"Swedbank" Baltijas Mājokļu pieejamības indekss: Mājokļu pieejamība vājinājusies visās trijās Baltijas valstu galvaspilsētās

Swedbank Mājokļu pieejamības indeksa (MPI) gadu ilgais pakāpeniskais kāpums Rīgā ir beidzies, uzrādot ļoti nelielu kritumu 2.ceturksnī. Tallinā mājokļu pieejamība nedaudz uzlabojusies ceturkšņa laikā, taču gada griezumā joprojām turpinās lejupslīde straujā dzīvokļu cenu kāpuma dēļ. Arī Viļņā līdz šim stabilo pieejamības rādītāju pasliktinājis spējš mājokļu cenu pieaugums. Rīga ir vienīgā Baltijas valstu galvaspilsēta, kurā algas gada laikā augušas straujāk par mājokļu cenām.

2.ceturksnī MPI Rīgā mazinājies pavisam nedaudz - līdz 157 no 158 gadu iepriekš. Indeksa vērtība 157 nozīmē, ka vidējās mājsaimniecības ienākumi bija par 57% augstāki, nekā tas ir nepieciešams, lai atļautos mājokļa kredītu un nenovirzītu tā apkalpošanai vairāk par 30% no ģimenes kopējiem ienākumiem. Nelielo kritumu veicināja procentu likmju kāpums par 10 bāzes punktiem (0.1 procentpunkts), kas daļēji skaidrojams ar nelielām 3 mēnešu EURIBOR svārstībām . Pieejamību uzlaboja vidējās neto algas kāpums, kas gada laikā bija straujāks nekā mājokļa cenu pieaugums. Vidējā alga gada griezumā pieauga par 7.9%, bet cenas kāpums saglabājies stabils 6.8% apmērā.

"Aktivitāte mājokļu tirgū 2.ceturksnī kopumā saglabājusies iepriekšējā gada līmenī. Vietējo iedzīvotāju aktivitāte pat ir nedaudz kritusi, bet ir audzis nerezidentu darījumu skaits, kas varētu būt skaidrojams ar grozījumiem Imigrācijas likumā, no 1.septembra līdz 250 tūkstošiem eiro paaugstinot cenu slieksni nekustamajam īpašumam, par kura iegādi pircējs var saņemt termiņuzturēšanās atļauju. Likums Saeimā pieņemts maija sākumā, un nerezidenti izmantoja iespēju iegādāties īpašumus pirms sliekšņa paaugstināšanas. Sagaidāms, ka šī nerezidentu aktivitāte varētu pierimt rudenī. Šķiet, ka tā veicināja mājokļu cenu kāpumu, izteikti jaunajos projektos mikrorajonos, vidējai cenai šajā segmentā pieaugot par 16.6%," saka Andrejs Semjonovs, Swedbank ekonomists

Tallinā MPI 2.ceturksnī samazinājās līdz 149 no 165 gadu iepriekš. Pieejamības vājināšanos veicinājis spējais dzīvokļu cenu kāpums (16.3% gada laikā). Cenu pieaugums gan ir mazliet piebremzējies, jo krasi palielinājies gan jaunu, gan vecu dzīvokļu piedāvājums. Arī neto algas gada griezumā augušās lēnāk, par 4.5% salīdzinājumā ar 6.6% iepriekšējā ceturksnī.

Viļņā MPI joprojām bija zemākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū, 2.ceturksnī mazinoties līdz 118 strauja dzīvokļa cenu pieauguma dēļ (14.4% gada laikā). Pieprasījumu balstījis spējāks neto algas gada kāpums 4.7% apmērā un zemās procentu likmes: 2.ceturksnī gada griezumā tās pazeminājās par 1 bāzes punktu - līdz 2.58%.

Pirmās iemaksas sakrāšana Rīgā prasa aptuveni divus gadus, ja tam novirza trešdaļu no ienākumiem

2.ceturksnī laika posms, kas mājsaimniecībai Rīgā nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai, gada griezumā samazinājās par nedēļu un sasniedza 24.8 mēnešus. Tallinā un Viļņā tas pieauga aptuveni par 3 mēnešiem un sasniedza attiecīgi 28.3 un 37.4 mēnešus.

Rīgā "standarta" mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai šī gada 2.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 179 eiro mēnesī, savukārt Tallinā un Viļņā 280 un 231 eiro.

Par Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksu

Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksu publicē ik ceturksni. Indekss atspoguļo hipotētiskas mājsaimniecības spēju iegādāties "standarta" mājokli Baltijas valstu galvaspilsētās, bet neatspoguļo nekādu informāciju par dzīvokļu pārdošanas iespējām. Indekss ietver kredītu apkalpošanas izmaksas, bet neiekļauj mājokļa uzturēšanas izdevumus, piemēram, komunālos un nodokļu maksājumus.

Indeksa vērtība 100 nozīmē, ka mājsaimniecība novirza kredīta apkalpošanai tieši 30% no tās pēcnodokļu ienākumiem, lai iegādātos 55 kvadrātmetrus lielu dzīvokli. Indeksa aprēķināšanā tiek pieņemts, ka: 1) mājokļa pirkšanai tiek ņemts hipotekārais kredīts ar 30 gadu termiņu; 2) tiek maksāta vidējā tirgū pieejamā hipotekārā kredīta procentu likme; 3) mājsaimniecības ikmēneša ienākumi ir līdzvērtīgi pusotrai vidējai neto mēnešalgai, ko saņem attiecīgajā galvaspilsētā; 4) hipotekārā kredīta pirmā iemaksa ir 15%. Indeksa aprēķināšanas metodoloģija ir izmantojama, lai jebkura mājsaimniecība varētu salīdzināt savu situāciju un gūt priekšstatu, kāds ir tās personīgais mājokļu pieejamības indekss. Indekss ļauj mājsaimniecībai izprast savu relatīvo finanšu situāciju, bet nekalpo par pamatu bankas kredīta piešķiršanai.

 

Autors: Kristīne Jakubosvka

Foto: rct.lv