Valdība atbalsta kadastrālo vērtību bāzi 2015.gadam

Valdība apstiprināja kadastrālo vērtību bāzi 2015.gadam, bet par kadastrālo vērtību bāzi 2016.gadam lems vēlāk - kad Saeima būs pieņēmusi nepieciešamos likuma grozījumus šai vērtībai 2015.gadam.

Tāpat valdība šodien vienojās vārdus "lauku zeme" aizstāt ar "lauksaimniecībā izmantojamā zeme". Tāpat MK protokolēmuma 3.punktā tiks precizēts, ka priekšlikumus grozījumiem likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" iesniedz MK, bet Saeimā - nē.

Jau ziņots, ka pirms pāris nedēļām jautājums par kadastrālo vērtību bāzi tika atlikts, jo valdība nespēja vienoties par atbalstu kadastrālo vērtību pieaugumam lauksaimniecības zemei.

Kadastrālo vērtību bāze 2015.un 2016.gadam ir izstrādāta, pamatojoties uz 2012. un 2013.gada nekustamā īpašuma tirgus informāciju. Kadastrālo vērtību bāze ēkām un apbūves zemei atbilstoši tirgus informācijai nav jāpārskata un saglabājas 2014.gada līmenī.

Atšķirīga situācija ir ar lauku zemei, kur jau vairākus gadus pēc kārtas ir izteikts un teritoriāli plašs cenu kāpums - pieprasījums un cenas aug praktiski visā valsts teritorijā, pat teritorijās, kurās iepriekš nekustamā īpašuma tirgus bija salīdzinoši neaktīvs. Tāpēc ar šiem noteikumiem atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma prasībām bija jāizstrādā jauna kadastrālo vērtību bāze lauku nekustamo īpašumu grupai - lauku zemes bāzes vērtības un lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža zemes vērtību zonējumi.

Iepriekš tika panākta vienošanās, ka no jauna izstrādātā kadastrālo vērtību bāze lauku zemēm kadastrālo vērtību aprēķinam ir piemērojama no 2016.gada 1.janvāra.

Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš pirms divām nedēļām ministrus informēja, ka plānotās kadastrālās vērtības izmaiņas visvairāk skars lauku zemi, kur pieaugums ir paredzēts par 29%. Plānots, ka lauku zemes kadastrālo vērtību kopsumma pieaugs no 2,286 miljardiem eiro 2014.gadā līdz 2,958 miljardiem eiro 2015.gadā. Kalniņš skaidroja, ka tirgus patlaban ir ļoti piesātināts - ir pieprasījums pēc lauku zemes, bet piedāvājums ir mazāks par pieprasījumu. Piemēram, Zemgalē tiek pārdoti par salīdzinoši augstām cenām zemākas kvalitātes lauksaimniecības zemes gabali. "Vērtību atbilstība lauku zemei sasniegs 72% pret 53%, kā ir pašreiz," skaidroja Kalniņš.

Kadastrālās vērtības pieaugumam iepriekš nepiekrita labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

 

Autors: LETA

Foto: LETA