Par būvspeciālistu civiltiesisko apdrošināšanu

Šajās dienās saistībā ar Zolitūdes traģēdiju sarosījušies ir daudzi - Saeima gatavojas mainīt Būvniecības likumu, pašvaldības revidē nodotos un nenodotos celtniecības objektus savās teritorijās. Kaut ko interesantu arī atrod. Tomēr domāju, ka sabiedrībai būtu visas tiesības zināt, kas notiek saistībā ar vietām pieminēto būvspeciālistu (arhitekti, būvinženieri, būvuzraugi, būveksperti) topošo obligāto civiltiesisko apdrošināšanu.

Te būtu vietā piebilst, ka līdz šim šiem speciālistiem civiltiesiskā apdrošināšana bija pilnīgi brīvprātīga. Savukārt būvdarbu veicējiem civiltiesiskā apdrošināšana jau vairākus gadus ir obligāta. Līdzšinējā prakse parāda, ka līdz šim apdrošināšana vairumam būvspeciālistu nav sveša un liela daļa no viņiem jau tagad brīvprātīgi apdrošināja savu atbildību. Protams, visnopietnāk pēc savas vai pasūtītāja iniciatīvas/prasības apdrošinājušies tie arhitektu un būvinženieru biroji, kuri projektējuši nopietnākus un lielākus objektus tepat Latvijā vai izstrādājuši projektus ārzemēs. Apdrošināšanas summas ir ļoti dažādas - tās mēdz būt no dažiem tūkstošiem līdz pat vairākiem miljoniem latu, ja objekts bija liels un dārgs vai specifisks, piem., hidrotehniskās būves, slimnīcas u.tml.

Tātad nākamā gada 1. februārī spēkā stāsies jaunais un ilgi tapušais Būvniecības likums, kurš paredz to, ka būvspeciālistiem būs obligāti jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība. Pašlaik Ekonomikas ministrijas paspārnē tapšanas stadijā ir MK noteikumi, kuri tad noteiks kārtību kā šī apdrošināšana strādās, kādas būs minimālās apdrošinājuma summas utt. Būvspeciālistiem būs iespēja iegādāties divu veidu apdrošināšanas polises - gan uz atsevišķiem objektiem, gan noslēgt līgumu uz visiem objektiem, kas top viena gada laikā.

Tagad par galveno - par apdrošināšanas summām. MK noteikumu projektā ir paredzētas minimālās apdrošinājuma summas. Minimālā summa, kas paredzēta gan polisei uz vienu konkrētu objektu, gan apdrošināšanas līgumam uz visu gadu, ir 15 000 euro. Apdrošinātāji ierosina publiskām ēkām un būvēm šo limitu noteikt ne mazāku par 150 000 euro. Šīs summas uz pēdējo notikumu fona var likties niecīgas, bet ar kaut ko ir jāsāk. Te vietā varētu būt salīdzinājums ar kaimiņiem. Lietuvā šāda apdrošināšana ir obligāta un minimālā summa ir 230 000 euro. Savukārt Igaunijā šāda apdrošināšana nav obligāta, bet tirgus prakse ir tāda, ka faktiski visas polises ir ar apdrošinājuma summu virs 100 000 euro.

Gribētos piebilst, ka šīs obligātās apdrošināšanas ieviešana var nedaudz sadārdzināt projektēšanas un būvniecības procesu. MK noteikumu projektā ir runa par samērā nelielām summām, un tas ir saprotams, jo nevar no nekā - no neobligātas prasības - uzlēkt debesīs, t.i., miljonos. Jāapzinās, ka apdrošināšanas polises ar apdrošinājuma summām miljonos nemaksā dažus simtus, tās maksā tūkstošus, kas lielākajai daļai arhitektu, būvinženieru un būvekspertu nav pa kabatai un nez vai pasūtītāji arī būs gatavi pieņemt pārāk strauju šo speciālistu izcenojumu pieaugumu, kas automātiski izsauks ķēdes reakciju uz visām izmaksām - dārgāka kļūs īres maksa, ko veikali maksās ēku īpašniekiem un galu galā arī piens, kuru patērētājs pirks šajā veikalā. Cerība ir, ka šis veikals būs drošāks un sabiedrība būs gatava piemaksāt šos 0.00... santīmus par šo drošību.

Pasūtītājs vienmēr varēs prasīt lielākas apdrošināšanas summas. Būvspeciālisti arī pēc savas iniciatīvas vienmēr varēs apdrošināties nopietnāk, t.i., par augstākām summām. Ceru, ka būvspeciālisti apzinās, ka tā ir aizsardzība arī viņiem pašiem, lai kļūdu, kuras mēdz notikt, gadījumā pret viņiem netiktu vērstas prasības, kas ir tik nopietnas, ka ir jābankrotē pašiem vai uzņēmumam.

 

Autors: Jānis Abāšins

Foto: Flickr.com