Rīgas Domes jauns naudas zagšanas plāns

Ar vasaras sākšanos pieaugs neapmierināto Rīgas namīpašnieku skaits, jo budžeta trūkumus Rīgas Dome cenšas likvidēt ar nekustamā īpašuma īpašniekiem uzliktiem sodiem, kas vairākos gadījumos tiek uzlikti gandrīz joka pēc.

 

Zeme-Buve.org saņēma sūdzību no viena nelaimīga Rīgas iedzīvotāja, kam pieder īpašums Rīgas pilsētas robežās. Savā vēstule viņš paskaidro, ka Rīgas dome sāka viņu vajāt jau iepriekšējā gada rudenī, par to, ka cilvēkam piederošā īpašumā tiek glabāti „būvgružu ” atkritumi, atkritumi un vispār tiek pārkāptas sabiedrības intereses. Un tālāk viss notika kā jau sen pazīstamā filmā – tiek uzlikts sods, iebildumi ignorēti un vienā jaukā dienas vidū no bankas konta bija nozagta nauda EUR 445 apmērā. Elektroniskās samaksas sistēmā bija minēts Tiesas izpildītājas vārds un kontakti. Redakcija sazinājās ar likuma pārstāvi un uzzināja, ka nauda bija noņemta pēc Rīgas Domes izrakstīta dokumenta.

 

Portāla korespondente devās apskatīt, kādi „būvgruži” un atkritumi traucē Rīgas iedzīvotājiem, kā arī saņemt plašākus paskaidrojumus no cietušā. Izrādījās, ka vienā no klusajiem Rīgas centra rajoniem, vienas mājas pagalmā īpašnieks pēc logu nomainīšanas ir atstājis dažus loga rāmjus un stiklus savā pagalmā. Vērts minēt, ka saredzēt materiālus var tikai, ienākot viņa īpašumā. „Es gribēju pārstrādāt paliekušo koku un izmantot vēl dažiem darbiem, taču iepirkties ar jaunu ir gan dārgi, gan neproduktīvi. Kāpēc man vajag maksāt lieku naudu un ļaut vīriem izcirst mežu? Tas gan kādreiz bija Latvijas bagātība, bet tagad kas? Celmi un tukšumi ir palikuši. Un stikliem var dotu jaunu dzīvi, vēlējos uztaisīt siltumnīcu, kad kļūst siltāk,” paskaidroja īpašuma īpašnieks.

 

Iedziļinoties problēmā tika skaidri redzams, ka īpašnieks jau ilgu laiku nodarbojas ar organisko atkritumu pārstrādāšanu; uz to rāda gan slieku tvertnes, gan materiālu atkārtota izmantošana. Tādai uzvedībai nav nekāda brīnuma, taču esam Eiropas Savienībā un, ejot pa karti uz rietumiem, var saredzēt dramatisko iedzīvotāju attieksmes izmainīšanu pret vides tīrību, atkritumu pārstrādāšanu un glabāšanu. Tikai Latvijas valdošās iestādes acīmredzami par to ir aizmirsušas, un joprojām atkritumi glabājas izgāztuvēs, piesārņojot gan vidi(gaisu, zemi un ūdeņus), gan bojājot iedzīvotāju veselību.

 

Pēc saņemtajām atbildēm no Eiropas Komisijas, Latvija diezgan tālu atpaliek no ES normatīviem un norādījumiem attiecībā uz atkritumu savākšanas kārtību un pārstrādāšanu. Noteikumu izpildīšanas vietā Rīgas dome drausmīgi attiecas pret Rīgā palikušiem iedzīvotājiem, uzliek „sodus” par neliela apmēra pārstrādāšanu un pēc tam ar spēku un tiesas izpildītāju palīdzību Rīgas Dome zags naudu no iedzīvotāju bankas kontiem. Vai tas ir piemērots pabalsts par rūpēm par dabu?

 

Pēdējā laikā līdzīgo notikumu skaits ir pieaudzis, ir skaidrs, ka Rīgas Dome ņēma vēra šādu politiku un tagad brīvi pielieto jebkurā izdevīgā situācijā. Vai tiešam tādai ir jābūt valdošajai sistēmai?