Arī pašvaldībai jārūpējas par savu īpašumu
Nesenie biedējošie notikumi Buru ielā 9., kur starp pirmo un otro stāvu iebruka kāpņutelpa atklāja problēmu, kas jau ilgus gadus moca dzīvokļu īpašniekus daudzās mājās Rīgā. Bieži vienā mājā daļa dzīvokļu pieder individuāliem īpašniekiem, bet daļa pašvaldībai, kura šos dzīvokļus ir izīrējusi iedzīvotājiem. Kad nepieciešams veikt kādus nopietnus ēkas remontdarbus, atklājas, ka vairākām ēkām ir liels kopējais parāds, tātad nav uzkrājumu un nav naudas par ko darbus veikt. Ja remontdarbi nenotiek, ēka turpina brukt līdz sasniedz avārijas stāvokli, un tad labākā gadījumā iemītnieki tiek izmitināti citur un izsprūk ar veselu ādu, bet ļaunākajā var palikt arī zem kādas sabrukušas sienas.
Tomēr, ja iedziļinās parāda struktūrā, tad bieži atklājas, ka absolūti lielāko parāda daļu sakrājuši pašvaldībai piederošo dzīvokļu īrnieki nevis dzīvokļu īpašnieki. Piemēram, Buru ielai 9 bija sakrājies 23 000 eiro parāds par apsaimniekošanu un atklājās, ka liela vainas daļa jāuzņemas Rīgas pašvaldībai, jo 21 tūkstoti no 23 tūkstošu kopējā ēkas parāda sakrājuši tikai piecu pašvaldības dzīvokļu īrnieki.
Pašvaldība ir šo dzīvokļu īpašnieks, un tai ir jāfinansē sava remontdarbu daļa atbilstoši piederošo dzīvokļu skaitam, neatkarīgi no tā ir vai nav īrnieki parādā. Tad jau jebkurš individuālais dzīvokļa īpašnieks izīrēs dzīvokli un tad stāstīs, ka apsaimniekošanas maksu nemaksā, jo īrnieki lūk ir parādā.
Līdzīga situācija ir Čiekurkalna 3. šķērslīnijā, kur kādā ēkā nesen pagrabā iebruka dušas kabīne no 1. stāva dzīvokļa. Arī tajā ēkā lielākā daļa, 67%, parādu ir tieši pašvaldības dzīvokļu īrniekiem, bet patiesais šo dzīvokļu īpašnieks, pašvaldība, tādēļ neiegulda nauda ēkas remontā. Īpašnieka un īrnieku attiecības ir viņu lieta un nedrīkst ietekmēt pārējo iedzīvotāju drošību. Arī Bauskas ielā 143. īpašniekiem un pašvaldībai piederošo dzīvokļu skaits dalās uz pusēm, tomēr 70% parādu ir tieši pašvaldību dzīvokļiem. Arī te pašvaldība neiegulda remontā, gaida īrnieku naudu, kuru visdrīzāk nesagaidīs, bet ēka brūk, arī godprātīgo maksātāju, īpašnieku dzīvokļi un mājas domājamā daļa. Rīgā ir daudzi citi līdzīgi piemēri.
Tas nav pieņemami. Īrnieks pacels cepuri un aizies uz citu dzīvokli, bet īpašnieks tik viegli nevar mainīt dzīvesvietu, turklāt bez nepieciešamā remonta dzīvokļi ik dienu zaudē vērtību. Pienācis brīdis, kad īpašniekiem pašiem par saviem līdzekļiem jānojauc savi īpašumi, kas bojāti pašvaldības dēļ, kā tas ir Buru ielā 9. Kur nu vēl tālāk!
Autors: Valdis Gavars, Rīgas domes deputāts
Foto: kasjauns.lv