Nepanāk vienošanos un turpinās darbu pie pilsētvides attīstības finansējuma ieviešanas principu izstrādes
Vakar, 5.martā, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāvju tikšanās laikā ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Eināru Cilinski un finanšu ministru Andri Vilku tomēr nepanāca savstarpēju vienošanos par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguves principiem pilsētu attīstības veicināšanai. Tikšanās noslēgumā visas iesaistītās puses vienojās turpināt darbu pie integrētu un vienotu pilsētvides attīstības finansējuma ieviešanas principu izstrādes, kas visām iesaistītajām pusēm būtu pieņemams un būtu saskaņā ar valsts attīstības plānošanas dokumentiem.
LLPA neatbalsta VARAM sagatavotā Informatīvā ziņojuma "Par pilsētvides un policentriskas attīstības investīciju ieviešanas principiem Eiropas Savienības fondos 2014. - 2020. gadam" projektā piedāvāto finansējuma pilsētvides un policentriskas attīstības veicināšanai sadalījuma principu un paredzēto sarežģīto finansējuma apguvi, sadrumstalojot pilsētvides attīstībai paredzēto finansējumu noteiktos specifiskā atbalsta mērķos un paredzot uzspiestu sadarbības mehānismu, kas liek pilsētā īstenot mākslīgi izdomātus projektus, nevis īstenot tās aktivitātēs, kas katrai no pilsētām ir būtiskas.
LLPA rosināja izveidot vienotu integrētu pilsētu attīstības programmu ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, nevis izdalīt atsevišķus specifiskā atbalsta mērķus, nosakot katra mērķa finansējuma kvotas.
Sarunās LLPA un Ministru prezidente panāca savstarpēju sapratni, ka racionālāk būtu ļaut pilsētām patstāvīgi īstenot pilsētvides projektus saskaņā ar teritorijas attīstības stratēģijām. Tā īstenošanai varētu tikt veidoti vienoti Ministru kabineta noteikumi visām programmām, kas attiecināmas tieši uz pilsētu teritorijām, uz kuriem balstoties pilsētas realizētu projektus saskaņā ar visām noteiktajām prasībām.
Uldis Sesks, LLPA prezidents: "LLPA nav izprotami VARAM šā brīža rosinātie ES finansējuma apguves principi, kas nesniedz iespēju pilsētām ieguldīt investīcijas tur, kur tās nepieciešamas atbilstoši pilsētas attīstības aktuālajam plānam un iedzīvotāju vajadzībām. Šobrīd netiek paredzēta iespēja, ka konkrētam programmai plānoto finansējumu ir iespējams ieguldīt pilsētvidē kādu citu aktuālu projektu realizācijā. Piemēram, kā viena no specifiskā atbalsta mērķu grupām ir atbalsts siltināšanas programmai, kas šajā plānošanas periodā Liepājā vairs nav aktuāla, jo pašvaldības ēkas jau ir nosiltinātas. Tajā pašā laikā šo finansējumu būtu iespējams ieguldīt jaunu bērnudārzu celtniecībā un citos pilsētai aktuālos projektos, taču noteiktie specifiskā atbalsta mērķi un tiem paredzētais konkrētais finansējuma sadalījums šādu iespēju liedz. Savukārt citām pilsētām ir aktuāli citi jautājumi, kas arī ne vienmēr atbilst piedāvātā specifiskā atbalsta mērķu sadalījumam, piem., Jūrmalai aktuāls jautājums ir kūrortoloģju, taču to specifiskā atbalsta mērķi nemaz neparedz."
Māris Kučinsksis, LLPA izpilddirektors: "Pilsētas ir dažādas, un katrai no tām ir savs redzējums un mērķi atbilstoši katras pilsētas attīstības stratēģijai un pilsētas specializācijai starptautiskā un nacionālā līmenī, līdz ar to nav iespējams visu pilsētu attīstībai paredzēto ES fondu finansējumu ielikt vienādos rāmjos. Katrai pilsētai ir jābūt iespējai pašai patstāvīgi lemt par pilsētvides attīstībai nepieciešamiem un prioritāriem projektiem. Mēs rosinām pilsētu attīstībai paredzēt vismaz 244 miljonus eiro, novirzot to nacionālo nozīmes attīstības centru attīstībai un īstenojot projektus saskaņā ar pilsētu attīstības plāniem. Tālāk diskusiju jautājums varētu būt arī par iespēju paredzēt papildus rezerves fondu, kas novirzāms uzņēmējdarbības veicinošu projektu īstenošanai arī citās pašvaldībās."
LLPA rosina izveidot rezerves fondu, kas ietvertu 5% finansējuma no plānotā finansējuma nacionālās nozīmes attīstības centriem un 5% no plānotā finansējuma reģionālās nozīmes attīstības centriem, kas būtu novirzāms Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajai industriālo teritoriju attīstības programmai, tādējādi veicinot uzņēmējdarbība attīstību arī ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem.
Pēc sarunām LLPA atzīst, ka ir guvusi sapratni un vienošanos ar Ministru prezidenti par kopīga darba turpināšanu pie ES fondu līdzekļu apguves principa pilnveidošanas. Tuvākajā laikā tiks sasaukta LLPA un atbildīgo ministriju pārstāvju darba grupa, kurā piesaistītu arī Latvijas Investīciju attīstības aģentūras pārstāvjus, lai izstrādātu vienotu ES fondu līdzekļu apguves mehānismu, kas būtu saskaņā gan ar pilsētu attīstības plāniem, gan uzņēmējdarbības attīstības vajadzībām.
Ja tālākajā sarunu procesā netiks panākta skaidrība par pilsētvides attīstību 2014. - 2020. gadā, LLPA apsver iespēju pārrunāt šo jautājumu ES Reģionu attīstības komisijā, lai gūtu EK redzējumu par pilsētvides attīstībai paredzēto ES fondu finansējuma apguves principu ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas periodā.
Latvijas Lielo pilsētu asociācija dibināta 2001. gada 23.augustā, lai veidotu ciešāku sadarbību ekonomisko, saimniecisko kontaktu un kultūras jomā starp Latvijas Republikas lielo pilsētu pašvaldībām. LLPA biedri ir 9 lielākās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, Valmiera un Jēkabpils.
Autors: Maija Dulle-Sūniņa
Foto: BalderJanis