga par 2.5% (par 9.8% gada laikā), savukārt mājokļa cenas ceturkšņa laikā saglabājās stabilas (5.5% kāpums gada laikā). Savukārt, procentu likmes saglabājās daudz maz stabilas ap 3.4% atzīmi, neskatoties uz nelielu EURIBOR kāpumu (no 0.24 uz 0.30 1.ceturksnī).
"Ja iepriekš atkopšanās mājokļu tirgū bijusi ļoti segmentēta ar strauju atgūšanos tieši dārgāko dzīvokļu segmentā, lielā mērā pateicoties nerezidentu pirkumiem, tad jau 1.ceturksnī redzam, ka atkopšanās kļūst plašāka un sāk sasniegt arī padomju laika blokmāju dzīvokļus mikrorajonos. Šī gada 1.ceturksnī dzīvokļu cenu kāpums šajā segmentā bija 8.3% gada griezumā, salīdzinot ar vidēji 3% pērn. Tomēr, jāņem vērā, ka šī segmenta ietvaros atgūšanās nav vienmērīga - labākas kvalitātes dzīvokļi labākos mikrorajonos ir pieprasītāki nekā citi dzīvokļa tipi šajā segmentā," saka Kristilla Skrūzkalne, Swedbank ekonomiste.
Tallinā MPI 1.ceturksnī samazinājās līdz 143 no 153 iepriekšējā ceturksnī. Daļēji tas saistīts ar sezonalitāti, jo 1.ceturksnī algas samazinājās par 0.9% salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni (gada laikā tās joprojām pieauga par 6.6%), turpretī dzīvokļa cenas sadārdzinājās par ievērojamiem 6.1% salīdzinājumā ar ceturksni iepriekš un par 20.6% gada laikā. Lai gan šādi tempi liecina par uzkaršanu, aprīļa un maija dati vedina domāt, ka straujais dzīvokļa cenu kāpums Igaunijā varētu sākt bremzēties.
Viļņā MPI joprojām bija zemākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū. 1.ceturksnī MPI nedaudz pasliktinājās līdz 128, galvenokārt dēļ neliela procentu likmju kāpuma - salīdzinot ar 4.ceturksni procentu likmes pieauga par 9 bāzes punktiem līdz 2.61%, bet tās joprojām bija zemākās Baltijas valstu vidū. Dzīvokļu cenas ceturkšņa laikā saglabājās daudz maz stabilas (gada laikā kāpums par 5.6%), bet algas ceturkšņa laikā pieauga par 0.5%, gada laikā kāpums par 3.8% - lēnākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū.
Pirmās iemaksas sakrāšana Rīgā prasa aptuveni divus gadus, ja tam novirza trešdaļu no ienākumiem
1.ceturksnī laika posms, kas mājsaimniecībai nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai, Rīgā samazinājās par divarpus nedēļām un sasniedza 24.4 mēnešus. Tallinā tas pieauga par gandrīz diviem mēnešiem līdz 29.3 mēnešiem, bet Viļņā samazinājās par nedēļu - līdz 34.3 mēnešiem.
Rīgā "standarta" mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai šī gada 1.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 169 eiro mēnesī, kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā šī summa būtu 278 un 211 eiro.
Par Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksu
Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksu publicē ik ceturksni. Indekss atspoguļo hipotētiskas mājsaimniecības spēju iegādāties "standarta" mājokli Baltijas valstu galvaspilsētās, bet neatspoguļo nekādu informāciju par dzīvokļu pārdošanas iespējām. Indekss ietver kredītu apkalpošanas izmaksas, bet neiekļauj mājokļa uzturēšanas izdevumus, piemēram, komunālos un nodokļu maksājumus.
Indeksa vērtība 100 nozīmē, ka mājsaimniecība novirza kredīta apkalpošanai tieši 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem, lai iegādātos 55 kvadrātmetrus lielu dzīvokli. Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka: 1) mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu; 2) tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme; 3) mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā; 4) hipotekārā kredīta pirmā iemaksa ir 15%. Indeksa aprēķināšanas metodoloģija ir izmantojama, lai jebkura mājsaimniecība varētu salīdzināt savu situāciju un gūt priekšstatu, kāds ir tās personīgais mājokļu pieejamības indekss. Indekss ļauj mājsaimniecībai izprast savu relatīvo finanšu situāciju, bet nekalpo par pamatu bankas kredīta piešķiršanai.
Autors: Ivars Svilāns
Foto: zalieatvari.lv